Atzinums

         Projekta 34.punkts paredz jaunu valsts noslēpuma aizsardzības elementu, proti,  kompetentās valsts drošības iestādes pienākumu veikt pārbaudi personām, kuras institūcija norīko par atbildīgo personu dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedības un fiziskās drošības pasākumu ieviešanai un ievērošanai.
         Norādāms, ka  nepieciešams veikt izvērtējumu, vai atbildīgajai personai par informāciju dienesta vajadzībām netiek paredzētas stingrākas prasības nekā likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās prasības personai, kurai nepieciešams saņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem.
Vēršama uzmanība uz šādiem aspektiem:
1) likuma “Par valsts noslēpumu” devītā panta ceturtā daļa paredzi, ka pamatojoties uz tās institūcijas priekšlikumu, kura iniciēja pārbaudi, vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestādes vadītājs pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3. punkta nosacījumi, ja nav izdarīts sevišķi smags noziegums, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Projektā  (skatīt  34.2., 34.3., 34.4. apakšpunktu)  šāds izņēmums attiecībā uz atbildīgo personu par informāciju dienesta vajadzībām netiek paredzēts.
2) prasība pēc narkologa un psihiatra atzinuma par to, ka personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība (projekta 34.8.apakšpunkts) rada līdzību ar likuma “Par valsts noslēpuma” 9.panta trešās daļas 7.punktu. Likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta trešajā divi prim daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam  noteikt  likuma 9.panta trešās daļas 7. punktā paredzētās medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai un kārtību, kādā persona tiek nosūtīta uz veselības pārbaudi, kā arī ārstniecības iestādes, kurās izveido veselības pārbaudes komisiju, šīs komisijas darba organizāciju, veselības pārbaudes veikšanas un apmaksas kārtību. Minētie noteikumi paredz nosacījumus un kārtību, kādā veic personas veselības pārbaudi,  kas ir labvēlīgāks nosacījumu kopums personai nekā projektā ietvertais regulējums attiecībā uz atbildīgo personu par informāciju dienesta vajadzībām, jo netiek paredzētas konkrētas medicīniskās pretindikācijas, kas var būt par pamatu, lai persona nevarētu tikt noteikta par atbildīgo personu attiecībā dienesta vajadzībām klasificēto informāciju. Vienlaikus norādāms, ka nav skaidrs, kas veic apmaksu par veikto veselības pārbaudi un atzinuma saņemšanu.
3) nav paredzēts projekta 34.9.apakšpunktā noteiktās informācijas sniegšanas termiņš.
Ņemot vērā minēto, attiecīgie jautājumi ir izdiskutējami un precizējams projekts.
 

-

Vēršama uzmanība, ka  projekta 49.punktā ietvertais regulējums var tikt interpretēts tādējādi, ka risku novērtējums veicams tikai gadījumā, ja paredzētas atkāpes vai papildu fiziskās drošības prasības.
Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt projektu, paredzot regulējumu, kas nosaka pienākumu veikt risku novērtējumu un minimālās prasības, kas tajā jāietver.

-

Papildināt projekta 3.3.apakšnodaļu, paredzot pienākumu institūcijai iesniegt kompetentajai valsts drošības iestādei pieteikumu kā pirmatnējā, tā atkārtotā risku novērtējuma un atzinuma saņemšanai. Šāds pieteikums kalpos gan kā pamatojums pārbaudes veikšanai, gan arī valsts drošības iestādēm būs ērtāk plānot un veikt attiecīgās pārbaudes. Papildu šim pieteikumam ir jāpievieno visi pārbaudei nepieciešamie dokumenti, ko kopā ar pieteikumu valsts drošības iestādes izvērtēs (līdzīgi kā tas ir noteikts projekta 73.punktā).
 

-

Ņemot vērā, ka ne vienmēr dokumentu ir nepieciešams papildināt ar attiecīgu norādi (piemēram, nepastāv apstākļi dokumenta iznīcināšanai un ir piemērojama vispārējā dokumenta glabāšanas un iznīcināšanas kārtība), aizstāt projekta 90.6.apakšpunktā  vārdu “papildina” ar vārdiem “var papildināt”. 

 

-

Norādāms, ka pastāv gadījumi, kad nav iespējams nodrošināt atbilstošu elektroniska datu nesēja marķēšanu, piemēram, datu nesēja izmēra vai uzbūves dēļ, vai, ja pastāv risks marķēšanas rezultātā sabojāt iekārtu. Līdz ar to projekts būtu precizējams, paredzot attiecīgus izņēmumus.  Vēršama uzmanība, ka projekta 91.punktā ir paredzēta atkāpe klasificētas informācijas marķēšanai elektroniskam dokumentam un papīra dokumentam nestandarta formā, bet tas nav attiecināms uz elektroniskajiem datu nesējiem.
 

-

Lai nodrošinātu nepārprotamu regulējumu attiecībā uz personu pārbaudēm, kas uzsāktas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, precizēt projekta 208.punktu, paredzot, ka valsts drošības iestādes personu pārbaudes speciālās atļaujas saņemšanai, kas uzsāktas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pabeidz atbilstoši regulējumam, kāds bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim.
 

