Atzinums

Saskaņā ar Medību likuma 3. panta 4. un 5.daļu, veikt izvērtējumu saistībā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto attiecībā uz lēmumu pieņemošo institīciju kompetenču jomu.
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada 6. aprīļa formālo paziņojumu Latvijai pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2021)2260 – nepareiza  Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Direktīva) transponēšana dalībvalsts tiesību aktos -, zināms, ka Komisija detalizēti izvērtē dalībvalsts normatīvā regulējuma atbilstību Direktīvai 12. un 16.panta kontekstā kopumā, paredzot risināt visas atlikušās neatbilstības problēmas.

Ņemot vērā faktu, ka lieta vēl ir procesā, saskaņā ar Direktīvas 16.panta 1.punktu attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu pārvaldību (Direktīvas 14 (1) nosacījuma izpilde), aicinām pārskatīt līdzšinējo kārtību - par lēmumu pieņemošo institūciju nosakot par Direktīvas sugu aizsardzību atbildīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Uz to savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole.

Valsts kontrole:
[Revidentu vērtējumā, būtiski atšķirīgu datu norādīšana publiski pieejamos dokumentos ievērojami apgrūtina iespēju spriest par lielo plēsēju sugas aizsardzības stāvokli un izvērtēt atbildīgo iestāžu pieņemto lēmumu pamatotību. (..) vēršam uzmanību, ka, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tajā skaitā skaitļiem par populāciju lielumu, tiek vērtēta sugu apsaimniekošanas efektivitāte un pieņemti lēmumi par turpmākiem apsaimniekošanas pasākumiem. (..)Vērtējot kopumā lēmumu par pieļaujamā nomedīšanas apjoma pieņemšanas procesu, revidentu ieskatā būtu stingri apsveramas izmaiņas lēmumu pieņemošās iestādes kompetencē, lēmumu par lielo plēsēju (LA: šajā gadījumā vilku) medību limitu pieņemšanu deleģējot arī Dabas aizsardzības pārvaldei un zinātniekiem.] (Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” VK Ziņojums, 40.lpp
(https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29514-Q-oDZJD-mr0ddADc-oaPHkyNNIRqP3Vb.pdf)

[2019.gada Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai lielo plēsēju sugu aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs, tajā pašā laikā, ņemot vērā ziņojuma piebildē norādīto eksperta novērtēto populācijas vērtējumu, lielo plēsēju sugas aizsardzības statuss nebūtu vērtējams kā labvēlīgs. (..)]
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Izslēgt mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta

Pamatojums:
PAPILUDS:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, mežirbe tiek izslēgta no medījamo sugu saraksta.
 
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

Eiropas Komisijas 2020.gada 14. maija paziņojumi pārkāpumu lietās:
Eiropas Komisija aicina Latviju ievērot pienākumus, ko attiecībā uz Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu saglabāšanu uzliek ES noteikumi (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK)
Latvija kopumā ilgstoši nav izvirzījusi katrai teritorijai specifiskus, detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas nodrošinātu teritoriju patiesu aizsardzību un atjaunošanu.
(https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/INF_20_859)

17.03.2022 apstiprināts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts – pavisam 333 teritorijas, kas noteiktas:
1)īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai(A);
2)īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai (B);
3)īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai(C)
Mežirbe kā mērķsuga iekļauta visās (A) un lielākajā daļā (B) un(C) teritoriju,
Tātad, pielikumā minētajās ĪADT teritorijās šī suga ir īpašā aizsardzībā un tajās jānodrošina arī sugas dzīvotnes lavēlīgs aizsardzības statuss. Medību saimnieciskā darbība mežirbei ir traucējums.
(https://likumi.lv/ta/id/59994-par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam/redakcijas-datums/2022/04/13)

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.
Izslēgt mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta
Pamatojums:
PAPILUDS:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, mežirbe tiek izslēgta no medījamo sugu saraksta.
 
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

Eiropas Komisijas 2020.gada 14. maija paziņojumi pārkāpumu lietās:
Eiropas Komisija aicina Latviju ievērot pienākumus, ko attiecībā uz Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu saglabāšanu uzliek ES noteikumi (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK)
Latvija kopumā ilgstoši nav izvirzījusi katrai teritorijai specifiskus, detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas nodrošinātu teritoriju patiesu aizsardzību un atjaunošanu.
(https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/INF_20_859)

17.03.2022 apstiprināts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts – pavisam 333 teritorijas, kas noteiktas:
1)īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai(A);
2)īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai (B);
3)īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai(C)
Mežirbe kā mērķsuga iekļauta visās (A) un lielākajā daļā (B) un(C) teritoriju,
Tātad, pielikumā minētajās ĪADT teritorijās šī suga ir īpašā aizsardzībā un tajās jānodrošina arī sugas dzīvotnes lavēlīgs aizsardzības statuss. Medību saimnieciskā darbība mežirbei ir traucējums.
(https://likumi.lv/ta/id/59994-par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam/redakcijas-datums/2022/04/13)

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.
Izslēgt mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta
Pamatojums:
PAPILUDS:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, mežirbe tiek izslēgta no medījamo sugu saraksta.
 
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

Eiropas Komisijas 2020.gada 14. maija paziņojumi pārkāpumu lietās:
Eiropas Komisija aicina Latviju ievērot pienākumus, ko attiecībā uz Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu saglabāšanu uzliek ES noteikumi (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK)
Latvija kopumā ilgstoši nav izvirzījusi katrai teritorijai specifiskus, detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas nodrošinātu teritoriju patiesu aizsardzību un atjaunošanu.
(https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/INF_20_859)

17.03.2022 apstiprināts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts – pavisam 333 teritorijas, kas noteiktas:
1)īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai(A);
2)īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai (B);
3)īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai(C)
Mežirbe kā mērķsuga iekļauta visās (A) un lielākajā daļā (B) un(C) teritoriju,
Tātad, pielikumā minētajās ĪADT teritorijās šī suga ir īpašā aizsardzībā un tajās jānodrošina arī sugas dzīvotnes lavēlīgs aizsardzības statuss. Medību saimnieciskā darbība mežirbei ir traucējums.
(https://likumi.lv/ta/id/59994-par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam/redakcijas-datums/2022/04/13)
 

-

Svītrot platknābi (Anas clypeata) un garkakli (Anas acuta) no medījamo sugu saraksta.

Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, platknābis un garkaklis ir izslēdzami no medījamo sugu saraksta.

Attiecībā uz garkakli, biedrība atbalsta LOB pamatojumu sugas izslēgšanai no medījamo sugu saraksta - tas ir apdraudēts ne tikai Latvijā (Ķerus u.c. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017), bet arī Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22680301/166201297). Ligzdojošā populācija gan ilgtermiņā, gan īstermiņā sarūk visās valstīs, no kurām garkakļi varētu caurceļot Latviju - Somijā, Igaunijā un Krievijā. Eiropā ziemojošo putnu skaita pieaugums visticamāk skaidrojams ar to, ka lielāks putnu īpatsvars neaizceļo pārziemot uz Āfriku (Keller et al. 2020. European Breeding Bird Atlas 2).

Attiecībā uz platknābi, jaunākie sugas monitoringa dati apliecina, ka suga Latvijā jau ir kritiski apdraudēta. Dati par šīm sugām tika prezentēti projekta LIFE FOR SPECIES seminārā “Priekšlikumi apdraudēto sugu sarakstam” 11.10.2023  

 

-

Svītrot platknābi (Anas clypeata) un garkakli (Anas acuta) no medījamo sugu saraksta.
Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, platknābis un garkaklis ir izslēdzami no medījamo sugu saraksta.

Attiecībā uz garkakli, biedrība atbalsta LOB pamatojumu sugas izslēgšanai no medījamo sugu saraksta - tas ir apdraudēts ne tikai Latvijā (Ķerus u.c. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017), bet arī Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22680301/166201297). Ligzdojošā populācija gan ilgtermiņā, gan īstermiņā sarūk visās valstīs, no kurām garkakļi varētu caurceļot Latviju - Somijā, Igaunijā un Krievijā. Eiropā ziemojošo putnu skaita pieaugums visticamāk skaidrojams ar to, ka lielāks putnu īpatsvars neaizceļo pārziemot uz Āfriku (Keller et al. 2020. European Breeding Bird Atlas 2).

Attiecībā uz platknābi, jaunākie sugas monitoringa dati apliecina, ka suga Latvijā jau ir kritiski apdraudēta. Dati par šīm sugām tika prezentēti projekta LIFE FOR SPECIES seminārā “Priekšlikumi apdraudēto sugu sarakstam” 11.10.2023  

-

Biedrība uztur iepriekš izteikto iebildumu.

Svītrot prīkšķes (Anas querquedula) no medījamo sugu saraksta

Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, prīkšķe ir izslēdzama no medījamo sugu saraksta.

