Atzinums

Saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu lūdzam nodrošināt, ka skaidrojums noteikumu projekta anotācijā ir sniegts par visu būtisko izmaiņu Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumos Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes" (turpmāk - noteikumi Nr. 96) būtību, nepieciešamību un mērķi (sasaistot arī šo skaidrojumu ar konkrētām noteikumu projekta vienībām). Norādām, ka šobrīd, piemēram:
1) skaidrojums nav sniegts par noteikumu projekta 16. punkta būtību, nepieciešamību un mērķi;
2) skaidrojums par noteikumu projekta 13. un 14. punkta u.c. vienību nepieciešamību un mērķi (proti, attiecīgie grozījumi neaprobežojas vienīgi ar tirgus uzraudzības iestāžu komunikācijas ar saimnieciskās darbības veicēju par atpakaļ atgriežamiem preču paraugiem atvieglošanu);
3) nav sniegts pamatojums regulējumam, kas paredz svītrot normas, kuras paredz pienākumu tirgus uzraudzības iestādēm un saimnieciskā darba veicējam (atbildīgajai personai) sastādīt vairākus aktus, kuros iekļaujamā informācija tiek reglamentēta, paredzot vispārīgu prasību, ka visas ar paraugu saistītās darbības (izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana) tiek ar parakstiem dokumentāri fiksētas, ļaujot katrai iestādei pašai izlemt, kāda tieši informācija būtu aktā norādāma, vērtējot katru konkrēto situāciju. Proti, paužam bažas, ka nav saprotams, kādēļ noteikumu projektā atsevišķiem aktiem (dokumentiem) tiek noteiktas obligātas prasības attiecībā uz saturu, bet citiem tās netiek noteiktas, tai skaitā nav gūstama pārliecība, vai, neparedzot obligātas satura prasības, netiek apdraudēta noteikumu Nr. 96 un likumu, uz kuru pamata minētie noteikumi izdoti, mērķu sasniegšana.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu.
 

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiek ieviestas vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza direktīvu 2004/42/EK un regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011, prasības (piemēram, sk. minētās regulas 15. panta 1. u 2. punktu), lūdzam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu, papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju par attiecīgo regulas prasību ieviešanu noteikumu projektā.

-

 Lūdzam nodrošināt, ka Ministru kabinetā  noteikumu projekts tiek virzīts apstiprināšanai pēc tam, kad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" redakcijā (Nr. 1603/Lp13) (turpmāk - likumprojekts)) tiks  Saeimā pieņemts galīgajā lasījumā un Valsts prezidents to būs izsludinājis, ņemot vērā, ka likumprojektā vēl var izdarīt izmaiņas un tādējādi, iespējams, var tikt apdraudēts noteikumu projekta mērķis.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu Nr. 96 nosaukums (noteikumu projekta redakcijā) neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 90., 91. un 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam, vārdus "kārtība", "noteikumi" v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 100. punktam Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta (pārraksta) vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Norādām, ka noteikumu projekta 1. punkts tikai daļēji atbilst  ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1. punktu un nepieciešamības gadījumā arī citas noteikumu projekta vienības. 

-

Lūdzam noteikumu projekta 2. (attiecībā uz to, ka paraugus ņem bez maksas), 3. punktā (attiecībā uz regulējumu, ka, izņemot paraugus pirms preču laišanas brīvā apgrozībā, tirgus uzraudzības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar muitas iestādi) un 23. un 24. punktā u.c. nedublēt likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (likumprojekta redakcijā) ietverto regulējumu, kā arī nodrošināt, ka noteikumu Nr. 96 24. punktā netiek dublēts attiecīgā likuma regulējums, atbilstoši precizējot vai svītrojot minētās noteikumu projekta normas.

 

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 108 137. punktu, lūdzam noteikumu projekta 3. punktā norādīt konkrētu normatīvo aktu jomu.

-

Paužam bažas, ka noteikumu projektā un tā anotācijā ir ietverta atšķirīga informācija attiecībā uz to, kādas ar paraugu saistītās darbības ir dokumentējamas (anotācijā norādīts - pieņemšana, atdošana, izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana, noteikumu projektā - izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā salāgot noteikumu projektu ar tā anotācijā ietverto informāciju.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā un tā anotācijā skaidrot, kuras prasības ir uzskatāmas par būtiskajām prasībām, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošu atsauci uz normatīvajiem aktiem vai to jomu, vai papildinot noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļu ar skaidrojumu par atsevišķu Ministru kabineta noteikumu izstrādes nepieciešamību un būtību. Proti, vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 9. pantam būtiskās prasības nepārtikas precēm, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības saskaņotie tiesību akti, pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets, savukārt atbilstoši noteikumu Nr. 108 136. punktam noteikumu projektā neietver atsau­ces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.

