Atzinums

Grozījums neatbilst būvdarbu pasūtītāja interesēm.
1) Tehnisks precizējums. Trešajā teikumā nav minēta darbība, šķietami, pietrūkst vārds "samazināt" nodrošinājuma apmēru (darbība noteikta 4. teikumā un anotācijā).
2) Šis nodrošinājums pēc būtības kalpo pasūtītāja interešu aizstāvībai, tāpēc tiesības to pieprasīt (līdz ar to arī pārskatīt apmēru) būtu nosakāmas pasūtītājam, nevis būvniekam. Būvniekam ir jābūt nodrošinātai izvēlei (jau noregulēts) starp dažādiem nodrošinājuma veidiem – bankas garantija, apdrošināšanas polise vai iemaksa pasūtītāja kontā.
3) Nodrošinājuma mērķis - nosegt šādus pasūtītāja pamatriskus - būvnieks neuzsāks darbus; būvnieks neievēros termiņus; būvnieks neveiks darbus kvalitatīvi. Tā kā nodrošinājuma apmērs jau tā ir ierobežots ar 10% un tas nesasniedz visu kopējo būvdarbu un iespējamās to neizpildes vērtību, papildinājums nav atbalstāms, jo pasūtītājam ir jāparedz tiesības līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā jebkurā līguma izpildes posmā (arī līguma izpildes beigu posmā) piemērot nodrošinājumu pilnā apmērā. Turklāt praksē lielākā daļu neizpildīto vai nepienācīgi izpildīto saistību tiek konstatēta tieši līguma izpildes beigu posmā. Nodrošinājums sedz ne tikai līguma ietvaros aprēķināto līgumsodu apmēru, bet arī citus pasūtītāja prasījumus.

29. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam saistību izpildes nodrošinājumu līdz 10 % no būvdarbu līgumcenas. Pasūtītājam ir tiesības publiskajā būvdarbu līgumā noteikt prasības pirmā pieprasījuma garantiju apdrošināšanas līgumam, lai nodrošinātu visu nodrošinājuma veidu savstarpējo atbilstību. 

Grozījumi neatbilst būvdarbu pasūtītāja interesēm:
1) MK noteikumos atbilstoši deleģējumam ir iekļaujamas tikai prasības attiecībā uz būvdarbiem, tostarp apvienotā līguma gadījumā.
2) Nav saskatāms objektīvs pamatojums nedz atsevišķa saistību izpildes nodrošinājuma noteikšanai attiecībā uz projektēšanas posmu un vēlāk būvdarbu posmu, nedz attiecībā uz punktā minēto kopējās līgumcenas procentuālo sadalījumu. Turklāt nodrošinājumu sadalīšana apvienotā līguma gadījumā pa līguma izpildes posmiem (projektēšana, būvdarbi) paaugstina pasūtītāja risku nesaņemt kvalitatīvi izpildītus būvdarbus vispār, jo piedāvātais regulējums var netieši veicināt būvnieku vēlmi ekonomisku apsvērumu dēļ neturpināt līgumsaistību izpildi, neiesniedzot nodrošinājumu par būvdarbiem, tādējādi radot pasūtītājam papildus administratīvo slogu (piemēram, bet ne tikai jauna iepirkuma organizēšanā), kā arī papildus izdevumus. Pasūtītāja mērķis ir īstenot projektu (saņemt kvalitatīvu būvprojektu, kuru var izbūvēt), nevis risināt strīdus par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

-

Tiesības samazināt avansa nodrošinājumu būtu jānosaka pasūtītājam, nevis būvniekam. Avansa nodrošinājums pēc būtības kalpo pasūtītāja interešu aizstāvībai, tāpēc tiesības to pieprasīt (līdz ar to arī pārskatīt apmēru) būtu nosakāmas pasūtītājam, nevis būvniekam. Būvniekam ir jābūt nodrošinātai izvēlei (jau noregulēts) starp dažādiem nodrošinājuma veidiem – bankas garantija, apdrošināšanas polise vai iemaksa pasūtītāja kontā (avansa nodrošinājuma gadījumā tikai pirmie divi veidi).

-

Ja tiek ņemts vērā kāds no iebildumiem pie 29. vai 29.¹ punktiem, tad attiecīgi precizējama arī šī punkta redakcija.

-