Atzinums

Ņemot vērā to, ka likumprojekta  10.pantā  paredzētā regulējuma vienveidīgas un nepārprotamas piemērošanas labad ir nepieciešams noteikt arī šīs normas piemērošanas kārtību, it īpaši tādēļ, ka jau šobrīd ir konstatētas situācijas, kad pasūtītājs (valsts SIA “Autotransporta direkcija”) pārvadātājiem nezināmu un neizskaidrotu iemeslu dēļ vienpusēji maina līgumos noteikto līgumsodu līdzšinējo piemērošanas praksi jau spēkā esošajos izpildāmos līgumos, kā arī ir vērojama atšķirīgu līgumsodu nosacījumu iekļaušana, grozot vai noslēdzot jaunus pārvadājumu līgumus, neskatoties uz to, ka valsts pārvaldei nav iespējama tāda līguma brīvība kā civiltiesībās, aicinām precizējoši papildināt likumprojektu ar 17.pantu.   
 

 “17. Papildināt pārejas noteikumus ar 37. punktu šādā redakcijā:“37. Šā likuma 15. panta 9. apakšpunktu var piemērot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumiem, kas noslēgti starp pasūtītāju un pārvadātāju pēc šīs normas spēkā stāšanās.””

LDDK neatbalsta likumprojekta 1.punktā ietverto 1.panta 17.punkta piedāvāto vienotās biļetes definīciju, kas nosaka, ka vienotās biļetes ir “vienotās biļetes - biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos (reģionālas nozīmes autobusā, vilcienā, pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošajos transporta veidos – autobusā, tramvajā vai trolejbusā) un maršrutos.” Arī atbilstoši precizētajai definīcijai ar šo grozījumu spēkā stāšanos visas RP SIA “Rīgas satiksme” abonementa biļetes kļūst par vienotajām biļetēm Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma izpratnē, jo tās dod tiesības izmantot Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu vairākos pārvadājumu veidos (tramvajs, trolejbuss un autobuss) un visos Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, tādejādi nesamērīgi ietekmējot RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāja tiesības realizēt savu pārvadājumu biļešu tirdzniecību. 

Lūdzam papildināt likumprojekta 1. punktā ietverto vienotās biļetes definīciju, aiz vārdiem “un maršrutos” pievienojot iekavās vārdus “izņemot viena pārvadātāja biļetes savā maršrutu tīklā”.