Aktuālie sugas monitoringa dati apliecina, ka suga Latvijā jau ilgstoši bijusi kritiski apdradēta, un šobrīd ir jau prakstiski izzudusi. Dati par ūdensputnu sugām tika prezentēti projekta LIFE FOR SPECIES seminārā “Priekšlikumi apdraudēto sugu sarakstam” 11.10.2023

-

Biedrība uztur iepriekš izteikto iebildumu.

Svītrot prīkšķes (Anas querquedula) no medījamo sugu saraksta

Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā, saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, prīkšķe ir izslēdzama no medījamo sugu saraksta.

Aktuālie sugas monitoringa dati apliecina, ka suga Latvijā jau ilgstoši bijusi kritiski apdradēta, un šobrīd ir jau prakstiski izzudusi. Dati par ūdensputnu sugām tika prezentēti projekta LIFE FOR SPECIES seminārā “Priekšlikumi apdraudēto sugu sarakstam” 11.10.2023  
 
 

-

Biedrība uztur iepriekš minētos iebildumus.

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta

Pamatojums:
Zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. Aizsardzības stāvoklis sugai saskaņā ar Latvijas Ziņojumu EK(BD Art17)2019, vispār nav vērtēts. Bez šī kritērija izpildes suga nav izmantojama Direktīvas izpratnē.

PAPILDUS:
Būtiskki- jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā, sugu paredzēts iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga (!),
Zinātnieksie dati apliecina, ka sugu nevar vērtēt kā invazīvu.
[A recent genetic study helped to determine that golden jackals do not meet the established three criteria, which categorize a species as an invasive..
Golden jackal, a natural disperser or an invasive alien species in Slovakia? A summary within European context]
(https://sciendo.com/pdf/10.2478/foecol-2020-0011)

"Golden jackal should not be treated as an alien species in Europe"
(https://www.constantinealexander.net/2016/01/golden-jackal-should-not-be-treated-as-an-alien-species-in-europe.html)

Šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai ar zinātniski pamatotiem datiem, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.

 

-

Biedrība uztur iepriekš minētos iebildumus.

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta

Pamatojums:
Zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. Aizsardzības stāvoklis sugai saskaņā ar Latvijas Ziņojumu EK(BD Art17)2019, vispār nav vērtēts. Bez šī kritērija izpildes suga nav izmantojama Direktīvas izpratnē.

PAPILDUS:
Būtiskki- jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā, sugu paredzēts iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga (!),
Zinātnieksie dati apliecina, ka suga nav vērtējama kā invazīva.
[A recent genetic study helped to determine that golden jackals do not meet the established three criteria, which categorize a species as an invasive..
Golden jackal, a natural disperser or an invasive alien species in Slovakia? A summary within European context]
(https://sciendo.com/pdf/10.2478/foecol-2020-0011)

"Golden jackal should not be treated as an alien species in Europe"
(https://www.constantinealexander.net/2016/01/golden-jackal-should-not-be-treated-as-an-alien-species-in-europe.html)

Šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai ar zinātniski pamatotiem datiem, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.

 

-

Svītrot mērkaziņu (Gallinago gallinago) no medījamo sugu saraksta
Pamatojums
Saskaņā ar LOB prezentētajiem datiem, populācijas tendence ir lejupejoša. Tā apdraudēta Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22693097/166243239) un tā sarūk arī visās Latvijas kaimiņvalstīs, izņemot Baltkrieviju.
LOB un VARAM sniegtā arguentācija - risks medībās mērkaziņu sajaukt ar ķikutu un citām bridējputnu sugām, kuru populāciju stāvoklis ir vēl sliktāks.

-

Ņemot vērā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada 6. aprīļa formālo paziņojumu Latvijai pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2021)2260 – nepareiza  Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Direktīva) transponēšana dalībvalsts tiesību aktos -, zināms, ka Komisija detalizēti izvērtē dalībvalsts normatīvā regulējuma atbilstību Direktīvai 12. un 16.panta kontekstā kopumā, paredzot risināt visas atlikušās neatbilstības problēmas.

Ņemot vērā faktu, ka lieta vēl ir procesā, saskaņā ar Direktīvas 16.panta 1.punktu attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu pārvaldību (Direktīvas 14 (1) nosacījuma izpilde), aicinām pārskatīt līdzšinējo kārtību - par lēmumu pieņemošo institūciju nosakot par Direktīvas sugu aizsardzību atbildīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Uz to savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole.

Valsts kontrole:
[Revidentu vērtējumā, būtiski atšķirīgu datu norādīšana publiski pieejamos dokumentos ievērojami apgrūtina iespēju spriest par lielo plēsēju sugas aizsardzības stāvokli un izvērtēt atbildīgo iestāžu pieņemto lēmumu pamatotību. (..) vēršam uzmanību, ka, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tajā skaitā skaitļiem par populāciju lielumu, tiek vērtēta sugu apsaimniekošanas efektivitāte un pieņemti lēmumi par turpmākiem apsaimniekošanas pasākumiem. (..)Vērtējot kopumā lēmumu par pieļaujamā nomedīšanas apjoma pieņemšanas procesu, revidentu ieskatā būtu stingri apsveramas izmaiņas lēmumu pieņemošās iestādes kompetencē, lēmumu par lielo plēsēju (LA: šajā gadījumā vilku) medību limitu pieņemšanu deleģējot arī Dabas aizsardzības pārvaldei un zinātniekiem.] (Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”ziņojums, 40.lpp https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29514-Q-oDZJD-mr0ddADc-oaPHkyNNIRqP3Vb.pdf)

-

Biedrība uztur iepriekš norādītos iebildumus.

Eiropas Kopienas nozīmes Dzīvotņu direktīvas (2021/C 496/01) īpaši aizsargājamas sugas pelēkā vilka (Canis lupus) medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā Latvijas teritorijā.

Pamatojums:
TA projekta autors aicināts iepazīties un rūpīgi izvērtēt Bernes konvencijas sugas un Eiropas Kopienas nozīmes Dzīvotņu direktīvas aizsargājamās sugas pelēkā vilka juridisko statusu. Saskaņā ar Padomes 1992.gada 21.maija direktīvu 92/43/EEK, pelēkais vilks Latvijā (Canis lupus) ir V pielikuma “Kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus” Formulējums “izmantošana” nav izteikts kā obligāti piemērojams vai nepieciešams sugas apsaimniekošanas pasākums. Direktīva paredz šādu iespēju dalībvalstij izmantot, ar nosacījumu, ja dalībvalsts spēj izpildīt direktīvas primāro mērķi, noteikto noteiktos nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 1.punkta izdotajiem 14.11.2000 Ministru kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” Pelēkais vilks (Canis lupus) iekļauts 2.pielikumā “Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. Attiecīgi VARAM apstiprinātajā Pelēkā vilka sugas aizsardzības plānā teikts “Latvijā pelēkais vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga” (Pelēkā vilka sugas aizsardzības plāns, 5.lpp LVMI “Silava”, 2017).
Projektā piedāvātais medību sezonas termiņš vilkiem Latvijā ir pilnībā  nepamatots un nav atbalstāms. Tas ir pretrunā ar direktīvā noteikto kritēriju populācijas saglabāšanu labā aizsardzības stāvoklī.

Vilku nemedī vairumā ES valstu. 2019. gadā vilku Eiropas populācijas ar labvēlīgu aizsardzības statusu ir samazinājušās no 58% uz 40%. Vienlaikus vilku populācijas ar nelabvēlīgu aizsardzības statusu palielinājušās no 39% uz 43%. (https://rm.coe.int/inf45e-2022-wolf-assessment-bern-convention-2791-5979-4182-1-2/1680a7fa47)
No 2021.gada 1.jūnija arī Slovākijā panākts, ka vilki ir stingri aizsargājamo dzīvnieku statusā, kurus medīt aizliegts. 

Svarīgi norādīt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vilki veido vienotu Pelēkā vilka (Canis lupus) Baltijas populāciju, līdz ar to jāņem vērā fakts, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vilku medību sezona ir ievērojami īsāk nekā Latvijā. Igaunijā tikai 4 mēneši, Lietuvā  5½ mēneši, turpretī Latvijā līdz šim tie ir bijuši 8½mēneši. Īpaši jānorāda uz Igaunijas un Lietuvas daudz vēlāku medību sezonas sākuma datumu: Lietuva vilkus sāk medīt no 15.oktobra, Igaunija tikai no 1.novembra, kas ir ļoti būtisks faktors sugas saudzēšanai mazuļu barošanas un izvadāšanas laikā, un valsts atbildības un izpratnes rādītājs ES kopienas vērtīgo un aizsardzības statusā esošu sugu apsaimniekošanā. 
Arī Skandināvijas valstīs vilku medības sākas tikai oktobrī, novembrī: Norvēģijā no 1.oktobra līdz 31.martam; Somijā ar īpašu Somijas Dzīvās dabas aģentūras (Wildlife Agency) atļauju – ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā no 1.oktobra, pārējā valsts teritorijā no 1.novembra līdz 31.martam. Zviedrijā 2018.gadā ar īpašu Dabas aizsardzības pārvaldes piešķirtu atļauju  22 vilku nogalināšanu drīkstēja veikt laikā no 2.janvāra līdz 15.februārim, turklāt ne visā valsts teritorijā. 

