Atzinums

4. Aicinām Informatīvajā ziņojumā noteikt, ka plānotie pasākumi neattieksies uz ES/EEZ valstu studentiem. Ziņojuma nosaukums un tā saturs neapšaubāmi liecina, ka autoru mērķis ir bijis ierobežot trešo valstu valstspiederīgo, t.sk. studentu, ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Arī kā sadaļas "Plānotie pasākumi" mērķis norādīti trešo valstu valstspiederīgie. Neskatoties uz to, vairāki no plānotajiem pasākumiem formulēti tādējādi, ka tie tiktu attiecināti uz ārvalstu studējošajiem vispār; arī terminoloģiski autori vairākos punktos pāriet no jēdziena "trešo valstu studenti" (ziņojuma 9., 12. u.c. lp.) uz "ārvalstu studenti" (1.6. pasākums u.c.).

Kā Informatīvā ziņojuma trūkums jāvērtē apstāklis, ka tajā nav skaidrots trešo valstu tvērums un nav ņemts vērā – kuras trešās valstis rada vislielākos draudus, līdz ar to, kurām trešajām valstīm jānosaka visstriktākie ierobežojumi. Var izdalīt šādas valstu un to pilsoņu kategorijas:

1) ES/EEZ valstis – nav un nevar būt ierobežojumu šo valstu ārvalstu reflektantu piesaistes procesam.

2) Trešo valstu pilsoņi, kas legāli uzturas ES/EEZ. To apliecina vairākas tiesībsargājošās iestādes – nav pamata noteikt ierobežojumus šo valstu pilsoņu brīvībām ES/EEZ. Attiecīgi, nav pamata arī likt šķēršļus reflektantu uzņemšanas procesam.

3) Bezvīzu valstis (visas tās ir trešās valstis) – ja ĀM ar MK noteikumiem ir atzinuši šīs valstis par Latvijai draudzīgām un vēlamām, jābūt striktam pamatojumam, lai tās ierobežotu. Šajā grupā ir runa lielā mērā par attīstītajām pasaules valstīm, no kurām daudzas ir mūsu ilggadēji stratēģiskie sadarbības partneri, un no kurām nāk arī mūsu studenti un reflektanti, piemēram, Japāna, Lielbritānija, ASV, Kanāda, Austrālija, Izraēla, Dienvidkoreja, Brazīlija, Jaunzēlande utt.

4) Trešās valstis (pārējās) – ir skaidrs pamatojums, kāpēc jābūt gana stingrai kontrolei, ko pamatā jāveic ĀM, PMLP, IeM un citām iesaistītajām iestādēm.

5) Papildus pārbaudāmās valstis (visas ir trešās valstis) – ir skaidrs pamatojums, kāpēc jābūt ļoti stingrai kontrolei, ko pamatā jāveic ĀM, PMLP, IeM un citām iesaistītajām iestādēm.
Lai Latvijas ekonomika un rūpniecības, izglītības un citi sektori spētu attīstīties ir nepieciešams pragmatisks un uz ekonomisko realitāti balstīts risinājums. Tāpēc aicinām rast kompromisu, kas nodrošinātu efektīvu imigrācijas kontroli, bet vienlaikus neapgrūtinātu Latvijas darba devēju iespējas attīstīties un konkurēt starptautiskā tirgū.

 

-

3. Plānotais pasākums 1.7. 7.apakšpunkts, izstrādāt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot, ka pirms Augstskolu likuma pārejas noteikumu 100. punktā minētā līguma noslēgšanas trešo valstu studentiem studiju maksa veicama par visu studiju periodu.