LDDK joprojām uztur iebildumus par piedāvāto risinājumu 14.1 panta 2.2 daļas pirmajam teikumam, jo, neskatoties uz arī iepriekš LDDK izteiktajiem iebildumiem, norma joprojām nesniedz skaidru un nepārprotamu norādi, ka valstspilsētas pārvadātājam, kas nodrošina pasažieru ar valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu pārvadāšanu elektronisku identifikāciju / uzskaiti, ir jāveic papildus ievērojami ieguldījumi jaunas, faktiski esošo sistēmu dublējošas braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas un uzskaites sistēmas risinājuma iegādē.
LDDK  jau iepriekš ir norādījusi, ka lielākā daļa RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, ir saņēmuši un lieto RP SIA “Rīgas satiksme” elektroniskās identifikācijas līdzekli – personalizēto e-talonu, tādēļ attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāju faktiski tiek pieprasīts, lai pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, paralēlai personalizētai uzskaitei tiktu ieviesta vēl viena sistēma. Šīs jaunā sistēmas ieviešana realitātē attiektos tikai apmēram uz 20 tūkstošiem validāciju jeb braucieniem mēnesī, kas ir nesamērīgi maz pret kopējo RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru skaitu – apmēram 10 miljoniem mēnesī. 
Atbilstoši izziņā norādītajam (Izziņas 73. un 100.punkts), Likumprojekta izvērtēšanā ņemts vērā RP SIA “Rīgas satiksme” iebildums, ka bērniem līdz 15 gadu vecumam personas apliecības saņemšana nav obligāta, tādēļ viņi varēs savu braukšanas maksas atvieglojumu izmantot, pilsētas nozīmēs maršrutos, reģistrējot pārvadātāja identifikācijas līdzekli, līdz ar to eventuāli attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” to braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas reižu skaits, kas netiks veiktas ar RP SIA “Rīgas satiksme” identifikācijas līdzekļiem,  būs vēl mazāks par 20 tūkstošiem braucienu mēnesī un attiecīgi izmaksas par katra šāda brauciena identifikāciju un uzskaiti – proporcionāli lielākas.
Vienlaikus jānorāda, ka LDDK iebildums ņemts vērā daļēji tādejādi, ka atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 33.punktā noteiktajam personas apliecība braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai turpmāk būs obligāti nepieciešama arī personām, kurām atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumā (9.panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 5.punktā) noteiktajam “eID kartes saņemšana nav obligāta, tostarp, bērniem līdz 15 gadu vecumam” (skatīt. Izziņas 73. un 100.punkts).
LDDK ieskatā šāds risinājums nav bērnu labākajās interesēs, kā tam būtu jābūt atbilstoši Satversmes 110.pantam un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Lai arī LDDK nav kompetentā institūcija, kurai būtu jāuzrauga bērnu interešu ievērošana, atkārtoti vēršam uzmanību, ka pēc RP SIA “Rīgas satiksme” pieredzes bērni biežāk nekā citi pasažieri zaudē savus elektroniskās identifikācijas līdzekļus (e-talonus). Piemēram, 2023. gadā reģistrēti 4672 gadījumi, kad skolēnu e-taloni tika nozaudēti, nozagti u.tml. Tomēr, gadījumā, ja nozaudēts personalizētais e-talons, to ir iespējams ātri un ērti atjaunot, kā arī tas neradīs citus tiesību ierobežojumus bērnam, piemēram, iespēju ceļot, apmeklēt ārstniecības iestādes un apliecināt savu identitāti, kur tas ir nepieciešams, kā tas būtu, nozaudējot personas apliecību.
Lūdzam sniegt invertējumu par iespējamām sekām un iespējām risināt problēmas, kādas varētu iestāties, bērniem nozaudējot savas personas apliecības, tajā skaitā drošības riskus, piemēram, bērna nolaupīšanas gadījumā, ja bērnam līdzi ir personas apliecība, kas ir izceļošanai no valsts derīgs dokuments, kā arī, vai, izmantojot reģionālo transportu nokļūšanai uz izglītības iestādi, bērnam, personas apliecības nozaudēšanas gadījumā netiks faktiski liegtas iespējas saņemt obligāto izglītību, jo nebūs iespēja izmantot sabiedrisko transportu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LDDK joprojām kopumā uztur iebildumus pret personas apliecību kā valsts braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas identifikācijas līdzekli valstspilsētu, kuras ir ieviesušas savus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, obligātu ieviešanu. Kā jau iepriekš vairākkārtīgi norādījām, Likumprojekta izziņā un anotācijā šādai iecerei un finansiālai ietekmei uz valstspilsētas pašvaldības budžetu joprojām nav sniegts pietiekams ekonomiskais ieguvumu izvērtējums un pamatojums, un fakts, ka šī ideja ir radusies jau 2015. gadā nav un nevar būt pietiekams pamatojums ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldījumam sistēmā, kas RP SIA “Rīgas satiksme” nav nepieciešama, kā arī šādi izdevumi RP SIA “Rīgas satiksme” ieskatā joprojām nav lietderīgi un samērīgi. It īpaši būtiski un kritiski tas šķiet kontekstā ar 2024.gada 1.augusta izziņas 18.punktā norādīto par Eiropas invaliditātes kartes digitālā versijas nodrošināšanu, kas būs iespējama caur Eiropas digitālo maku prognozējoši 2026.gada beigās. Neskatoties uz to, ka gan konkrētie risinājumi, gan to ieviešanas datumi ir zināmi, virzot likumprojektu tiek secināts, ka “pašlaik iebildumā minētais jautājums nav attiecināms uz virzīto Likumprojektu”, lai gan ar lielu varbūtību var secināt, ka gadu pēc likumprojekta piemērošanas uzsākšanas eventuāli jau būs jāuzsāk piemērot citas prasības, dati, dokumenti un risinājumi šajā kontekstā.
 

-

LDDK norāda, ka likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (23-TA1533) anotācijā minētā informācija, kas paskaidro 17.panta trešās daļas un pārejas noteikumu 35.punka nepieciešamību, daļēji neatbilst normu regulējumam un tāpēc aicina salāgot anotācijā norādīto informāciju ar normu regulējumu.

-