Valsts kontrole (VK) atbilstības/lietderības revīzijā (Nr.2.3.1-16/2019) “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” norāda:
” Vienlaikus, attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās(117) noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs. Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai.” (VK, revīz.doc.31.lpp)
Ņemot vērā Valsts kontrole atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019)konstatēto attiecībā uz direktīvas sugu lielo plēsēju, tajā skaitā vilku populācijas apjoma un stāvokļa noteikšanā piemēroto atšķirīgo (Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās noteikto) pieeju, kas nesniedz pārliecību par vilku labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijā, kā arī citas konstatētās neatbilstības lielo plēsēju apsaimniekošanā, vilku medības nevar tikt turpinātas līdzšinējā veidā un termiņos.

Būtiski norādīt, ka ES dalībvalstīm attiecībā uz direktīvas V pielikuma sugu aizsardzību un apsaimniekošanu medības paredzētas tikai kā viena no iespējām nevis obligāti izpildāmiem nosacījumiem. [Killing wolves legally – exploring the scope for lethal wolf management under European nature conservation law, https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/13880292.2019.1686223]

Būtiski, ka Pelēkā vilka SAP nav norādīts, pamatojoties uz kādiem zinātniskajiem pētījumiem, citu valstu pieredzi vai citiem apsvērumiem plānā ir noteikts 40-50% ieguves apjoms no populācijas vērtējuma pirms medību uzsākšanas. Vienlaikus revidenti konstatējuši, ka sugas aizsardzības plānā ietverto kritēriju sasaiste ar labvēlīgu populācijas stāvokli nav viennozīmīgi interpretējama.
Kā ziņojumā minēts, nepastāvot kvalitatīvi iegūtiem datiem un, pamatojoties uz šādiem datiem izstrādātiem kritērijiem, sugas aizsardzības stāvoklis nav viennozīmīgi novērtējams.

Būtiski norādīt, ka FCS (laba aizsardzības stāvokļa) novērtējuma pamatā ir obligāti ar zinātniskiem datiem pamatoti un pierādāmi konkrēti vērtību lielumi FRA un FRP, kas nosaka FRV. Šīm vērtībām jābūt atbilstoši pierādītām ar attiecīgiem zinātniski izstrādātu metodiku ceļā iegūtiem datiem. Mērķpopulācija nosaka stingri noteiktu pieaugušu vairojošos mātīšu skaitu populācijā. Latvijā publiski pieejamie zinātniskie dati ne sugas aizsardzības plānā, ne ikgadējos vilku zinātniskajos monitoringos šādu kritēriju sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa noteikšanai neparedz.
Skat. pimeērus VK revīzijas ziņojumā (Igainijas piemērs attiecībā uz lūšu populācijas pārvaldību, un Zviedrijas piemērs vilku populācijas pārvaldībai)
Vadlīnijās skaidri norādīts, ka ir neatbilstoši dalībvalstij norādīt uz MVP ( populācijas dzīvotspējas minimālais slieksnis) kā sugas laba aizsardzības stāvokļa kritēriju. Šāda pieeja ir nepieņemam un nav atbalstāma ES dalībvalstī, apzināti neīstenojot EK stratēģiskajās vadlīnijās prasīto vienotas Baltijas populācijas pārvaldības sistēmas izveidi.
https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/platform/documents/TechnicalReportFRVs%20October2018.pdf

PAPILDINĀJUMS
Attiecībā uz lielo plēsēju postījumiem lauksaimniecībai (mājlopiem), jānorāda, ka zaudējumi un izmaksas, kas saistītas ar līdzāspastāvēšanas ar lielajiem plēsējiem modeļa ieviešanu, tagad ir iekļautas jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) Stratēģiskā plāna regulējuma (SPR) sadaļā:
– SPR 72. panta 1., 3. un 5. punktā paredzētā pieeja “radītās izmaksas, negūtie ienākumi”, attiecināma uz teritoriju ar specifiskiem trūkumiem, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas obligātajām prasībām;
– SPR 71. pants, ļauj veikt ikgadēju papildu maksājumu lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;
– investīcijas, lai pielāgotu praksi un infrastruktūru līdzāspastāvēšanai ar lielajiem plēsējiem saskaņā ar SPR 73. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) apakšpunktu, kas saņem 100 % ES finansējumu saskaņā ar SPR 73. panta 4. punkta c)(i) apakšpunktu; tas var nosegt mājlopu aizsardzības, tostarp darbaspēka, izmaksas;
– apdrošināšanas shēmas, kas sedz zaudējumus un kaitējumu, ko nodarījuši plēsēji saskaņā ar SPR 76. panta 3. punkta a) apakšpunktu. ES var finansēt zaudējumu apdrošināšanu līdz 70 %.
– papildus 3 % no tiešajiem maksājumiem, ko var piešķirt apdrošināšanas izmaksām (SPR 19. pants).

Valsts kontroles ziņojumā tiek norādīts uz būtisku trūkumu – [Latvijā nav zinātnisku pierādījumu, ka Eiropas Kopienas nozīmes sugas lielie plēsēji nodarītu būtiskus postījumus mājlopiem. Latvijas normatīvie akti paredz, ka par medījamo dzīvnieku postījumu nodarīšanu ir atbildīgs pats īpašnieks. ..Taču zinātniskie pētījumi (135) vērš uzmanību uz to, ka pat gadījumos, kad lielie plēsēji, piemēram, vilki, nodara postījumus, medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai. No ieviestajiem un pierādītajiem veiksmīgajiem plēsoņu samazināšanas risinājumiem norādot elektrisko žogu vai kaļķu uzstādīšanu un mājlopu sargsuņu izmantošanu.(136)]

Vilku postījumu ietekme ES valstīs: Francijā (80 vilku bari) 2019. gadā tika nonāvēti un kompensēti aptuveni 11 000 aitu, liellopu un kazu (Dreal, 2019), savukārt Vācijā (128 vilku bari) 2019. gadā šis rādītājs bija mazāks par 3 000 (DBBW, 2019), bet Zviedrijā (31 vilku bars) 2018. gadā nonāvēta tikai 161 aita (Viltskadestatistik, 2018, SLU) (EK Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (2021/C 496/01))

Attiecīgi, dati apliecina, ka lielo plēsēju nodarītā posta ietekme ES ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar citiem aitu mirstības cēloņiem; tā kā augstākā aplēse par vilku, suņu un suņu-vilku hibrīdu veiktajiem postījumiem aitām ir apmēram 0,06%, lāču – 0,004%, lūšu – 0,001% un tiņu – nenozīmīgs skaits; svarīgi atzīt konstatēto, ka citi aitu mirstības veidi bez vilku vai citu lielo plēsēju nodarījumiem ir 2,5-35,8% (vidēji 13,8%), kas apliecina, ka lauksaimniecības dzīvnieku zuduma fona rādītājs, piemēram, slimību, lopkopības un klimata dēļ, ievērojami pārsniedz lielo plēsēju izraisīto postījumu zaudējumus.

Sugas Baltijas populācija Eiropas Savienības valstu blokā aptver 4 dalībvalstis valstis, kuru uzdevums saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto stratēģisko dokumentu – darbības plānu lielo plēsēju Eiropas populāciju pārvaldībai  “Key Actions for Large Carnivore Populations in Europe” (Brussels, 2015)*, ir veidot vienotu pārrobežu pārvaldības sistēmu ar vienotu, saskaņotu sugas monitoringa sistēmu. Stratēģiskais dokuments nosaka dalībvalstīm kopējās veicamās darbības gan pelēkā vilka sugas visu Eiropas populāciju pārvaldībai, gan atsevišķi katrai Eiropas populācijai piemērojamās.
________________
*(https://ec.europa.eu/environment/nature/conservation/species/carnivores/pdf/key_actions_large_carnivores_2015.pdf) Prepared for DG Environment, European Commission, by Istituto Ecologia Applicata, Rome under contract no. 07.0307/2013/654446/SER/B3 "Support to the European Commission's policy on large carnivores under the Habitat Directive - Phase Two”, with contributions from the Large Carnivore Initiative for Europe (SSC/IUCN)
_____________
Papildus: Skat. Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojums “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01). Īpaši 3.nodaļu – Direktīvas 16.pants.

Medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai - “Large Carnivore Management Plans of Protection: Best practices in EU Member States”, 2018,
http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/03/Large-Carnivores-management-plans-best-practice.pdf

Heavily hunted wolves have higher stress and reproductive steroids than wolves with lower hunting pressure /Functional Ecology 2015, 29/
https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/doi/pdfdirect/10.1111/1365-2435.12354

“When is it legal to hunt strictly protected species in the European Union?”, Yaffa Epstein, Anna Christiernsson, José
V. López‐Bao, Guillaume Chapron, 2019., https://conbio.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/csp2.18

Tiešais ekonomiskais ieguvums no sugas nemedīšanas (neletālas apsaimniekošanas) ĀCM ierobežošanā

Papildinājums
Suga sniedz socio-ekonomiski svarīgus vides pakalpojumus. Kā ekoloģiski vērtīga lielo plēsēju (lietussarga) suga, vilks sniedz nepārvērtējamu lielu ieguldījumu sociāli ekonomiski svarīgus vides pakalpojumu sniegšanā. Šajā aspektā vilka nozīme ir plaši pētīta, zināma un pierādīta virknē zinātniskajo pētījumu.
Būtiski izcelt šobrīd jaunāko 2021.gada pētījumu kā nozīmīgāko atklājumu ĀCM vīrusa izplatības apkarošanas kontekstā Eiropā, kas pamato vilku svarīgo nozīmi.

[Evaluation of the Presence of ASFV in Wolf Feces Collected from Areas in Poland with ASFV Persistence
Maciej Szewczyk, Krzysztof Łepek, Sabina Nowak, Małgorzata Witek, Anna Bajcarczyk, Korneliusz Kurek, Przemysław Stachyra, Robert W. Mysłajek, and Bogusław Szewczyk
Viruses. 2021 Oct; 13(10): 2062.
 (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8541390/pdf/viruses-13-02062.pdf)
Rezumējums: Pētnieki apkopoja 62 vilku fekāliju paraugus no Polijas apgabaliem, kas bija pasludināti par ĀCM zonām. Šajā datu kopā bija iekļauti 20 paraugi, kuros tika apstiprinātas mežacūku atliekas, no kuriem 13 tika ievākti netālu no tām vietām, kur vilki ar GPS kakla siksnām barojās ar beigtām mežacūkām.Visi analizētie fekāliju paraugi bija ASFV negatīvi. Savukārt astoņi no deviņiem mežacūku līķiem, ar kuriem barojušies telemetriski pētītie vilki, bijuši pozitīvi. Tādējādi mūsu rezultāti liecina, ka tad, kad vilki patērē ĀCM pozitīvo mežacūku gaļu, vīruss neizdzīvo, izejot cauri zarnu traktam. Turklāt vilki var ierobežot ĀCM izplatīšanos, aizvācot pašu infekcijas nesēju. Mēs domājam, ka apgabalos, kur tiek veikti telemetriskie pētījumi par lielajiem plēsējiem, datus no GPS kakla siksnām varētu izmantot, lai uzlabotu meža cūku līķu meklēšanas efektivitāti, kas ir viens no galvenajiem preventīvajiem pasākumiem ĀCM izplatības ierobežošanai.]
Šis atlkājums jau raisījis rezonansi Eiropas vasltīs, tajā skaitā Skandināvijas valstīs, īpaši ieintersēta ir Zviedrija, kura tikai tagad pirmajā vilnī saskaras ar ĀCM.
[Wild boar is an important food item for wolves—in western Poland, where wild boar densities are the highest, this species constituted 23 to 43% of biomass consumed by wolves. It was found that ASF-driven decrease of wild boar numbers affects wolf feeding ecology—after the wild boar population in Vitebsk region (NE Belarus) declined, wolves started to hunt roe deer and red deer that were earlier avoided by local wolf packs .]
Būtiski uzsvērt, ka Polijas teritoriju apdzīvo lielākā daļa vilku Baltijas populācijas, un Polija, kopš 1998.gada, pieņemot vispārēju medību aizliegumu attiecībā uz vilkiem, jau 26 gadus šo ekoloģiski vērtīgo sugu pārvalda ar neletālām metodēm.
 [(..) an apex predator in the ecosystem can help us significantly, for example, to reduce the scale of African swine fever.
“One wolf kills at least 20 boars a year,” Nowak says, surmising that the country’s 2,000 wolves kill and eat 40,000 wild boars a year. To control African swine fever, he says, “the state pays 300 zlotys for each male wild boar and 600 zlotys for a sow. So, the wolves’ work is worth 12 million zlotys. And they do it for free.”
The more we know about wolves, the harder it is to perceive them as pests. Recent studies show they increasingly prey on beavers. In some regions, beavers make up some 20 percent of the total wolf diet. Although beavers have a salutary influence on the ecosystem around rivers, the state pays out 25 times as much in compensation for beaver damage compared to that caused by wolves.
“Were it not for the wolves, there would be 15 percent more ungulates in Bialowieza Forest,” Kuijper says. “The presence of a predator influences the behavior of roe deer and red deer. So-called landscapes of fear arise – these are places potential victims avoid. In these areas, herbivores graze fewer young trees and small plants. This is how wolves stimulate the regeneration of the forest.”
Other factors also affect the population of deer and other ungulates, including an almost unlimited amount of food available on farmland. However, predation by wolves helps control their numbers, and it also has an impact on the state budget. In 2018 alone, the Polish Hunting Association and the governmental State Forests company paid 91 million zlotys ($24 million) in compensation for damage caused by ungulates.
Wolves, as the apex predator, have a massive impact on the entire ecosystem. The remains of their prey feed dozens of other animals, including bears, lynxes, and white-tailed eagles. Stable populations of rare species also mean the potential for the development of ecotourism. It is enough to look at the Bialowieza Forest, where bird-watching tourists alone spend about 9 million zlotys a year.] (The Return of the Polish Wolf; https://tol.org/client/article/the-return-of-the-polish-wolf.html) ]

Sekmīgi realizētie prevencijas pasākumi postījumu novēršanā. Polijas piemērs
Sugas Baltijas populācijas pārvaldības sistēma Polijā (kopš 1998.gada vilks ir aizsargājama, nemedījama suga) uzrādījusi ļoti labus rezultātus sekmīgi realizētajiem postījumu prevencijas pasākumiem. Rūpējoties par atbalstu cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanai, Polija nodemostrējusi, ka līdzāspastāvēšanas ir iespējama.
2021. gadā vien četri reģionālie vides aizsardzības direktorāti no WWF Polijas fonda saņēma kopā 20 elektrisko žogu komplektus audzētājiem Lubuskie, Wielkopolskie, Podlaskie un Podkarpackie provincēs. Līdz šim WWF Polija ir ziedojusi aptuveni 500 elektriskos žogus šādām fermām visā Polijā, lai aizsargātu mājlopus no lielajiem plēsējiem, tostarp 300 no vilkiem.
(https://www.eurolargecarnivores.eu/lv/feature/ekwa-chmielewski)

Polija arī aprēķinājusi ekonomisko ieguvumu no vilkiem. Lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri, par katru nomedīto meža cūku, atkarībā no dzimuma, valstī tiek izmaksāti 300 un 600 zloti. Polijas vilku pienesums, tiekot galā ar 40 000 meža cūkām visā valsts teritorijā, ir vairāk nekā 12 miljoni zlotu gadā.
(Skat. https://wolf.org/headlines/the-return-of-the-polish-wolf/)
Non-lethal Alternatives for Predation Management
(https://digitalcommons.unl.edu/icwdmsheepgoat/14/)

Kā liecina jaunākais 2020.gadā Savanta ComRes veiktais sabiedriskās domas pētījums sešās ES dalībvalstīs “Wolf Protection Research for Eurogroup for Animals”, European report , 2020 (Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Polija, Somija) par sabiedrības uztveri un atieksmi pret vilku aizsardzību, vairākums šo ES valstu iedzīvotāju ir pret vilku nonāvēšanu, pat ja tie uzbrūk lauksaimniecības dzīvniekiem.
(https://www.eurogroupforanimals.org/files/eurogroupforanimals/2020-06/Savanta%20ComRes_Wolf%20Protection%20Research%20for%20Eurogroup%20for%20Animals_Feb2020_v2.pdf)

Pētījums pierāda, ka lielākā daļa pieaugušo visās apsekotajās valstīs ir vienisprātis, ka viņu valstu valdībām un Eiropas Savienībai būtu jāfinansē un jānodrošina lauksaimnieki ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai aizsargātu lauksaimniecības dzīvniekus no vilku uzbrukumiem (86%), vai arī cilvēkiem būtu jāatrod līdzāspastāvēšanas veids ar vilkiem (85%). Vismaz puse pieaugušo katrā aptaujātajā valstī, izņemot Somiju, apgalvo, ka ir reti vai vispār nepieņemami nogalināt vilkus kādā no dotajiem scenārijiem. Četri no pieciem (81%) pieaugušajiem piekrīt, ka vilki sniedz labumu ekosistēmai, kurā tie dzīvo.

 

-

Biedrība uztur iepriekš norādītos iebildumus.
Iebildums
Eiropas Kopienas nozīmes Dzīvotņu direktīvas (2021/C 496/01) īpaši aizsargājamas sugas pelēkā vilka (Canis lupus) medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā Latvijas teritorijā.