Norādām, ka šādam pasākumam vispār iztrūkst jebkādu loģisku apsvērumu, jo institucionālā finansējuma līgumiem nav nekāda sakara ar studiju maksām, it īpaši tām, kuras nosaka ārvalstu studentiem. Pat, ja pieņemam, ka priekšlikuma rakstīšanā  ir radusies kāda kļūda atsaucē uz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 100. punktu, tad prasība par studiju maksas veikšana par visu studiju periodu ir neadekvāts maksājums, vismaz medicīnas studiju gadījumā noteikti, jo medicīnas studiju izmaksas ārvalstu studentiem ir ~ 10 000 līdz 15 000 Eur gadā, kas lielākoties tiek segtas ar studiju kredītu palīdzību. Neviens studiju kredīts netiek izsniegts par visu studiju periodu.
 

-

2. Plānotais pasākums 1.7. 2.apakšpunkts, izstrādāt grozījumus Augstskolu likumā, paredzot, ka visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm jāievieš depozīta maksa.

LDDK vērš uzmanību, ka depozīta maksas noteikšana konkrēti definētu noteiktu riska grupu gadījumos būtu vērtējams kā adekvāts pasākums, tomēr tas nevar būt attiecināms uz visām trešajām valstīm, it īpaši valstīm, kurām ar Latviju ir paredzēts bez vīzu režīms (piemēram, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Austrālija un citas OECD valstis) .
 

-

LDDK pauž atsevišķus iebildumus par Informatīvajā ziņojumā iekļautajiem pasākumiem izglītības jomā. LDDK uzsver augstākās izglītības eksporta nozīmību Latvijas ekonomisko interešu kontekstā un iebildumus sniedz pret atsevišķiem neskaidriem (gan pēc mērķa, gan pēc jēgas) pasākumiem.

LDDK ieskatā Informatīvajā ziņojumā ir samērā saprotami definēta problemātika un situācijas attiecībā uz kurām ir paredzēts virzīt pasākumus, savukārt paši pasākumi, kurus paredzēts realizēt tieši attiecībā uz augstskolām ir definēti ļoti neskaidri un dažiem no tiem pat nav saprotams ne to mērķis, ne paša pasākuma jēga. Attiecīgi šādu pasākumu ietveršana Informatīvajā ziņojumā jau fundamentāli veido situāciju, ka pastāv vēlme būtiski paaugstināt ierobežojošos un birokrātiskos šķēršļus bez skaidra redzējuma par to ieviešanas mērķi un sasniedzamo rezultātu.

Vēršam uzmanību uz konkrētiem Informatīvajā ziņojumā ietvertajiem pasākumiem, kas uzskatāmi parāda, ka to realizācija paredzēta bez skaidra redzējuma par to ieviešanas mērķi un sasniedzamo rezultātu.

1. Plānotais pasākums 1.7. 1.apakšpunkts - Izstrādāt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot, ka studentu atlase jāveic augstskolām bez aģentu piesaistes.

Vēršam uzmanību, ka pirmkārt nav saprotama vārdu jēga “studentu atlase jāveic augstskolām bez aģentu piesaistes”, jo studentu atlase augstskolās notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumos noteiktiem konkursa atlases kritērijiem atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" prasībām. Studentu atlasi jau šobrīd veic Uzņemšanas komisijas atbilstoši uzņemšanas kritērijiem.

Otrkārt, no informatīvā ziņojuma vispār nav skaidrots un tāpēc nav saprotams jebkāds aģentu darbības ierobežošanas pasākumu iemesls un mērķis. Attiecīgi šāds nekonkrēti mērķēts, bez jebkāda pamatojuma un nesaprotams pasākums ir pilnībā nepamatots. To pēc analoģijas varētu salīdzināt ar nosacījumu aizliegt tūrisma aģentūras, pēc principa, jo vairāk aizliegumu, jo labāk.
 

