Atzinums

Uzskatām, ka pilsētplānošanas jēdziens 12p) likumā nebūtu atsevišķi izdalāms, pie tam to ieviešot to kā jaunu jēdzienu, jo pilsētplānošana ir telpiskās plānošanas lauka daļa un plānošana ir starpdisciplinārs un komandas darba lauciņš.
 

Svītrot 12.punktu

Lūdzam skaidrot, kas ir domāts (arhitektu izpratne par telpisko attīstību) ar telpisko attīstību un telpiskās attīstības projektiem. Plānošana NAV projektēšana, projektu izstrādāšana.

 

Precizēt definīciju

"Vietējā pašvaldība:
2) nodrošina pilsētas arhitekta dienesta izveidi šā likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;"
Neapšaubot arhitektūras principu ievērošanas nozīmi teritoriju attīstības plānošanā, nav atbalstāma likumprojekta redakcija, kas paredz pašvaldībām obligātu pienākumu nodrošināt pilsētas arhitekta dienesta izveidi. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 6.panta pirmā daļa paredz, ka: nepārkāpjot likumā paredzētos vispārējos noteikumus, vietējām varām ir atļauts pašām noteikt savas iekšējās pārvaldes struktūras, lai pielāgotu tās vietējām vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldi.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta piektajai daļai valstij, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Nosakot par pienākumu valstspilsētu pašvaldībām izveidot atsevišķu pilsētas arhitekta dienestu, vienlaikus piešķirams finansējums uzdevuma izpildei.

 

Svītrot likumprojekta 6.panta 2.punktu.

LPS uzskata, ka 1jā apakšpunktā:
: 1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritoriju attīstības plānošanā, pilsētplānošanā un ainavu plānošanā un būvniecībā;"
Svītrojams vārdi “teritoriju attīstības plānošanā”.
 Uzskatām, ka Teritoriju attīstības plānošanā ka arī pilsētplānošanā un ainavu plānošanā pašvaldība nevar uzņemties atbildību,( iesp., ka būvniecībā arī) pašvaldībai NEVAR uzlikt ievērot 4.pantā noteiktos principus:
- 1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas līdzsvarot visus vides veidošanas aspektus 
- 3) profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā jāvadās atbilstoši profesionālās kompetences līmenim un ētikas normām
jo teritorijas attīstības plānošana ir plānošana sabiedrības līdzdarbībā, plānošanas procesā līdzsvarojot privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām (TAPL 4.pants (1); (4) “Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām”), plānošanas dokumenti, ievērtējot visu intereses, tiek pieņemti politiski,







 

Vietējā pašvaldība:
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu ;

Iebildums
Neapšaubot arhitektūras principu ievērošanas nozīmi teritoriju attīstības plānošanā, nav atbalstāma likumprojekta redakcija, kas paredz pašvaldībām obligātu pienākumu nodrošināt pilsētas arhitekta dienesta izveidi. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 6.panta pirmā daļa paredz, ka: nepārkāpjot likumā paredzētos vispārējos noteikumus, vietējām varām ir atļauts pašām noteikt savas iekšējās pārvaldes struktūras, lai pielāgotu tās vietējām vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldi.
Būvniecības likuma 12.panta otrā daļa paredz, ka pašvaldības Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens — būvinspektors. Savukārt minētā panta 2.1daļa paredz, ka  Būvvaldes arhitekts pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. 

Pilsētas arhitekta dienesta izveides lietderība un pienākumu uzskaitījums atstājams pašvaldības ziņā, pretējā gadījumā, valstspilsētu pašvaldībām piešķirams finansējums noteiktā pienākuma izpildei. Turklāt jāņem vērā, ka reģionālajām pašvaldībām ir  problēmas piesaistīt kvalificētus speciālistus, kur kā iespējamie iemesli tiek minēti piemēram, nekonkurētspējīgs atalgojums, valsts amatpersonas statuss, kas ierobežo amatu savienošanu. Pašvaldības, protams, ir ieinteresētas piesaistīt darbam Būvvaldēs kvalificētus un zinošus arhitektus, bet nav atbalstāms noteikums, kas paredz, ka par pilsētas arhitektu var iecelt tikai arhitektu ar nevainojamu profesionālo reputāciju, kura pieredze profesijā ir vismaz 10 gadi vai kā sertificētam arhitektam vismaz pieci gadi.
No Likumprojekta anotācijas nav saprotams kāds mērķis ir definēt vietējās pašvaldības kompetenci un atbildību arhitektūras principu ievērošanā. Tā pat no anotācijas neizriet, ka praksē konkrētas kompetences nedefinēšana rada problēmas – zemas kvalitātes būvkultūras veidošanos. Tieši pretēji, pašvaldības jau šobrīd apzinās arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un atbilstoši Būvniecības likuma  normām savās būvvaldēs nodarbina speciālistu -arhitektu.
 

Svītrot likumprojekta 7.pantu

Iebilstam, ka  tiek lietots jauns jēdziens “telpiskās attīstības plānošanu", jo visā likumā vienādi jālieto valstī noteiktais oficiālais termins "teritorijas attīstības plānošana"
 

Precizēt redakciju

No Likumprojekta anotācijas nav saprotams kāds mērķis ir definēt vietējās pašvaldības kompetenci un atbildību arhitektūras principu ievērošanā. Tā pat no anotācijas neizriet, ka praksē konkrētas kompetences nedefinēšana rada problēmas – zemas kvalitātes būvkultūras veidošanos. Tieši pretēji, pašvaldības jau šobrīd apzinās arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un atbilstoši Būvniecības likuma  normām savās būvvaldēs nodarbina speciālistu -arhitektu.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta piektajai daļai valstij, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Nosakot par pienākumu valstspilsētu pašvaldībām izveidot atsevišķu pilsētas arhitekta dienestu, anotācijā ir jābūt aprēķiniem par šīs funkcijas izmaksām un tam jāparedz finansējums..
 

1. Papildināt anotāciju ar   aprakstu, kāpēc  likumprojektā ir mērķis definēt vietējās pašvaldības kompetenci un atbildību arhitektūras principu ievērošanā. 
2.Anotācijā atspoguļot nepieciešamo finansējumu valstspilsētu pašvaldībām atsevišķu pilsētas arhitekta dienestu izveidei  un tam paredzētos  finansējuma avotus.

Priekšlikumi.
LPS piedāvā izvērtēt, vai nav lietderīgāk  7.panta pirmajā daļā ietvertos pienākums  pārformulēt vēlamības izteiksmē, lai nodrošinātu šādas kompetences īstenošanu. 
Tā pat minētā panta ceturtajā daļā būtu nepieciešams izmantot vēlamības izteiksmi, lai nodrošinātu pašvaldības kompetenci izvērtēt, vai konsultatīvas padomes izveide ir lietderīga un samērīga, izsakot 7.panta ceturto daļu sekojošā redakcijā: “Noteiktu uzdevumu veikšanai pilsētas arhitekta dienests var izveidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā, atkarībā no konkrētā uzdevuma specifikas, iekļauj būvvaldes pārstāvjus, arhitektus, ainavu arhitektus un citus speciālistus ar atbilstošu kompetenci un profesionālo pieredzi, kā arī sabiedrības pārstāvjus.”
Savukārt, 7.panta piektajā daļā noteiktie Pilsētas arhitekta dienesta pienākumi būtu pārformulējami kā kompetence, aizstājot vārdus “šādi pienākumi” ar vārdiem “šāda kompetence”.
 

-