Atzinums

Projekta 14. pantā paredzēts piemērot sankcijas, tostarp tieši naudas sodu par prasības veikt maksājumus ieguldītāju aizsardzības sistēmai noteiktajā apmērā neievērošanu vai termiņu neievērošanu. Iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā bija norādīts, ka nav saprotams, kāpēc šajos gadījumos ir izvēlēta pieeja piemērot tieši naudas sodu, t. i. krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvu sankciju.

Izziņā norādīts, ka "naudas sods par maksājuma kavējumu iemaksājams Latvijas Bankai jeb ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Minētais regulējums izstrādāts pēc analoģijas ar Noguldījumu garantiju likuma 15. panta piektajā daļā paredzēto attiecībā uz naudas soda iekasēšanu noguldījumu garantiju sistēmas ietvaros, tādējādi, izvairoties arī no papildu līdzekļu aizņemšanās riska."

Projekta anotācijā skaidrots, ka "naudas sods 0,05 % apmērā noteikts, ņemot vērā vispārpieņemto praksi valsts pārvaldes institūciju regulējošajos tiesību aktos, piemēram Valsts ieņēmumu dienesta darbībā (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrā daļa – "par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu")". Tāpat ietverta atsauce uz Kredītiestāžu likuma 100.¹ panta ceturto daļu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 25. panta pirmo daļu.

Neapšaubot šāda maksājuma piemērotību un nepieciešamību, tomēr pastāv jautājums par tā klasifikāciju, proti, atbilstību sankcijas (soda) pazīmēm. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments vairākos spriedumos ir norādījis, ka nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā savlaicīgi negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs. Tās ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 1. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-107/2011 15. punkts, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. SKA-152/2013 7. punkts). Arī Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par nokavējuma naudas regulējuma efektivitāti praksē" (29.05.2018.) ir atkārtoti iepriekš minētie secinājumi, kā arī norādīts, ka nokavējuma nauda ir kā stimuls savlaicīgai aprēķināto nodokļu samaksai un tiek noteikta kā maksa par nodokļa summas lietojumu pēc tam, kad iestājies nodokļa samaksas pienākums. Tādējādi atšķirībā no soda naudas, nokavējuma nauda tomēr netiek uzskatīta par "soda sankcijas instrumentu".

Protams, nokavējuma naudas vai tai līdzīgu maksājumu mērķis nav vienīgais kritērijs, kas varētu liecināt par tās atbilstību soda pazīmēm. Jāņem vērā arī šā pasākuma bardzība.

Lai arī no privātpersonas skatpunkta projektā paredzētais regulējums par šāda maksājuma soda raksturu, iespējams, būtu labvēlīgāks procesuālo garantiju aspektā, tomēr ir jāpievērš uzmanība visai tiesību sistēmai kopumā.

Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai tiešām paredzētais grozāmā likuma 14. panta ceturtās daļas 1. punktā minētais maksājums ir atzīstams par sankciju jeb sodu. Šāds izvērtējums ne projekta anotācijā, ne izziņā nav atrodams. Tam, ka Noguldījumu garantiju likuma 15. panta piektajā daļā ir noteikts līdzīgs pasākums, pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes.
 

-