-

10. Netiek aplūkots Informatīvajā ziņojumā, bet par to ir jārunā - Nepamatoti augstas finanšu līdzekļu prasības ārzemniekiem

Iebildums:
 - Pašreizējais regulējums paredz, ka ārzemniekam nepieciešamais finanšu nodrošinājums tiek rēķināts, balstoties uz vidējo bruto darba samaksu nozarē, vai vispārējo valsts vidējo algu, kas neatspoguļo reālo darba tirgus situāciju attiecībā uz zemu kvalificētu darbaspēku.
 - Šāda pieeja ir nesamērīga un rada šķēršļus darbinieku piesaistei ražošanas, lauksaimniecības un pārtikas apstrādes uzņēmumiem, kur dominē vienkāršās profesijas ar ievērojami zemāku atalgojumu.
 - Vidējā alga nozarē iekļauj augsti kvalificētu speciālistu (vadītāju, ekspertu, inženieru, tehnologu, veterinārārstu, zootehniķu, u.c.) atalgojumu, kas mākslīgi paaugstina aprēķinu rezultātu.

Nepamatoti augsta finanšu līdzekļu prasība būtiski ierobežo iespēju piesaistīt nekvalificēto darbaspēku, apdraudot ražošanas un produkcijas apgādes nepārtrauktību.

Vietējais darbaspēks bieži:
 - nav gatavs strādāt zemāk atalgotās, fiziski smagās un specifiskas darba vides profesijās;
 - noveco - vidējais darba ņēmēju vecums Latvijā pieaug, samazinot pieejamā darbaspēka apjomu šādās nozarēs;
 - migrē - daudzi darbspējas vecuma iedzīvotāji izvēlas strādāt ārzemēs vai citās nozarēs ar augstāku atalgojumu vai vieglākiem darba apstākļiem.

Strukturālās izmaiņas Latvijas darba tirgū ir ilgtermiņa tendence, tāpēc nepieciešamība piesaistīt trešo valstu pilsoņus zemu kvalificētām profesijām ir sistemātisks, nevis īslaicīgs risinājums.

Priekšlikums:
 - Finanšu līdzekļu minimālais apmērs jānosaka, balstoties uz konkrētās profesiju grupas vidējo atalgojumu vai minimālo algu valstī.
 - Noteikt atsevišķu regulējumu atsevišķām zemu kvalificētajām nozarēm (kā piemēram, ražošana, pārtikas apstrāde, lauksaimniecība), paredzot vienkāršotu finanšu nodrošinājuma prasību.
 - Ieviest iespēju nozarēm, kur ilgstoši trūkst vietējā darbaspēka, piesaistīt darbiniekus ar elastīgākiem nosacījumiem, piemēram, “zaļo koridoru” režīmu pārtikas ražošanas uzņēmumiem.

-

9.Pastiprinātu kontroļu vēršana uz uzņēmumiem

Informatīvajā ziņojumā (rīcības virziens 4.1.) uzsvērts, ka pastiprināti jāveic kontroles uzņēmumos, kas nodarbina trešo valstu pilsoņus.

Iebildums:
 - Kontroles pasākumiem jābūt samērīgiem, balstoties uz objektīviem riska izvērtējuma kritērijiem, nevis uz vispārēju pieņēmumu par augstu pārkāpumu risku šādos uzņēmumos.
 - Ir nepieciešams skaidri nodalīt licencēto personāla nodrošinātāju atbildību no gala pakalpojuma saņēmēju atbildības, ievērojot tiesību normu konsekvenci:
   1) Licencētie darbiekārtošanas uzņēmumi ir speciāls tiesību subjekts ar atbilstošu licencēšanas, uzraudzības un atbildības regulējumu.
   2) Pakalpojuma saņēmējs, kas sadarbojas ar licencētu iznomātāju, nevar tikt automātiski identificēts kā darba devējs nodokļu vai darba tiesību kontekstā.

Priekšlikums:
Precizēt normatīvos aktus, skaidri nosakot, ka par darbaspēka nodarbināšanas nosacījumu ievērošanu atbild licencētais pakalpojuma sniedzējs (personāla iznomātājs), nevis gala pakalpojuma saņēmējs, ja sadarbība notikusi atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem.
 