Pamatojums:
TA projekta autors aicināts iepazīties un rūpīgi izvērtēt Bernes konvencijas sugas un Eiropas Kopienas nozīmes Dzīvotņu direktīvas aizsargājamās sugas pelēkā vilka juridisko statusu. Saskaņā ar Padomes 1992.gada 21.maija direktīvu 92/43/EEK, pelēkais vilks Latvijā (Canis lupus) ir V pielikuma “Kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus” Formulējums “izmantošana” nav izteikts kā obligāti piemērojams vai nepieciešams sugas apsaimniekošanas pasākums. Direktīva paredz šādu iespēju dalībvalstij izmantot, ar nosacījumu, ja dalībvalsts spēj izpildīt direktīvas primāro mērķi, noteikto noteiktos nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 1.punkta izdotajiem 14.11.2000 Ministru kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” Pelēkais vilks (Canis lupus) iekļauts 2.pielikumā “Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. Attiecīgi VARAM apstiprinātajā Pelēkā vilka sugas aizsardzības plānā teikts “Latvijā pelēkais vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga” (Pelēkā vilka sugas aizsardzības plāns, 5.lpp LVMI “Silava”, 2017).
Projektā piedāvātais medību sezonas termiņš vilkiem Latvijā ir pilnībā  nepamatots un nav atbalstāms. Tas ir pretrunā ar direktīvā noteikto kritēriju populācijas saglabāšanu labā aizsardzības stāvoklī.
Vilku nemedī vairumā ES valstu. 2019. gadā vilku Eiropas populācijas ar labvēlīgu aizsardzības statusu ir samazinājušās no 58% uz 40%. Vienlaikus vilku populācijas ar nelabvēlīgu aizsardzības statusu palielinājušās no 39% uz 43%. (https://rm.coe.int/inf45e-2022-wolf-assessment-bern-convention-2791-5979-4182-1-2/1680a7fa47)
No 2021.gada 1.jūnija arī Slovākijā panākts, ka vilki ir stingri aizsargājamo dzīvnieku statusā, kurus medīt aizliegts. 
Svarīgi norādīt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vilki veido vienotu Pelēkā vilka (Canis lupus) Baltijas populāciju, līdz ar to jāņem vērā fakts, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vilku medību sezona ir ievērojami īsāk nekā Latvijā. Igaunijā tikai 4 mēneši, Lietuvā  5½ mēneši, turpretī Latvijā līdz šim tie ir bijuši 8½mēneši. Īpaši jānorāda uz Igaunijas un Lietuvas daudz vēlāku medību sezonas sākuma datumu: Lietuva vilkus sāk medīt no 15.oktobra, Igaunija tikai no 1.novembra, kas ir ļoti būtisks faktors sugas saudzēšanai mazuļu barošanas un izvadāšanas laikā, un valsts atbildības un izpratnes rādītājs ES kopienas vērtīgo un aizsardzības statusā esošu sugu apsaimniekošanā. 
Arī Skandināvijas valstīs vilku medības sākas tikai oktobrī, novembrī: Norvēģijā no 1.oktobra līdz 31.martam; Somijā ar īpašu Somijas Dzīvās dabas aģentūras (Wildlife Agency) atļauju – ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā no 1.oktobra, pārējā valsts teritorijā no 1.novembra līdz 31.martam. Zviedrijā 2018.gadā ar īpašu Dabas aizsardzības pārvaldes piešķirtu atļauju  22 vilku nogalināšanu drīkstēja veikt laikā no 2.janvāra līdz 15.februārim, turklāt ne visā valsts teritorijā. 
Valsts kontrole (VK) atbilstības/lietderības revīzijā (Nr.2.3.1-16/2019) “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” norāda:
” Vienlaikus, attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās(117) noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs. Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai.” (VK, revīz.doc.31.lpp)
Ņemot vērā Valsts kontrole atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019)konstatēto attiecībā uz direktīvas sugu lielo plēsēju, tajā skaitā vilku populācijas apjoma un stāvokļa noteikšanā piemēroto atšķirīgo (Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās noteikto) pieeju, kas nesniedz pārliecību par vilku labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijā, kā arī citas konstatētās neatbilstības lielo plēsēju apsaimniekošanā, vilku medības nevar tikt turpinātas līdzšinējā veidā un termiņos.

Būtiski norādīt, ka ES dalībvalstīm attiecībā uz direktīvas V pielikuma sugu aizsardzību un apsaimniekošanu medības paredzētas tikai kā viena no iespējām nevis obligāti izpildāmiem nosacījumiem. [Killing wolves legally – exploring the scope for lethal wolf management under European nature conservation law, https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/13880292.2019.1686223]

Būtiski, ka Pelēkā vilka SAP nav norādīts, pamatojoties uz kādiem zinātniskajiem pētījumiem, citu valstu pieredzi vai citiem apsvērumiem plānā ir noteikts 40-50% ieguves apjoms no populācijas vērtējuma pirms medību uzsākšanas. Vienlaikus revidenti konstatējuši, ka sugas aizsardzības plānā ietverto kritēriju sasaiste ar labvēlīgu populācijas stāvokli nav viennozīmīgi interpretējama.
Kā ziņojumā minēts, nepastāvot kvalitatīvi iegūtiem datiem un, pamatojoties uz šādiem datiem izstrādātiem kritērijiem, sugas aizsardzības stāvoklis nav viennozīmīgi novērtējams.
Būtiski norādīt, ka FCS (laba aizsardzības stāvokļa) novērtējuma pamatā ir obligāti ar zinātniskiem datiem pamatoti un pierādāmi konkrēti vērtību lielumi FRA un FRP, kas nosaka FRV. Šīm vērtībām jābūt atbilstoši pierādītām ar attiecīgiem zinātniski izstrādātu metodiku ceļā iegūtiem datiem. Mērķpopulācija nosaka stingri noteiktu pieaugušu vairojošos mātīšu skaitu populācijā. Latvijā publiski pieejamie zinātniskie dati ne sugas aizsardzības plānā, ne ikgadējos vilku zinātniskajos monitoringos šādu kritēriju sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa noteikšanai neparedz.
Skat. pimeērus VK revīzijas ziņojumā (Igainijas piemērs attiecībā uz lūšu populācijas pārvaldību, un Zviedrijas piemērs vilku populācijas pārvaldībai)
Vadlīnijās skaidri norādīts, ka ir neatbilstoši dalībvalstij norādīt uz MVP ( populācijas dzīvotspējas minimālais slieksnis) kā sugas laba aizsardzības stāvokļa kritēriju. Šāda pieeja ir nepieņemam un nav atbalstāma ES dalībvalstī, apzināti neīstenojot EK stratēģiskajās vadlīnijās prasīto vienotas Baltijas populācijas pārvaldības sistēmas izveidi.
https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/platform/documents/TechnicalReportFRVs%20October2018.pdf

PAPILDINĀJUMS
Attiecībā uz lielo plēsēju postījumiem lauksaimniecībai (mājlopiem), jānorāda, ka zaudējumi un izmaksas, kas saistītas ar līdzāspastāvēšanas ar lielajiem plēsējiem modeļa ieviešanu, tagad ir iekļautas jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) Stratēģiskā plāna regulējuma (SPR) sadaļā:
– SPR 72. panta 1., 3. un 5. punktā paredzētā pieeja “radītās izmaksas, negūtie ienākumi”, attiecināma uz teritoriju ar specifiskiem trūkumiem, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas obligātajām prasībām;
– SPR 71. pants, ļauj veikt ikgadēju papildu maksājumu lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;
– investīcijas, lai pielāgotu praksi un infrastruktūru līdzāspastāvēšanai ar lielajiem plēsējiem saskaņā ar SPR 73. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) apakšpunktu, kas saņem 100 % ES finansējumu saskaņā ar SPR 73. panta 4. punkta c)(i) apakšpunktu; tas var nosegt mājlopu aizsardzības, tostarp darbaspēka, izmaksas;
– apdrošināšanas shēmas, kas sedz zaudējumus un kaitējumu, ko nodarījuši plēsēji saskaņā ar SPR 76. panta 3. punkta a) apakšpunktu. ES var finansēt zaudējumu apdrošināšanu līdz 70 %.
– papildus 3 % no tiešajiem maksājumiem, ko var piešķirt apdrošināšanas izmaksām (SPR 19. pants).

