Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā - EM) izstrādāto normatīvā akta projektu ““Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus priekšlikumus:

LDDK aicina pārvērtēt Projektā noteiktos ierobežojumus.

Pamatojums
EM piedāvā saglabāt spēkā esošajā Noteikumu redakcijā paredzētos izglītības veida, darbspēju ierobežojumu un ar konkrēto kredītu nesaistīta īpašuma esamības kritērijus.

1) Attiecībā uz mājsaimniecībā esošas personas, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, paredzēts saglabāt kritēriju persona  I vai II invaliditātes grupu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu Latvijā III invaliditātes grupai normatīvi noteiktais fizisko vai garīgo spēju ierobežojuma diapazons var sasniegt pat 59%, LDDK ieskatā nav pamata liegt arī iespēju saņemt atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kurās ir  persona ar III invaliditātes grupu.
2) Attiecībā uz kritēriju, ka uz atbalstu pretendējošajām personām nepieder cita dzīvojamā telpa, jānorāda, ka atbalsts ir paredzēts ne tikai mājokļa iegādei, bet arī būvniecībai un jaunais mājoklis ir nepieciešams tādēļ, ka (tostarp īpašumā) esošais vairs neatbilst mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr tas var būt ievērojami labāks risinājums, nekā pirms kredīta ņemšanas atsavināt sev piederošo mājokli, lai būvniecības laikā pārceltos uz īrētu mājokli.
3) Attiecībā uz kritēriju, ka uz atbalstu var pretendēt persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību jānorāda, ka atbalstu nevajadzētu liegt arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību un konkrētajam darbam nepieciešamās prasmes ir apguvusi pašas personas vai tās darbam devēja vai īpašu fondu finansētas neformālās izglītības ietvaros. Ir labi, ka persona vienlaikus ar vidējo vispārējo izglītību iegūst arī profesionālo izglītību, tomēr  pazīme, ka ir iegūta tieši vidējā profesionālā izglītība ne vienmēr nozīmē, ka konkrētā persona arī strādā atbilstīgi iegūtajai profesionālajai kvalifikācijai. Tā, piemēram, Valsts kontrole 2020.gadā veiktajā revīzijā “Profesionālā vidējā izglītība – vai kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus?” norāda, ka tikai ap 23 % no IZM un 38 % no KM padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir nodarbināti un/vai uzsāk studijas savā profesijā. Turklāt no 100 izglītojamajiem, kas uzņemti IZM izglītības iestāžu īstenotajās profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās tikai 14 uzsāk darba attiecības un/vai turpina mācības apgūtajā profesijā. Dažās nozarēs apgūtajā profesijā nodarbināto skaits sasniedz pat tikai 4 % īpatsvaru no kopējā absolventu skaita. Savukārt, ja profesionālo izglītību apguvusi persona strādā citā, ar apgūto profesiju nesaistītā nozarē, tad faktiski tā ir salīdzināmā situācijā ar personu, kura ir ieguvusi vispārējo vidējo izglītību.

-

LDDK izsaka priekšlikumu par Projekta 7.punktu EM piedāvātajā redakcijā:

Pamatojums
EM piedāvā šajā punktā ietvert darbspēju ierobežojumu un ar konkrēto kredītu nesaistīta īpašuma esamības kritērijus. Detalizētu pamatojumu skatīt pie iepriekšējā punkta.  
 

-