-

8.Ierobežojumi vienkāršo profesiju darbinieku piesaistei

Informatīvajā ziņojumā (rīcība 2.4.) tiek ierosināts ierobežot iespēju darba devējiem uzaicināt trešo valstu pilsoņus darbam vienkāršajās profesijās (9. pamatgrupa).

Iebildums:
 - Šāda pieeja būtiski apdraud, piemēram, pārtikas ražošanas, putnkopības un lauksaimniecības uzņēmumu spēju nodrošināt darbaspēku.
 - Ņemot vērā vietējā darbaspēka nepietiekamību, augošo vidējo vecumu un specifisko darba apstākļu sarežģītību, trešo valstu pilsoņu nodarbināšana vienkāršajās profesijās ir būtiski nepieciešama uzņēmumu nepārtrauktai darbībai.
 - Ierobežojumu piemērošana būtu klajā pretrunā ar nozares ekonomisko realitāti un varētu izraisīt ražošanas apjomu kritumu un piegādes ķēžu traucējumus.

Priekšlikums:
Nodrošināt izņēmuma mehānismu atsevišķām nozarēm, ļaujot uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās bez papildus ierobežojumiem.

-

7.Uzaicināšanas funkcijas liegums aģentūrām

Informatīvajā ziņojumā (rīcība 2.3.) tiek piedāvāts liegt darbiekārtošanas aģentūrām uzaicināt ārvalstniekus ar ieceļošanas mērķi “darbs”.

Iebildums:
 - Šāds ierobežojums būtiski apgrūtinātu darbinieku atlases un piesaistes procesu, palielinot darba devējiem birokrātisko slogu un izmaksas.
 - Licencētas darbiekārtošanas aģentūras darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tām ir būtiska loma legālas migrācijas plūsmu organizēšanā un darba tirgus nodrošināšanā.
 - Uzaicināšanas funkcijas liegšana būtu pretrunā ar līdzšinējo darbaspēka piesaistes praksi un varētu izraisīt papildu riskus (nekontrolētas plūsmas, fiktīvas nodarbinātības gadījumi).

Priekšlikums:
 - Saglabāt iespēju licencētām darbiekārtošanas aģentūrām uzaicināt ārzemniekus ar darba mērķi, vienlaikus pastiprinot prasības šo aģentūru uzraudzībai un pārbaudei, bet ne liedzot funkciju pilnībā.

-

6.Finanšu līdzekļu piemērošana - par pārkāpumiem iekasēto summu novirzīšana

Informatīvā ziņojumā (rīcības virziens 2.1.) tiek piedāvāts izveidot mehānismu, lai finanšu līdzekļi, kas tiek iekasēti no darba devējiem par pārkāpumiem saistībā ar trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu, tiktu novirzīti kontrolējošo iestāžu budžetos imigrācijas kontroles stiprināšanai.

Iebildums:
 - Ierosinātais mehānisms ir jāpiemēro, stingri ievērojot darba devēja statusa pareizu definīciju un faktiskās tiesiskās attiecības.
 - Finansiālā atbildība par pārkāpumiem jāuzliek tikai tai personai, kas faktiski ir darba devējs - proti, tam uzņēmumam vai organizācijai, ar kuru darbinieks ir noslēdzis darba līgumu.
 - Ja darbinieks ir noslēdzis darba līgumu ar licencētu personāla iznomātāju, pilna atbildība par jebkādiem nodarbināšanas noteikumu pārkāpumiem ir jāuzņemas tieši šim licencētajam iznomātājam, nevis pakalpojuma saņēmējam.
 - Nepareizi būtu piemērot iekasēšanu no gala pakalpojuma saņēmēja tikai pamatojoties uz ekonomiskās būtības principu, ja faktisko darba devēja funkciju ir veicis licencēts personāla iznomātājs.