Valsts kontroles ziņojumā tiek norādīts uz būtisku trūkumu – [Latvijā nav zinātnisku pierādījumu, ka Eiropas Kopienas nozīmes sugas lielie plēsēji nodarītu būtiskus postījumus mājlopiem. Latvijas normatīvie akti paredz, ka par medījamo dzīvnieku postījumu nodarīšanu ir atbildīgs pats īpašnieks. ..Taču zinātniskie pētījumi (135) vērš uzmanību uz to, ka pat gadījumos, kad lielie plēsēji, piemēram, vilki, nodara postījumus, medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai. No ieviestajiem un pierādītajiem veiksmīgajiem plēsoņu samazināšanas risinājumiem norādot elektrisko žogu vai kaļķu uzstādīšanu un mājlopu sargsuņu izmantošanu.(136)]

Vilku postījumu ietekme ES valstīs: Francijā (80 vilku bari) 2019. gadā tika nonāvēti un kompensēti aptuveni 11 000 aitu, liellopu un kazu (Dreal, 2019), savukārt Vācijā (128 vilku bari) 2019. gadā šis rādītājs bija mazāks par 3 000 (DBBW, 2019), bet Zviedrijā (31 vilku bars) 2018. gadā nonāvēta tikai 161 aita (Viltskadestatistik, 2018, SLU) (EK Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (2021/C 496/01))

Attiecīgi, dati apliecina, ka lielo plēsēju nodarītā posta ietekme ES ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar citiem aitu mirstības cēloņiem; tā kā augstākā aplēse par vilku, suņu un suņu-vilku hibrīdu veiktajiem postījumiem aitām ir apmēram 0,06%, lāču – 0,004%, lūšu – 0,001% un tiņu – nenozīmīgs skaits; svarīgi atzīt konstatēto, ka citi aitu mirstības veidi bez vilku vai citu lielo plēsēju nodarījumiem ir 2,5-35,8% (vidēji 13,8%), kas apliecina, ka lauksaimniecības dzīvnieku zuduma fona rādītājs, piemēram, slimību, lopkopības un klimata dēļ, ievērojami pārsniedz lielo plēsēju izraisīto postījumu zaudējumus.

Sugas Baltijas populācija Eiropas Savienības valstu blokā aptver 4 dalībvalstis valstis, kuru uzdevums saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto stratēģisko dokumentu – darbības plānu lielo plēsēju Eiropas populāciju pārvaldībai  “Key Actions for Large Carnivore Populations in Europe” (Brussels, 2015)*, ir veidot vienotu pārrobežu pārvaldības sistēmu ar vienotu, saskaņotu sugas monitoringa sistēmu. Stratēģiskais dokuments nosaka dalībvalstīm kopējās veicamās darbības gan pelēkā vilka sugas visu Eiropas populāciju pārvaldībai, gan atsevišķi katrai Eiropas populācijai piemērojamās.
________________
*(https://ec.europa.eu/environment/nature/conservation/species/carnivores/pdf/key_actions_large_carnivores_2015.pdf) Prepared for DG Environment, European Commission, by Istituto Ecologia Applicata, Rome under contract no. 07.0307/2013/654446/SER/B3 "Support to the European Commission's policy on large carnivores under the Habitat Directive - Phase Two”, with contributions from the Large Carnivore Initiative for Europe (SSC/IUCN)
_____________
Papildus: Skat. Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojums “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01). Īpaši 3.nodaļu – Direktīvas 16.pants.

Medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai - “Large Carnivore Management Plans of Protection: Best practices in EU Member States”, 2018,
http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/03/Large-Carnivores-management-plans-best-practice.pdf

Heavily hunted wolves have higher stress and reproductive steroids than wolves with lower hunting pressure /Functional Ecology 2015, 29/
https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/doi/pdfdirect/10.1111/1365-2435.12354

“When is it legal to hunt strictly protected species in the European Union?”, Yaffa Epstein, Anna Christiernsson, José
V. López‐Bao, Guillaume Chapron, 2019., https://conbio.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/csp2.18

Tiešais ekonomiskais ieguvums no sugas nemedīšanas (neletālas apsaimniekošanas) ĀCM ierobežošanā

Papildinājums
Suga sniedz socio-ekonomiski svarīgus vides pakalpojumus. Kā ekoloģiski vērtīga lielo plēsēju (lietussarga) suga, vilks sniedz nepārvērtējamu lielu ieguldījumu sociāli ekonomiski svarīgus vides pakalpojumu sniegšanā. Šajā aspektā vilka nozīme ir plaši pētīta, zināma un pierādīta virknē zinātniskajo pētījumu.
Būtiski izcelt šobrīd jaunāko 2021.gada pētījumu kā nozīmīgāko atklājumu ĀCM vīrusa izplatības apkarošanas kontekstā Eiropā, kas pamato vilku svarīgo nozīmi.

[Evaluation of the Presence of ASFV in Wolf Feces Collected from Areas in Poland with ASFV Persistence
Maciej Szewczyk, Krzysztof Łepek, Sabina Nowak, Małgorzata Witek, Anna Bajcarczyk, Korneliusz Kurek, Przemysław Stachyra, Robert W. Mysłajek, and Bogusław Szewczyk
Viruses. 2021 Oct; 13(10): 2062.
 (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8541390/pdf/viruses-13-02062.pdf)
Rezumējums: Pētnieki apkopoja 62 vilku fekāliju paraugus no Polijas apgabaliem, kas bija pasludināti par ĀCM zonām. Šajā datu kopā bija iekļauti 20 paraugi, kuros tika apstiprinātas mežacūku atliekas, no kuriem 13 tika ievākti netālu no tām vietām, kur vilki ar GPS kakla siksnām barojās ar beigtām mežacūkām.Visi analizētie fekāliju paraugi bija ASFV negatīvi. Savukārt astoņi no deviņiem mežacūku līķiem, ar kuriem barojušies telemetriski pētītie vilki, bijuši pozitīvi. Tādējādi mūsu rezultāti liecina, ka tad, kad vilki patērē ĀCM pozitīvo mežacūku gaļu, vīruss neizdzīvo, izejot cauri zarnu traktam. Turklāt vilki var ierobežot ĀCM izplatīšanos, aizvācot pašu infekcijas nesēju. Mēs domājam, ka apgabalos, kur tiek veikti telemetriskie pētījumi par lielajiem plēsējiem, datus no GPS kakla siksnām varētu izmantot, lai uzlabotu meža cūku līķu meklēšanas efektivitāti, kas ir viens no galvenajiem preventīvajiem pasākumiem ĀCM izplatības ierobežošanai.]
Šis atlkājums jau raisījis rezonansi Eiropas vasltīs, tajā skaitā Skandināvijas valstīs, īpaši ieintersēta ir Zviedrija, kura tikai tagad pirmajā vilnī saskaras ar ĀCM.
[Wild boar is an important food item for wolves—in western Poland, where wild boar densities are the highest, this species constituted 23 to 43% of biomass consumed by wolves. It was found that ASF-driven decrease of wild boar numbers affects wolf feeding ecology—after the wild boar population in Vitebsk region (NE Belarus) declined, wolves started to hunt roe deer and red deer that were earlier avoided by local wolf packs .]
Būtiski uzsvērt, ka Polijas teritoriju apdzīvo lielākā daļa vilku Baltijas populācijas, un Polija, kopš 1998.gada, pieņemot vispārēju medību aizliegumu attiecībā uz vilkiem, jau 26 gadus šo ekoloģiski vērtīgo sugu pārvalda ar neletālām metodēm.
 [(..) an apex predator in the ecosystem can help us significantly, for example, to reduce the scale of African swine fever.
“One wolf kills at least 20 boars a year,” Nowak says, surmising that the country’s 2,000 wolves kill and eat 40,000 wild boars a year. To control African swine fever, he says, “the state pays 300 zlotys for each male wild boar and 600 zlotys for a sow. So, the wolves’ work is worth 12 million zlotys. And they do it for free.”
The more we know about wolves, the harder it is to perceive them as pests. Recent studies show they increasingly prey on beavers. In some regions, beavers make up some 20 percent of the total wolf diet. Although beavers have a salutary influence on the ecosystem around rivers, the state pays out 25 times as much in compensation for beaver damage compared to that caused by wolves.
“Were it not for the wolves, there would be 15 percent more ungulates in Bialowieza Forest,” Kuijper says. “The presence of a predator influences the behavior of roe deer and red deer. So-called landscapes of fear arise – these are places potential victims avoid. In these areas, herbivores graze fewer young trees and small plants. This is how wolves stimulate the regeneration of the forest.”
Other factors also affect the population of deer and other ungulates, including an almost unlimited amount of food available on farmland. However, predation by wolves helps control their numbers, and it also has an impact on the state budget. In 2018 alone, the Polish Hunting Association and the governmental State Forests company paid 91 million zlotys ($24 million) in compensation for damage caused by ungulates.
Wolves, as the apex predator, have a massive impact on the entire ecosystem. The remains of their prey feed dozens of other animals, including bears, lynxes, and white-tailed eagles. Stable populations of rare species also mean the potential for the development of ecotourism. It is enough to look at the Bialowieza Forest, where bird-watching tourists alone spend about 9 million zlotys a year.] (The Return of the Polish Wolf; https://tol.org/client/article/the-return-of-the-polish-wolf.html) ]

