Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas precizētais likumprojekts ”Grozījums likumā “Par policiju”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādu iebildumu.
Tieslietu ministrija neatbalsta likuma “Par policiju” (turpmāk – likums) 13.¹ panta otrajā daļā piedāvātajā redakcijā paredzētos gadījumus, kad policijas darbiniekam būs tiesības dienesta pienākumu izpildes procesā izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas atbilstoši projektā piedāvātajai definīcijai būs mērķtiecīga iedarbība uz dzīvu būtni vai objektu. Sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm dažāda veida kaitējuma nodarīšanā fiziskām personām un mantai ir nekontrolēta darbība, kas tiek interpretēta kā kaitējuma nodarīšana vispārbīstamā veidā. Tādējādi projektā paredzētajā likuma 13.¹ panta otrajā daļā nepieciešams precīzi uzskaitīt visus sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas gadījumus, kuros piemērojamais spēks būtu samērīgs ar apdraudējumu. Tiesiskajā regulējumā, kas būtiski aizskar cilvēktiesības, nebūtu pieļaujams izmantot vispārīgus dažādi interpretējamus apzīmējumus, piemēram, “objekts”. Tāpat arī projektā pārāk plaši ir interpretējams Ieroču aprites likumā paredzētais apzīmējums “ieroči”, jo vēršanās pret personu ar nazi (auksto ieroci) ar sprāgstvielām nebūs samērīgs spēka pielietojums. Tieslietu ministrija var pieļaut, ka sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tiek izmantotas, piemēram, ar šaujamieročiem bruņotas sabiedriski bīstamas personas, kas izrāda pretestību, neitralizēšanā, bet nevar piekrist, piemēram, atsevišķā normā likuma 13.¹ panta otrās daļas 3. punktā noteiktajam, ka sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises var tikt izmantotas personu aizturēšanā, jo tā faktiski ir procesuāla darbība. Mūsu ieskatā projektā šo punktu nepieciešams izslēgt, jo smaga nozieguma norāde atbilstoši to klasifikācijai ne vienmēr norāda uz personas sabiedrisko bīstamību.

-