Priekšlikums:
 - Noteikt, ka finanšu līdzekļu iekasēšana par nodarbināšanas pārkāpumiem attiecas tikai uz faktisko darba devēju (licencētu personāla iznomātāju), nevis uz pakalpojuma saņēmēju, kurš rīkojies likumīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem.
 - Izstrādāt normatīvajos aktos skaidru mehānismu, kas novērš iespēju nepamatoti sodīt pakalpojuma saņēmējus, kuri sadarbojas ar licencētiem personāla iznomātājiem un paši neveic darbinieku nodarbināšanu tieši.
 

-

5.Nepamatoti ierobežojumi saimnieciskās darbības veidam

Informatīvajā ziņojumā (12.lpp., astotā rindkopa) ierosināts pastiprināti pārbaudīt uzņēmumu saimnieciskās darbības atbilstību piesaistīto darbinieku profesijām, uzskatot par neatbilstošu, ja uzņēmums nodarbina darbiniekus profesijās, kas tieši neatbilst reģistrētajam darbības veidam.

Iebildums:
 - Pašlaik Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts ierobežojums, kas aizliegtu uzņēmumiem dažādos veidos nodrošināt nepieciešamās funkcijas savai saimnieciskajai darbībai, tostarp veikt remontdarbus, telpu uzturēšanu vai cita veida atbalsta funkcijas, nodarbinot atbilstošus darbiniekus.
 - Uzņēmuma reģistrētā pamatdarbības joma neatceļ nepieciešamību nodrošināt palīgfunkcijas, kas ir cieši saistītas ar pamatdarbību (piemēram, ražošanas telpu uzturēšana, remontdarbi putnkopības uzņēmumā).
 - Ierobežojumu ieviešana šajā jomā būtu ne tikai nesamērīga, bet arī pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvības principu.

Priekšlikums:
 - Ziņojumā un tālākajos normatīvajos grozījumos skaidri jānoteic, ka uzņēmums ir tiesīgs nodarbināt darbiniekus dažādās profesijās, kas nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, neatkarīgi no tā, vai konkrētā funkcija pilnībā sakrīt ar Uzņēmumu reģistrā deklarēto pamatdarbības veidu.
 - Jāizvairās no normatīva regulējuma, kas nepamatoti ierobežotu uzņēmumu rīcības brīvību pašorganizēt atbalsta un papildfunkciju veikšanu.

-

4.Kontroles pasākumu ietekme uz uzņēmējdarbību

Informatīvajā ziņojumā (12.lpp., septītā rindkopa) paredzēts būtiski palielināt kontrolējošo pasākumu intensitāti, trīskāršojot pārbaužu skaitu uzņēmumos, kas nodarbina trešo valstu pilsoņus.

Iebildums:
 - Lai arī uzņēmumi atbalsta nepieciešamību veikt tiesiskuma uzraudzību, pārmērīgas, neplānotas vai nesamērīgas pārbaudes var radīt tiešu kaitējumu uzņēmumu saimnieciskajai darbībai. Uzņēmumi piekrīt samērīguma principam, uzsverot, ka pārbaudes, ja tās ir nepieciešamas, ir atbalstāmas, taču tās jāveic tā, lai netiktu traucēta uzņēmumu ikdienas darbība un, piemēram, ražošanas procesi, nodrošinot, ka pārbaudes ir saprātīgas, savlaicīgi paziņotas un samērīgas pēc apjoma un ietekmes.
 - Ražošanas un pilna cikla ražošanas uzņēmumiem nepārtraukta darbības nodrošināšana ir kritiski svarīga - jebkāda ražošanas procesa apturēšana kontrolēšanas pasākumu ietvaros vai to rezultātā var radīt:
   1) būtiskus materiālos zaudējumus;
   2) piegādes ķēžu traucējumus;
   3) neatgriezeniskas sekas ražošanas resursu uzturēšanā.
 - Papildus tam pārmērīga un nesamērīga kontrolējošo institūciju pieprasījumu un procedūru īstenošana iespējams var radīt būtisku administratīvo slogu uzņēmumiem, kas ietver:
   1) nepieciešamību sagatavot dokumentus, paskaidrojumus un atbildes uz institūciju pieprasījumiem;
   2) darbinieku novirzīšanu no pamatfunkcijām uz kontroles pasākumu administratīvo apkalpošanu;
   3) potenciālu ražošanas procesu traucēšanu dokumentu sagatavošanas un kontroļu laikā.