Sekmīgi realizētie prevencijas pasākumi postījumu novēršanā. Polijas piemērs
Sugas Baltijas populācijas pārvaldības sistēma Polijā (kopš 1998.gada vilks ir aizsargājama, nemedījama suga) uzrādījusi ļoti labus rezultātus sekmīgi realizētajiem postījumu prevencijas pasākumiem. Rūpējoties par atbalstu cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanai, Polija nodemostrējusi, ka līdzāspastāvēšanas ir iespējama.
2021. gadā vien četri reģionālie vides aizsardzības direktorāti no WWF Polijas fonda saņēma kopā 20 elektrisko žogu komplektus audzētājiem Lubuskie, Wielkopolskie, Podlaskie un Podkarpackie provincēs. Līdz šim WWF Polija ir ziedojusi aptuveni 500 elektriskos žogus šādām fermām visā Polijā, lai aizsargātu mājlopus no lielajiem plēsējiem, tostarp 300 no vilkiem.
(https://www.eurolargecarnivores.eu/lv/feature/ekwa-chmielewski)
Polija arī aprēķinājusi ekonomisko ieguvumu no vilkiem. Lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri, par katru nomedīto meža cūku, atkarībā no dzimuma, valstī tiek izmaksāti 300 un 600 zloti. Polijas vilku pienesums, tiekot galā ar 40 000 meža cūkām visā valsts teritorijā, ir vairāk nekā 12 miljoni zlotu gadā.
(Skat. https://wolf.org/headlines/the-return-of-the-polish-wolf/)
Non-lethal Alternatives for Predation Management
(https://digitalcommons.unl.edu/icwdmsheepgoat/14/)

Kā liecina jaunākais 2020.gadā Savanta ComRes veiktais sabiedriskās domas pētījums sešās ES dalībvalstīs “Wolf Protection Research for Eurogroup for Animals”, European report , 2020 (Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Polija, Somija) par sabiedrības uztveri un atieksmi pret vilku aizsardzību, vairākums šo ES valstu iedzīvotāju ir pret vilku nonāvēšanu, pat ja tie uzbrūk lauksaimniecības dzīvniekiem.
(https://www.eurogroupforanimals.org/files/eurogroupforanimals/2020-06/Savanta%20ComRes_Wolf%20Protection%20Research%20for%20Eurogroup%20for%20Animals_Feb2020_v2.pdf)

Pētījums pierāda, ka lielākā daļa pieaugušo visās apsekotajās valstīs ir vienisprātis, ka viņu valstu valdībām un Eiropas Savienībai būtu jāfinansē un jānodrošina lauksaimnieki ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai aizsargātu lauksaimniecības dzīvniekus no vilku uzbrukumiem (86%), vai arī cilvēkiem būtu jāatrod līdzāspastāvēšanas veids ar vilkiem (85%). Vismaz puse pieaugušo katrā aptaujātajā valstī, izņemot Somiju, apgalvo, ka ir reti vai vispār nepieņemami nogalināt vilkus kādā no dotajiem scenārijiem. Četri no pieciem (81%) pieaugušajiem piekrīt, ka vilki sniedz labumu ekosistēmai, kurā tie dzīvo.
 

Pelēkā vilka (Canis lupus) medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā Latvijas teritorijā.

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.
Izslēgt mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta
Pamatojums:
PAPILUDS:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, mežirbe tiek izslēgta no medījamo sugu saraksta.
 
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

Eiropas Komisijas 2020.gada 14. maija paziņojumi pārkāpumu lietās:
Eiropas Komisija aicina Latviju ievērot pienākumus, ko attiecībā uz Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu saglabāšanu uzliek ES noteikumi (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK)
Latvija kopumā ilgstoši nav izvirzījusi katrai teritorijai specifiskus, detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas nodrošinātu teritoriju patiesu aizsardzību un atjaunošanu.
(https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/INF_20_859)

17.03.2022 apstiprināts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts – pavisam 333 teritorijas, kas noteiktas:
1)īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai(A);
2)īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai (B);
3)īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai(C)
Mežirbe kā mērķsuga iekļauta visās (A) un lielākajā daļā (B) un(C) teritoriju,
Tātad, pielikumā minētajās ĪADT teritorijās šī suga ir īpašā aizsardzībā un tajās jānodrošina arī sugas dzīvotnes lavēlīgs aizsardzības statuss. Medību saimnieciskā darbība mežirbei ir traucējums.
(https://likumi.lv/ta/id/59994-par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam/redakcijas-datums/2022/04/13)
 
 

-

 Biedrība iztur iepriekš izteikto iebildumu.
Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta.

Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, baltais zaķis ir apdraudēto taksonu grupā Latvijā. Taksona populācijas Latvijas daļa ir zem labvēlīga stāvokļa sliekšņa; Latvijas populācija ir noplicināta.
Sugas aizsardzības stāvoklis saskaņā ar Latvijas Ziņojmumu EK 2019 (BD Art 17), ir nelabvēlīgs – neatbilstošs (U1)

Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc, ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta.
Tiek lēsts, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 20 000 pelēko zaķu un no 10 000 līdz 15 000 balto zaķu. Pēdējā pusgadsimta laikā zaķu skaits ir ievērojami samazinājies. Piemēram, 1950. gadā bija aprēķināts, ka Latvijas mežos mīt vismaz 65 000 pelēko zaķu.
 [Pēdējo gadu laikā zaķu populācija ir samazinājusies. Varbūt nedaudz vairāk ir pelēkie zaķi, kuri sastopami vairāk tīrumos, bet baltie zaķi, kuri mitinās meža masīvos, ir diezgan maz,” Cēsu laikrakstam „Druva” teica mežzinis un mednieks Modris Veitners.]
 

Biedrība iztur iepriekš izteikto iebildumu.
Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta.

Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, baltais zaķis ir apdraudēto taksonu grupā Latvijā. Taksona populācijas Latvijas daļa ir zem labvēlīga stāvokļa sliekšņa; Latvijas populācija ir noplicināta.
Sugas aizsardzības stāvoklis saskaņā ar Latvijas Ziņojmumu EK 2019 (BD Art 17), ir nelabvēlīgs – neatbilstošs (U1)

Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc, ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta.
Tiek lēsts, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 20 000 pelēko zaķu un no 10 000 līdz 15 000 balto zaķu. Pēdējā pusgadsimta laikā zaķu skaits ir ievērojami samazinājies. Piemēram, 1950. gadā bija aprēķināts, ka Latvijas mežos mīt vismaz 65 000 pelēko zaķu.
 [Pēdējo gadu laikā zaķu populācija ir samazinājusies. Varbūt nedaudz vairāk ir pelēkie zaķi, kuri sastopami vairāk tīrumos, bet baltie zaķi, kuri mitinās meža masīvos, ir diezgan maz,” Cēsu laikrakstam „Druva” teica mežzinis un mednieks Modris Veitners.]
 

Biedrība iztur iepriekš izteikto iebildumu.
Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta.
Pamatojums:
Jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
saskaņā ar prezentētajiem zinātniski pamatotajiem datiem, baltais zaķis ir apdraudēto taksonu grupā Latvijā. Taksona populācijas Latvijas daļa ir zem labvēlīga stāvokļa sliekšņa; Latvijas populācija ir noplicināta.
Sugas aizsardzības stāvoklis saskaņā ar Latvijas Ziņojmumu EK 2019 (BD Art 17), ir nelabvēlīgs – neatbilstošs (U1)

Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc, ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta.
Tiek lēsts, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 20 000 pelēko zaķu un no 10 000 līdz 15 000 balto zaķu. Pēdējā pusgadsimta laikā zaķu skaits ir ievērojami samazinājies. Piemēram, 1950. gadā bija aprēķināts, ka Latvijas mežos mīt vismaz 65 000 pelēko zaķu.
 [Pēdējo gadu laikā zaķu populācija ir samazinājusies. Varbūt nedaudz vairāk ir pelēkie zaķi, kuri sastopami vairāk tīrumos, bet baltie zaķi, kuri mitinās meža masīvos, ir diezgan maz,” Cēsu laikrakstam „Druva” teica mežzinis un mednieks Modris Veitners.]
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izreiktos iebildumus. 

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta

Pamatojums:
Zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. Aizsardzības stāvoklis sugai saskaņā ar Latvijas Ziņojumu EK(BD Art17)2019, vispār nav vērtēts.

PAPILDUS:
Būtiskki- jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā, sugu paredzēts iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga (!),
Zinātnieksie dati apliecina, ka sugu nevar vērtēt kā invazīvu.
[A recent genetic study helped to determine that golden jackals do not meet the established three criteria, which categorize a species as an invasive..
Golden jackal, a natural disperser or an invasive alien species in Slovakia? A summary within European context]
(https://sciendo.com/pdf/10.2478/foecol-2020-0011)

"Golden jackal should not be treated as an alien species in Europe"
(https://www.constantinealexander.net/2016/01/golden-jackal-should-not-be-treated-as-an-alien-species-in-europe.html)

Šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai ar zinātniski pamatotiem datiem, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
 
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izreiktos iebildumus. 

