Projekta ID
25-TA-1036Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Slimnīcu biedrība"
Atzinums iesniegts
01.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā minēts, ka atsakoties no obligātās atstrādes normas, ārstu piesaiste darbam valsts apmaksātajā veselības aprūpes pakalpojumu sektorā ir kļuvusi sarežģītāka. Piemēram, Austrijā pēc atstrādes (obligātā darba) režīma atcelšanas 2015.gadā jaunie ārsti sāka biežāk izvēlēties darbu privātajā sektorā vai migrēt uz citām valstīm.
Tāpat minēts, ka Latvijā ir zemākais slimnīcās strādājošā personāla īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm – ja OECD valstīs slimnīcās strādā vidēji 14,8 uz 1000 iedzīvotājiem, tad Latvijā – 11,45, Lietuvā - 15,32, Igaunijā- 12,4.
Ziņojumā minēts, ka plānā "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" ietvertie pasākumi vērsti uz personāla piesaisti un noturēšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas ir arī pamatmērķis šobrīd spēkā esošajai atstrādes normai.
Jāatzīmē, ka minētajā plānā nav tiešu pasākumu, kas vērsti uz Veselības ministrijas norādīto risku amortizēšanu – personāla noturēšanu publiskajā sektorā un personāla īpatsvara palielināšanu slimnīcās.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka atstrādes normas atcelšana līdz 2028.gadam, pie esošā speciālistu trūkuma stacionārajās ārstniecības iestādēs bez risku mazinošiem (līdzsvarojošiem) pasākumiem ir sasteigta un var novest slimnīcas neapskaužamā situācijā, proti, slimnīcas nespēs piesaistīt personālu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Līdz ar to lūdzam papildināt ziņojumu ar papildus soļiem personāla piesaistei stacionāros nodrošināšanai un noteikt samērīgu ieviešanas termiņu.
Tāpat minēts, ka Latvijā ir zemākais slimnīcās strādājošā personāla īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm – ja OECD valstīs slimnīcās strādā vidēji 14,8 uz 1000 iedzīvotājiem, tad Latvijā – 11,45, Lietuvā - 15,32, Igaunijā- 12,4.
Ziņojumā minēts, ka plānā "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" ietvertie pasākumi vērsti uz personāla piesaisti un noturēšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas ir arī pamatmērķis šobrīd spēkā esošajai atstrādes normai.
Jāatzīmē, ka minētajā plānā nav tiešu pasākumu, kas vērsti uz Veselības ministrijas norādīto risku amortizēšanu – personāla noturēšanu publiskajā sektorā un personāla īpatsvara palielināšanu slimnīcās.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka atstrādes normas atcelšana līdz 2028.gadam, pie esošā speciālistu trūkuma stacionārajās ārstniecības iestādēs bez risku mazinošiem (līdzsvarojošiem) pasākumiem ir sasteigta un var novest slimnīcas neapskaužamā situācijā, proti, slimnīcas nespēs piesaistīt personālu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Līdz ar to lūdzam papildināt ziņojumu ar papildus soļiem personāla piesaistei stacionāros nodrošināšanai un noteikt samērīgu ieviešanas termiņu.
Piedāvātā redakcija
Rezidentūras procesa pilnveide (2027. – 2029.g.)
Izstrādāti jaunā speciālista piesaistes un noturības pasākumi, t.sk. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību;
Izstrādāts normatīvais regulējums;
Speciālistu piesaistes un noturības pasākumu pilotēšana ārstniecības iestādēs;
Izvērtējuma (informatīvā ziņojuma formā) par pilotēšanas rezultātiem sagatavošana un apspriešana ar sadarbības partneriem
Atstrādes ietekmes pārskatīšana/atcelšana (2030.g.)