Priekšlikums:
 - Kontroles pasākumi jāorganizē plānveidīgi, samērīgi un ar saprātīgu iepriekšēju brīdinājumu, izņemot gadījumus, kad pastāv pamatotas aizdomas par būtiskiem pārkāpumiem.
 - Jāizstrādā skaidras vadlīnijas kontrolējošām institūcijām, nosakot:
   1) kādā veidā un apjomā drīkst prasīt informāciju no uzņēmumiem, nekavējot to pamata darbību;
   2) kādas minimālās procedūras jāievēro, lai netraucētu uzņēmumu būtisko pamatdarbību.

-

3.Nozares neiesaistīšana lēmumu pieņemšanā

Informatīvajā ziņojumā (12.lpp., pirmā rindkopa) ir minēts, ka Iekšlietu ministrijas organizētajā starpinstitūciju sanāksmē piedalījās tikai kontrolējošo institūciju pārstāvji, taču netika pieaicināti uzņēmumu vai nozares pārstāvji, kuri praktiski nodarbina trešo valstu pilsoņus.

Iebildums:
 - Tas būtiski ierobežo objektīvas un praktiskas diskusijas iespējas par aktuālajām problēmām darbaspēka piesaistē un faktisko darba tirgus situāciju.
 - Nozares pārstāvji, kas ikdienā piesaista un nodarbina trešo valstu pilsoņus, ir būtisks avots informācijai par problēmām praksē, piemēram:
   1) vietējā darbaspēka nepieejamība;
   2) nepamatoti augstas prasības un birokrātiskie šķēršļi;
   3) operatīvās darbaspēka piesaistes nepieciešamība pārtikas un ražošanas uzņēmumos.

Priekšlikums:
 - Turpmāk visās darba grupās un sanāksmēs, kas saistītas ar trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas regulējuma pilnveidi, ir jānodrošina atbilstoša uzņēmumu un nozaru organizāciju pārstāvniecība.
 - Tas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp valsts drošības interesēm un ekonomiskajām vajadzībām, un veidotu regulējumu, kas balstīts uz faktiskajām darba tirgus vajadzībām un pieredzi.

-

2. Nepamatoti pieņēmumi par darba devēju mērķiem

Informatīvajā ziņojumā (6. lpp., trešā rindkopa) tiek pausts pieņēmums, ka darba devēji īpaši cenšas piesaistīt trešo valstu pilsoņus, nevis nodrošināt nodarbinātību Latvijas iedzīvotājiem.

