Atzinums

Anotācijas 3. sadaļa: 3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 
33. Inspekcija nodrošina iespēju pašvaldības sociālajiem dienestiem iesniegt inspekcijai šajos noteikumos minēto informāciju, izmantojot datu apmaiņas risinājumu starp pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (turpmāk - lietojumprogramma SOPA) un inspekcijas uzturēto informācijas sistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.

Iebildums:
Anotācijas 3. sadaļā ietekme uz pašvaldības budžetu nav, savukārt noteikumu projekta 33. punktā noteikts, ka jānodrošina datu apmaiņas risinājums ar SOPA.
Lūgums ņemt vērā, ka pašvaldību pusē SOPA integrācija ar inspekcijas tehnisko risinājumu vai arī atsevišķs SOPA skatīšanās režīms inspekcijas darbiniekam ir papildu izmaksas pašvaldībām un attiecīgi iekļaut šo informāciju anotācijā, kā arī no valsts budžeta pašvaldībām paredzēt minētajai integrācijai nepieciešamos līdzekļus.
 

-

Izvērtējot normatīvā akta projektu, secinām ,ka ,lai gan projekta 33. punktā ir norāde, ka Inspekcija nodrošina iespēju pašvaldības sociālajiem dienestiem iesniegt inspekcijai šajos noteikumos minēto informāciju, izmantojot datu apmaiņas risinājumu starp pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA) un inspekcijas uzturēto informācijas sistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību, ietekmes uz valsts un pašvaldības budžetu nav, savukārt Anotācijas sadaļā Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem saistībā ar datu integrāciju starp sistēmām nav norādīta ietekme ne uz valsts, ne pašvaldību budžetu.
Nepieciešams veikt datu apmaiņas sistēmu integrācijas izmaksu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un to iekļaut Anotācijā.

Ņemot vērā, ka valsts digitalizācijas ietvaros plānots veidot jaunu datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un saskaņošanā šobrīd ir Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi (22-TA-2640), lūdzam ņemt vērā, ka arī pašvaldības nākotnē plāno datus nodot vienā veidā – uz DAGR platformu, no kurienes attiecīgi visi datu ņēmēji datus varēs iegūt saskaņā piekļuvēm, kas noteiktas normatīvajā regulējumā.
Lūdzam, noteikumu projektā neparedzēt individuālas risinājumu savstarpējās integrācijas, bet gan datu apmaiņu, izmantojot DAGR.

-

Priekšlikums papildināt institūciju sarakstu ar pašvaldības policiju un ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Jo ikdienā šīs institūcijas arī tiek iesaistītas bērnu tiesību aizsardzībā un viņām var būt informācija, kas var nebūt citām institūcijām.

-

Priekšlikums šo punktu papildināt ar pašvaldības policiju un izteikt sekojošā redakcijā:
“11.2. lūgt bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības policiju organizēt bērna nokļūšanu programmas “Bērna māja” īstenošanas vietā.”

-

Nepieciešams pārformulēt šo punktu, jo šādā redakcijā rodas priekšstats, ka ja likumiskais pārstāvis ir arī vardarbības veicējs, tad viņu informē, ko darīs programmā.

Pieņemam, ka domāts ir, ja likumiskais pārstāvis ir bijis iespējamais vardarbības pret bērnu veicējs, tad šādā gadījumā informē citu bērna tuvinieku.

-

Priekšlikums šo punktu papildināt un izteikt sekojošā redakcijā: “16. Pēc bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta, ārpusģimenes aprūpes iestādes vai bāriņtiesas iesniegtā lūguma izvērtēšanas, inspekcija:”

Gadījumā, ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpes iestādē, tad paredzēt iespēju arī ārpusģimenes aprūpes iestādēm vērsties Bērna mājā ar lūgumu.

-

Nav saprotams, kuras ir tās kompetentās iestādes, kuras vērtēs bērna riskus un vajadzību izvērtējumu. Vai šajā gadījumā tie ir sociālie dienesti un bāriņtiesas? Būtu jāņem vērā 13.06.2017. Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktais, ka sociālais dienests 14.5. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem veic riska novērtēšanu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, aizpilda šo noteikumu 4. pielikumā minēto riska novērtējuma anketu par bērnu, bērna vecākiem un, ja nepieciešams, citām pilngadīgām personām, kas piedalās bērna ikdienas aprūpē vai arī veic daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēs ar bērniem. Daudzpakāpju izvērtēšanu veic sociālais darbinieks, kurš ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci, piedaloties Labklājības ministrijas mācībās un apgūstot uz ģimeni vērsta sociālā gadījuma vadīšanas modeli darbam ģimenēs ar bērniem.
Vai gadījumos, ja sociālie dienesti veic daudzpakāpju izvērtēšanu un neveic risku izvērtēšanu, tāda informācija tiks uzskatīta par derīgu, vai tomēr papildus tiks gaidīts šāds risku izvērtējums.
 

-

Nepieciešams precizēt, kura institūcija pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, ja pakalpojums tiek nodrošināts Bērna mājas ietvaros, jo MK noteikumi Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” nosaka kārtību kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību no vardarbības cietušiem bērniem. Minētajos noteikumos nav atrunāts, ka pakalpojumu piešķir Bērna māja.

-

Nepieciešams atrunāt, ka gadījumā, ja programmā Bērna māja paši nodrošina sociālo rehabilitāciju bērnam, tad viņi informē par to sociālo dienestu, lai novērstu pakalpojuma piešķiršanu dubultā, ja otrs bērna likumiskais pārstāvis to lūgs nodrošināt caur sociālo dienestu.
Praksē ir gadījumi, kad bērna likumiskie pārstāvji vienlaicīgi savas dzīvesvietas sociālajā dienestā pieprasa piešķirt vienu un to pašu pakalpojumu vai arī gadījumos, kad bērns saņem pakalpojumu pie vecāka privāti izvēlētā speciālista.

-

Priekšlikums papildināt institūciju klāstu, piemēram, iekļaujot arī sociālos dienestu, paredzot tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm, ja šī informācija ir pieejama sociālajam dienestam.
Minētais nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad Inspekcija atsaka bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, bet minētā informācija ir pieejama sociālajam dienestam un viņi vēršas un izprasa šo informāciju no sociālā dienesta.

-

Priekšlikums papildināt ar 39.punktu, kurā atrunāt likumiskā nevardarbīgā pārstāvja pienākumus nodrošināt bērna dalību Bērna mājas programmā un arī rekomendāciju īstenošanā.

Lai novērstu gadījumus, kad otrs likumiskais pārstāvis neiesaistās sadarbībā un nenodrošina, piemēram, bērna aizvešanu uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, jo ir līdzatkarīgs no vardarbības veicēja utt.

-