-

Lūdzam noteikumu projekta 6. un 16. punktā norādīt atskaites punktus septiņu darbdienu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgo normu izteiksmi.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projekta 6. un 8. punktā lietot vienveidīgu izteiksmi attiecībā uz to, kā paraugi tiek izņemti, proti, - ar piegādes pakalpojumu vai kontrolpirkuma rezultātā bez saimnieciskās darbības veicēja klātbūtnes. Norādām, ka atbilstoši noteikumu projekta 3. punktam paraugus saņem ar piegādes pakalpojumu, ja paraugu izņemšanai nepieciešams veikt preces kontrolpirkumu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 15. punktā paredzēt termiņu, kādā paraugus ir jāpieņem atpakaļ, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 15. punktā (u.c. vienībās) un noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādos gadījumos ar paraugu pieņemšanu atpakaļ saistītie izdevumi tiks uzskatīti par nesamērīgiem, kā arī kādi konkrēti izdevumi ir saistīti ar paraugu pieņemšanu atpakaļ (t.i., vienīgi transportēšanas vai kādi citi).

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projektu ar tiesisko regulējumu par kārtību, kādā saimnieciskās darbības veicējs var saņemt paraugus atpakaļ gadījumos, ja ar paraugu pieņemšanu atpakaļ saistītie izdevumi ir nesamērīgi, tomēr saimnieciskās darbības veicējs nav no tiem atteicies un vēlas paraugus saņemt atpakaļ, bet nav noslēdzis vienošanos par paraugu vērtības atlīdzināšanu. Alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam skaidrot, vai arī uz paraugiem, kuri iegūti kontrolpirkuma rezultātā, attiecas noteikumu projekta 14. punktā ietvertais regulējums. Norādām, ka attiecīgā gadījumā nav saprotams pamatojums atlīdzināt saimnieciskās darbības veicējam paraugu vērtību, kas iegādāts piegādes pakalpojuma rezultātā.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projektu ar tiesisko regulējumu par kārtību, kādā puses var vienoties par paraugu vērtības atlīdzināšanu saimnieciskās darbības veicējam vai skaidrot noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 11. un 17. punktu attiecībā uz to, vai bojājumiem jārodas ekspertīzes dēļ, sniedzot noteikumu projekta anotācijā atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 18. punktu papildināt ar regulējumu par tiesību subjektu, kas sagatavo attiecīgo dokumentu, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Paužam bažas, ka noteikumu projekta 20. punkta piemērošana praksē varētu būt neefektīva, ņemot vērā, ka atbilde par paraugu saņemšanu nenozīmē apņemšanos saņemt paraugus noteiktā termiņā, līdz ar ko paraugus var nākties glabāt ievērojami ilgāk, nekā divus mēnešus, saimnieciskās darbības veicējam formāli neatsakoties saņemt paraugus. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 20. punktu, kā arī sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Paužam bažas, ka noteikumu Nr. 96 24. punkts, kā arī noteikumu projekta 23. un 24. punkts neatbilst noteikumu projekta izdošanas tiesiskajā pamatā - tai skaitā likumprojektā ietvertā likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 9.³ panta otrajā daļā - iekļautajam pilnvarojumam. Norādām, ka minētā likuma 9.³ panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas, savukārt šī likuma 9.³ panta trešā, ceturtā un sestā daļa izsmeļoši nosaka principus un kārtību, kādā sedz un atlīdzina izdevumus par laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, kontrolpirkumu un transportēšanu. Iepretim minētajam noteikumu projektā (noteikumos Nr. 96) tiek daļēji dublēta minētā kārtība. Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai. Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu. Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 23. un 24. punktu, kā arī ar noteikumu projektu svītrot vai precizēt noteikumu Nr. 96 24. punktu. Alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt izvērstu un tiesību normās balstītu pamatojumu par noteikumu projekta 23. un 24. punktā (arī noteikumu Nr. 96 24. punktā) ietvertā regulējuma atbilstību noteikumu projekta izdošanas tiesiskajam pamatam.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojektam sedzami ir arī izdevumi par kontrolpirkumu. Kā arī vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumiem, uz kuru pamata izdoti noteikumi Nr. 96, minētos izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar paraugu pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz ekspertīzes veicējam un atpakaļ vai līdz paraugu iznīcināšanas vietai, kā arī ar paraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus noteiktos gadījumos sedz ne tikai saimnieciskās darbības veicēji, bet arī citi tiesību subjekti, piemēram, ražotāji, izplatītāji un importētāji. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu Nr. 96 24. punktā un noteikumu projekta 23. un 24. punktā ietverto regulējumu.

-