Iebildums:
 - Informatīvajā ziņojumā nav izskaidrots, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem ir secināts, ka darba devēju mērķis ir bijis tieši trešo valstu pilsoņu piesaiste, nevis vietējo iedzīvotāju nodarbināšana.
 - Darba devēju faktiskā prakse rāda, ka primāri tiek izmantotas visas iespējas piesaistīt vietējo darbaspēku, taču ilgstoša un sistemātiska vietējā darbaspēka nepieejamība, īpaši zemas kvalifikācijas darbos, piespiež uzņēmumus meklēt risinājumus ārvalstīs. Darba devēji, tostarp ražošanas uzņēmumi, primāri cenšas nodrošināt darbaspēku no vietējā tirgus, jo tas ir ērtāk, ekonomiskāk un mazāk birokrātiski, kā arī prasa mazāk ieguldījumu apmācībā, jo apmācības var notikt valsts valodā, tādējādi nodrošinot efektīvāku un ātrāku darbinieku sagatavošanu darbam.
 - Realitātē Latvijas darba tirgū, īpaši zemu kvalifikācijas līmeņu profesijās (piemēram, ražošanas strādnieki, palīgstrādnieki), ilgstoši pastāv vietējā darbaspēka trūkums. NVA sistēma piemeklē un piedāvā kandidātus. Nereti neviens no kandidātiem nav gatavs uzsākt darbu. Ir neskaitāmi praktiski piemēri. Informatīvajā ziņojumā norādīts gadījumu skaits, kad darba attiecību uzsākšanu ir atteicis darba devējs, bet nav norādes uz datiem, kas atspoguļo cik gadījumos darba devēja aicinājumam nav atsaucies tieši darba ņēmējs, un kādi ir iemesli gadījumiem, kad darba devējam nākas atteikt darba piedāvājumu vietējam darba spēkam.
 - Vairāki Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati norāda uz:
   1) Demogrāfisko lejupslīdi un darba spēka novecošanos;
   2) Zemas kvalifikācijas darbu nevēlēšanos veikt vietējā iedzīvotāju vidū;
   3) Darba meklētāju izvēli par labu citiem sektoriem (mazumtirdzniecībai, loģistikai, sociālajām programmām u.c.);
   4) Lielāku mobilitāti un emigrāciju uz citām ES valstīm.
- Līdz ar to trešo valstu pilsoņu piesaiste nav darba devēju pašmērķis, bet gan galējas nepieciešamības risinājums, lai nodrošinātu uzņēmuma nepārtrauktu darbību un ražošanas procesu, īpaši pārtikas ražošanas sektorā, kur ilgstoša darbības pārtraukšana nav pieļaujama.
- Tas ir īpaši būtiski uzņēmumiem ar pilna cikla ražošanu, jo jebkādi darbaspēka trūkuma radīti pārtraukumi var izraisīt neatgriezeniskus zaudējumus, netīšus dažādu prasību pārkāpumus un būtisku kaitējumu uzņēmuma darbībai un piegādes ķēdei kopumā.

Priekšlikums:
 - Ziņojumā būtu nepieciešams atspoguļot objektīvu situāciju darba tirgū, pamatojoties uz:
statistikas datiem par bezdarba struktūru profesiju griezumā;
NVA reģistrēto vakanču pieprasījuma ilgumu un neaizpildīto vakanču skaitu zemas kvalifikācijas amatos;
darba devēju praktisko pieredzi un faktisko vietējā darbaspēka trūkumu.
 - Tāpat nepieciešams atzīt, ka darba devēju mērķis ir nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu darbību, ražošanas kvalitāti un jaudu, nevis apiet vietējā darbaspēka piesaistes iespējas.
 - Regulējumā jāparedz elastīgāka pieeja profesijām un nozarēm, kur objektīvi ir pierādāms vietējā darbaspēka trūkums, piemēram, pārtikas ražošanā, putnkopībā, būvniecībā un citās nozarēs.

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu" (turpmāk - Informatīvais ziņojums) un tajā ietvertajiem plānotajiem pasākumiem un izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus.

LDDK atbalsta tiesiskus un caurredzamus mehānismus darba tirgus regulēšanā, vienlaikus uzsverot, ka normatīvajam regulējumam jābūt sabalansētam - tam ir jānodrošina valsts drošības un migrācijas kontroles mērķu sasniegšana, bet arī jāņem vērā katras nozares praktiskās vajadzības, lai netiktu apdraudēta nozaru darbības, ražošanas nepārtrauktība un uzņēmumu konkurētspēja.

Šobrīd Latvijā novērojams akūts darbaspēka trūkums, īpaši ražotnēs, kur nepieciešams liels skaits strādnieku. Saskaņā ar LDDK biedru sniegtajām ziņām - tikai ar vietējo darbaspēku nav iespējams nokomplektēt ražotņu darbībai nepieciešamās komandas. Darbinieku trūkums tiek risināts piesaistot darba spēku vienkāršu darbu veikšanai ārpakalpojumā – gan vietējo, gan ES, gan trešo valstu darba spēku. Neskatoties uz šiem pasākumiem, darba spēka nepietiekamība nav novērsta.

