Atzinums

Psihologu sertifikācijas padome un Izglītības kvalitātes valsts dienests: Vēršam uzmanību, ka gadījumos, kad tiek īstenots šajā punktā noteiktais, nepieciešams precizēt, kuras profesionālās darbības jomas psihologs tiek iesaistīts. Padomes ieskatā – juridiskais psihologs. Turklāt nopratināšana un intervija ir atšķirīgas darbības.

-

Psihologu sertifikācijas padome un Izglītības kvalitātes valsts dienests: Vēršam uzmanību, ka psihologs nav kompetents konstatēt faktu, ka vardarbība pret bērnu ir notikusi. Turklāt neeksistē psiholoģiskās izpētes vai citas psihologa profesionālās darbības metodes, kas nepārprotami / drošticami var konstatēt vardarbības faktu.
Attiecīgi informācija jāprecizē arī šī Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā.

Iesakām nošķirt atsevišķi situācijas, kurās psihologs ir konstatējis pazīmes, kas raksturīgas personām, kuras cietušas no vardarbības, un personām, kurām ir psiholoģiskas traumas pazīmes. Padomes ieskatā rehabilitācijas pakalpojums personai ir nepieciešams abos gadījumos.
Iesakām izvērtēt iespēju precizēt terminu “psiholoģiska trauma”, jo šis termins ir saprotams neviennozīmīgi. Terminam nav skaidrojuma skaidrojošajās (terminu) vārdnīcās, skat. piemēram, letonika.lv; tezaurs.lv
Sadzīviski ar “psiholoģisku traumu” var apzīmēt jebkuru situāciju, faktu, mijiedarbību ar citām personām, u.tml., jo būtiska ir personas subjektīvā pieredze konkrētajā situācijā, lai persona izjustu psiholoģisku traumu.
Iesakām 20.punktā minēto: “psihologs konstatē, ka vardarbība pret bērnu ir notikusi vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes”, aizstāt ar: “psihologs ir konstatējis pazīmes, kas raksturīgas personām, kuras cietušas no vardarbības vai citas psiholoģiskās traumas pazīmes”.

-