Atzinums

Lūdzam nedublēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, (turpmāk – regula Nr. 2023/956) 5. panta 3. punktā ietverto regulējumu (paredz, ka atzīšanas pieteikumu iesniedz, izmantojot OIM reģistru), atbilstoši precizējot likumprojekta 4. pantu, piemēram, izslēdzot likumprojektā ietvertā grozītā likuma 13. panta 3.¹daļu.

-

Atkārtoti uzturam iebildumu, ka nav pieļaujams tāds regulējums, kas paredz, ka saistībā ar vienu likumpārkāpumu vienlaikus notiek dažāda veida procesi. 

No likumprojekta anotācijas izriet, ka ar likumprojektu ir iecerēts konfiskāciju īstenot administratīvā procesa ietvaros. Šāds regulējums neatbilst Administratīvās atbildības likuma 2. pantā noteiktajai administratīvās atbildības sistēmai. Ņemot vērā to, ka par sankciju neievērošanu atkarībā no likumpārkāpuma pazīmēm var tikt paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība, tad arī konfiskācijai pamatā būtu jānotiek viena vai otra procesa ietvaros. Nav pieļaujams, ka, piemēram, jautājumus par administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgu mantu izlemj citā procesa veidā vai citā procesā būtībā konstatē pārkāpuma esību.

Likumprojekta anotācijā ietvertais skaidrojums par procesuālajiem izdevumiem administratīvā pārkāpuma procesā un to atlīdzināšanas pienākumu neatbilst Administratīvās atbildības likumam. Turklāt pat tad, ja sodītajai personai ir konkrēta veida procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums, tas nenozīmē, ka izdevumi vienmēr būs atlīdzināmi pilnā apmērā. Ikvienā gadījumā vērtējams samērīgums.

-

Lūdzam izvērtēt personas datu apstrādes nolūka sasniegšanai nepieciešamo apstrādājamo personas datu apjomu par fizisko personu un attiecīgi precizēt projektu. Tieslietu ministrijas ieskatā pārstāvja muitā identifikācijai, ja pārstāvis ir fiziskā persona, ir pietiekami apstrādāt šīs personas vārdu, uzvārdu, reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numuru), iekļaušanas reģistrā datumu, izslēgšanas no reģistra datumu. Norādām, ka ir šaubas, vai attiecīgā nolūka sasniegšanai nepieciešams apstrādāt personas kodu, ņemot vērā, ka fiziskajai personai tiks piešķirts unikāls identifikācijas numurs (EORI) pēc kā nepieciešamības gadījumā varēs viennozīmīgi identificēt fizisko personu. Ņemot vērā personas datu minimizēšanas principu, likumprojekts ir precizējams.

-

Ņemot vērā izziņas 5. punktā minēto, ka attiecīgie tiesību akti konkrētajā gadījumā varētu būt vienīgi tieši piemērojamās regulas muitas jomā, atkārtoti lūdzam atsauci uz deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem aizstāt ar atsauci uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem tiesību aktiem. Apzināmies, ka attiecīgajā regulā lietota atbilstoša frāze, tomēr vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā, ka atsauce uz deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem vispārīgi var ietvert sevī atsauces uz Eiropas Savienības lēmumiem un direktīvām, ir pieļaujama attiecīgās regulas tiesību normas atbilstoša inkorporēšana likumprojektā.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka likumprojektā paredzētā likuma 13.³ panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Savukārt projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu veikt piespiedu izpildi lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka šādu lēmumu piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.
Līdz ar to anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertā informācija neatbilst likumprojektā paredzētajā likuma 13.³ panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētajā 13.³ panta pirmā daļā noteikto regulējumu un anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju un attiecīgi precizēt to.
 

-

Aicinām vārdu "samaksa" aizstāt ar "izpildi", nodrošinot Administratīvās atbildības likumam atbilstošu vārdu lietošanu arī nozaru likumos.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 18. pantam personai var tikt piemērota administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Atbilstoši minētā likuma 12.¹ panta sestajai daļai Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā, kā arī informāciju par starptautisko un nacionālo sankciju subjektiem. Atkārtoti aicinām izvērtēt, vai ar likumprojektu netiek dublēta Finanšu izlūkošanas dienesta kompetence.

-

Ievērojot, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam iestādes izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt augstākā iestādē, bet augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka lēmums par preču konfiskāciju tiktu pieņemts administratīvajā procesā, un attiecīgi tas būtu apstrīdams un pārsūdzams tiesā.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā informācijā par likuma 25. panta grozījumiem ir norādīts, kas tiks paredzēts Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 "Muitas atļauju noteikumi" atbilstoši likumprojektā paredzētajā likuma 25. panta otrās daļas 5. punktā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt ziņojumu ar attiecīgu informāciju.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Līdz ar to, lai noteiktu, ka iesniegumu var iesniegt tikai vienā noteiktā veidā, nepieciešams attiecīgs regulējums speciālajā likumā.

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētajā likuma 25. panta otrās daļas 5. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt projektu, kā arī papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar informāciju par regulas Nr. 2023/956 prasību ieviešanu likumprojekta 4. pantā ietvertajā Muitas likuma 13.panta 3.¹ daļā.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 12.pants paredz fizisko personu datu apstrādi, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejas 2021.gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteikto, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, piemēram, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus likumprojektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt likumprojekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.

-