Tā kā vietējā darba tirgū nav pietiekams skaits kvalificētu un arī nekvalificētu strādnieku, ierobežojumi trešo valstu darba spēka piesaistei neizbēgami novedīs pie darbaspēka izmaksu pieauguma un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas krituma, kas nav samērīgs ar produktivitātes pieaugumu. Jau šobrīd ir novērojams, ka, lai nodrošinātu ražošanas procesus laikā, izmaksas par pieejamo darbaspēku ir nesamērīgi augstas. LDDK ieskatā, nesamērīgi ierobežojot darbaspēka pieejamību, valsts zaudēs ražošanas jaudu, ātrumu un elastību, kas ir kritiski faktori konkurētspējai starptautiskajā tirgū.

Informatīvajā ziņojumā piedāvātie pasākumi un regulējuma izmaiņas rada vairākus būtiskus riskus:
 - tie palielinās administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmumiem, kas strādā stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, samazinot uzņēmumu elastību un reaktivitāti tirgus pieprasījuma svārstībām;
 - var apgrūtināt vai padarīt neiespējamu nepieciešamā darbaspēka piesaisti reālajām uzņēmumu vajadzībām, īpaši zemas kvalifikācijas profesijās - būtiski samazinās darba devēju iespējas aizpildīt vakances, kas jau tagad ir grūti aizpildāmas vietējā tirgū;
 - nerisina faktisko problēmu cēloņus darba tirgū, bet gan pārmērīgi vēršas pret legālās migrācijas instrumentiem;
 - ierobežojumi, birokrātiskas un organizatoriskas darbības samazinās valsts kopējās uzņēmējdarbības vides konkurētspēju starptautiskā tirgū.

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu un vienlaikus ievērotu valsts ekonomiskās intereses un nodrošinātu dažādu nozaru ilgtspējīgu attīstību, LDDK vērš uzmanību uz šādām nepilnībām Informatīvajā ziņojumā:

1.Pakalpojumu sniedzēju reputācijas pārbaudes iespēju neesamība

Informatīvajā ziņojumā (6.lpp., otrā rindkopa) ir norādīts uz risku, ka daudzas licencētas darbā iekārtošanas aģentūras darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un var palielināt nelegālās migrācijas vai cilvēktirdzniecības riskus.

Iebildums:
Pakalpojumu saņēmējiem (uzņēmumiem) nav pieejami efektīvi rīki, lai pārbaudītu pakalpojumu sniedzēja darbību vai reputāciju starptautiskā līmenī. Nav izveidota centralizēta datu bāze vai reģistrs šādas informācijas iegūšanai.

Priekšlikums:
Lai veicinātu uzņēmumu sadarbību ar kvalificētiem un uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbību īsteno atbilstoši normatīvajam regulējumam, nepieciešams ieviest vienotu reģistru, kur:
 - Publiski būtu pieejama aktuāla informācija par visiem “sadarbībai derīgajiem” licencētajiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem gan nacionālā, gan ES līmenī;
 - Norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju licences spēkā esamību un atbilstību nodokļu un darba tiesību normām, kas ļautu uzņēmējiem nepārprotami identificēt tādus pakalpojumu sniedzējus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Šādi uzņēmumiem būtu iespēja veikt objektīvu risku izvērtējumu pirms sadarbības ar darbiekārtošanas aģentūru un tiktu novērsta iespēja neapzināti sadarboties ar negodprātīgiem starpniekiem.

Šāda pieeja palielinātu tiesisko drošību, stiprinātu darba tirgus caurspīdīgumu un palīdzētu valsts institūcijām efektīvāk uzraudzīt darbiekārtošanas uzņēmumu darbību. Kontroles mehānisms jāvirza uz godprātīgu pakalpojumu sniedzēju identificēšanu un uzraudzību, nevis uz pakalpojumu saņēmēju ierobežošanu.
 

-