-

Precizēt projekta 215.punktu, paredzot, kāds regulējums ir spēkā līdz attiecīgo Ministru kabineta instrukciju izstrādei.
 

-

Projekta 2.pielikuma 6.1.apakšpunkts paredz, ka personai aptaujas lapā nepieciešams norādīt uz tās vārda reģistrētos tālruņa numurus. Vēršama uzmanība, ka persona saziņai var izmantot tālruņa numuru, kas nav reģistrēts uz tās vārda.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams vērtēt, vai attiecīgā informācija aptaujas lapā būs pietiekama pārbaudes veikšanai.
 

-

Vēršama uzmanība, ka mūsdienās personas arvien biežāk izmanto virtuālo valūtu, kuras definīcija ir skaidrota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.² punktā. Ņemot vērā minēto, aicinām  papildināt projekta 9. punktu, attiecinot to arī uz ar virtuālo valūtu.
 

-

Precizēt projekta  22.punktā lietoto terminu “institūcijas atbildīgais par slepenības režīma nodrošināšanu”, ņemot vērā projekta 2.24.apakšpunktā izveidoto terminu.

-

Precizēt projekta  33.1.apakšpunktā lietoto terminu “atbildīgais par slepenības režīma nodrošināšanu”, ņemot vērā projekta 2.24.apakšpunktā izveidoto terminu.

-

Aizstāt projekta 37.10.apakšpunktā vārdu "ārkārtas" ar vārdu "ārkārtējās". 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.3.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas  dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
Norādām, ka projekta 38.6.apakšpunktā ietvertais regulējums pēc būtības jau ir noteikts projekta 16.punktā.
Ņemot vērā minēto, precizēt projektu.

-

Projekta 46.punkts var radīt neviennozīmīgu izpratni par to, kura no fiziskās drošības vides zonām ir sensitīvāka vai mazāk sensitīva, jo nav norādītas secīgi.
Aicinām, precizēt 46.punktu, sakārtojot zonas secībā no sensitīvākas uz zemāk sensitīvu.
 

46. Fiziskās drošības vidi, kurā var tikt apstrādāta klasificētā informācija, iedala šādās zonās:
46.1.  1. drošības zona;
46.2.  2. drošības zona;
46.3.  administratīvā drošības zona.

Izteikt projekta 55.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
“55.1. tā ir izvietota 1. drošības zonā”.

-

Aizstāt projekta 63.punktā vārdu “karte” ar vārdiem “piekļuves karte”.

-

Precizēt projekta 77.punktā terminu “operatīvā grupa” atbilstoši  Kriminālprocesa likumā lietotajai terminoloģijai.

-

Precizēt projekta 90.9. apakšpunktu,  attiecinot to arī uz tīklu kabeļiem.

-

Precizēt projekta 103.punktā lietoto terminu "nodrošinātājs", jo tas nav skaidrs.

-

Izvērtēt, vai projekta 111.punktā vārdi “papīra formā” nav aizstājami ar vārdiem “elektroniskā formā”.

-

Projekta 114.punktā šobrīd paredzēts, ka pārsūtot klasificētu informāciju saturošu dokumentu elektroniskā formā izmanto portatīvā dokumenta (PDF) formātu.
Aicinām izvērtēt vai šo normu nav nepieciešams papildināt ar citu elektroniska dokumenta formātu, kas ir noteikts Ministru kabineta 2005. gada 28.jūnija noteikumu Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 10.punktā. 



 

-

Aizstāt projekta 176.punktā vārdu "ārkārtas" ar vārdu "ārkārtējās". 

-

Saskaņā ar projekta 37.8. un 37.9.apakšpunktu slepenības režīma nodrošinātājam ir pienākums izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai institūcijas vadītajam attiecīgus iekšējo normatīvo aktu projektus. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta ceturtā daļa noteic, ka iekšējos noteikumus amatpersona pirms to izdošanas saskaņo ar augstāku amatpersonu, ja likumā nav noteikts vai augstāka iestāde (amatpersona) nav noteikusi, ka šāda saskaņošana nav nepieciešama.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projekta sākotnējo ietekmes novērtējuma ziņojumu, sniedzot skaidrojumu attiecībā uz  projekta 37.8. un 37.9.apakšpunktu piemērošanu, proti, vai projekts uzskatāms par speciālo regulējumu un tādējādi attiecīgie institūciju iekšējie noteikumi nav saskaņojami ar augstāku iestādi.

-

Ievērojot noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 3.punktā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" norādīto informāciju, ka pēc tiesību akta spēkā stāšanās institūcijām būs jāizvērtē iespējamā normu ietekme uz turpmāko gadu budžetu, ierosinām papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar uzdevumu pēc noteikumu spēkā stāšanās ministrijām un institūcijām plānot indikatīvi papildu nepieciešamo finansējumu noteikumu prasību nodrošināšanai, tai skaitā attiecībā uz klasificētās informācijas fizisko drošību, vienlaikus paredzot, ka jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025.gadam un turpmāk skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

-