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta
Pamatojums:
Zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. Aizsardzības stāvoklis sugai saskaņā ar Latvijas Ziņojumu EK(BD Art17)2019, vispār nav vērtēts.

PAPILDUS:
Būtiskki- jaunajā nacionālajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kas šobrīd tiek izstrādāts ES programmas LIFE FOR SPECIES projekta (LIFE19 GIE/LV/000857) ietvaros ar mērķi aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā,
sugu paredzēts iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga (!),
Zinātnieksie dati apliecina, ka sugu nevar vērtēt kā invazīvu.
[A recent genetic study helped to determine that golden jackals do not meet the established three criteria, which categorize a species as an invasive..
Golden jackal, a natural disperser or an invasive alien species in Slovakia? A summary within European context]
(https://sciendo.com/pdf/10.2478/foecol-2020-0011)

"Golden jackal should not be treated as an alien species in Europe"
(https://www.constantinealexander.net/2016/01/golden-jackal-should-not-be-treated-as-an-alien-species-in-europe.html)

Šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai ar zinātniski pamatotiem datiem, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Attiecībā uz dzinējmedībām kā traucējumu Direktīvas lielo plēsēju sugām, tajā skaitā brūno lāci (Ursus arctos), minētie termiņi un veids - dzīvnieku vajāšanas un nogalināšanas prakse laikā, kad lāčiem ir ziemošanas periods, ir kaitniecisks, 
Skat lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus: LVMI Silava;

Medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai - “Large Carnivore Management Plans of Protection: Best practices in EU Member States”, 2018
http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/03/Large-Carnivores-management-plans-best-practice.pdf

Savvaļas dzīvnieki (nenomēdīti) ir visas sabiedrības dabas resurss un vērtība.. Šāds ārkārtīgi nežēlīgs, atšķirīgs no citu ES valstu dzinējmedību prakses savvaļas sugu, tajā skaitā īpaši aizsargājamu direktīvas sugu, nogalināšanas veids, nav pieņemams 21.gadsimtā Eiropas Savienības dalībvalstī. Latvijā plaši piekoptā dzinējmedību prakse (neselektīvo medību princips), kā to apstiprina paši mednieki, pilnībā atšķiras no citu ES valstu, piem. mednieku daudz piesauktās Skandināvijas valstu, prakses.
(Uzskatāms piemērs podkāstā (Par medījuma piederību, neētiskām medībām un aizliegtajiem tematiem. "Šauj garām!" #109 epizode)

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.
Attiecībā uz dzinējmedībām kā traucējumu Direktīvas lielo plēsēju sugām, tajā skaitā brūno lāci (Ursus arctos), Minētie termiņi un veids - dzīvnieku vajāšanas un nogalināšanas prakse laikā, kad lāčiem ir ziemošanas periods, ir kaitniecisks, 
Skat lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus: LVMI Silava;
Medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai - “Large Carnivore Management Plans of Protection: Best practices in EU Member States”, 2018
http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/03/Large-Carnivores-management-plans-best-practice.pdf

Savvaļas dzīvnieki (nenomēdīti) ir visas sabiedrības dabas resurss un vērtība.. Šāds ārkārtīgi nežēlīgs, atšķirīgs no citu ES valstu dzinējmedību prakses savvaļas sugu, tajā skaitā īpaši aizsargājamu direktīvas sugu, nogalināšanas veids, nav pieņemams 21.gadsimtā Eiropas Savienības dalībvalstī. Latvijā plaši piekoptā dzinējmedību prakse (neselektīvo medību princips), kā to apstiprina paši mednieki, pilnībā atšķiras no citu ES valstu, piem. mednieku daudz piesauktās Skandināvijas valstu, prakses.
(Uzskatāms piemērs podkāstā (Par medījuma piederību, neētiskām medībām un aizliegtajiem tematiem. "Šauj garām!" #109 epizode)

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Attiecībā uz dzinējmedībām kā traucējumu Direktīvas lielo plēsēju sugām, skat. lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus: LVMI Silava; 
skat. Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojums “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01)

Ņemt vērā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada 6. aprīļa formālo paziņojumu Latvijai pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2021)2260 – nepareiza  Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Direktīva) transponēšana dalībvalsts tiesību aktos.  Komisija detalizēti izvērtēs dalībvalsts normatīvā regulējuma atbilstību Direktīvai 12. un 16.panta kontekstā kopumā, paredzot risināt visas atlikušās neatbilstības problēmas. 


 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks).

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz Direktīvas VI pielikuma aizliegto medību ieroču (neselektīvo medību riku - termālo ierīču) izmantošanu.

Lapsas un jenotsuņi, uz kuriem šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieka mērķa suga, bet, tā kā tie Latvijā ir medījami visa gada garumā, - tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez kāda ierobežojuma. Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. To apliecinājis Valsts policijas pārstāvis savā ziņojumā14.04.2021 Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta izslēdzami mākslīgās gaismas avotus, izņemot meža cūku medībām, un nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā to paredz Direktīvas 92/43/EEK VI. pielikums- (Aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi).

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.
Iebildums
Jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks).
Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz Direktīvas VI pielikuma aizliegto medību ieroču (neselektīvo medību riku - termālo ierīču) izmantošanu.
Lapsas un jenotsuņi, uz kuriem šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieka mērķa suga, bet, tā kā tie Latvijā ir medījami visa gada garumā, - tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez kāda ierobežojuma. Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. To apliecinājis Valsts policijas pārstāvis savā ziņojumā14.04.2021 Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta izslēdzami mākslīgās gaismas avotus, izņemot meža cūku medībām, un nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā to paredz Direktīvas 92/43/EEK VI. pielikums- (Aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi).

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu.
Iebildums
Papildināt 66.punktu ar 66.3 apakšpunktu, nosakot Eiropas Kopienas nozīmes  sugas vilka ieguvei atļautos līdzekļus, saskaņā ar Direktīvas VI pielikumu
Pamatojums:
Apakšpunktos 66.1; 66.2 noteikts ar kādiem medību šaujamieročiem, kādiem kalibriem un kādu munīciju atļauts medīt mežacūku (kaitēklis, ĀCM izplatītājs), alni un staltbriedi, taču iztrūkst būtiskais - Dzīvotņu direktīvā iekļauto Eiropas Kopienā nozīmīgo aizsargājamo sugu (IV un V pielikums), kuras Latvijā tiek medītas, atļauto šaujamieroču, aprīkojuma un munīcijas veidu izmantošana, norādot uz Direktīvas VI pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu neselektīvo gūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļu un veidu aizliegumu uz konkrētām sugām. Īpaši svarīgi šajā 66.apakšpunktā iekļaut vilku, ņemto vērā būtisko faktoru, ka vilks Latvijā tiek medīts neselektīvi.

 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu.
Pamatojums:
Skat. Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”. Īpaši 3. Nodaļa. Direktīvas 16.pants.
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021XC1209(02)&from=EN)

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz EP Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” VI pielikumā uzskaitīto aizliegto nonāvēšanas paņēmienu un līdzekļu (nakts redamības tēmekļu ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju) izmantošanu.

Direktīvas 15. pants nosaka:
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

VI Pielikums
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA
VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

Jau spēkā esošā Medību likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī, turklāt neselektīvi (piem. pelēkais vilks, baltais zaķis, u.c.).
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu.
Pamatojums:
Skat. Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”. Īpaši 3. Nodaļa. Direktīvas 16.pants.
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021XC1209(02)&from=EN)

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz EP Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” VI pielikumā uzskaitīto aizliegto nonāvēšanas paņēmienu un līdzekļu (nakts redamības tēmekļu ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju) izmantošanu. 

Direktīvas 15. pants nosaka:
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

VI Pielikums
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA
VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

Jau spēkā esošā Medību likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī, turklāt neselektīvi (piem. pelēkais vilks, baltais zaķis, u.c.).

-

Ņemot vērā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada 6. aprīļa formālo paziņojumu Latvijai pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2021)2260 – nepareiza  Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Direktīva) transponēšana dalībvalsts tiesību aktos -, zināms, ka Komisija detalizēti izvērtē dalībvalsts normatīvā regulējuma atbilstību Direktīvai 12. un 16.panta kontekstā kopumā, paredzot risināt visas atlikušās neatbilstības problēmas.
Ņemot vērā faktu, ka lieta vēl ir procesā, saskaņā ar Direktīvas 16.panta 1.punktu attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu pārvaldību (Direktīvas 14 (1) nosacījuma izpilde), aicinām pārskatīt līdzšinējo kārtību - par lēmumu pieņemošo institūciju nosakot par Direktīvas sugu aizsardzību atbildīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Uz to savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole.

Valsts kontrole:
[Revidentu vērtējumā, būtiski atšķirīgu datu norādīšana publiski pieejamos dokumentos ievērojami apgrūtina iespēju spriest par lielo plēsēju sugas aizsardzības stāvokli un izvērtēt atbildīgo iestāžu pieņemto lēmumu pamatotību. (..) vēršam uzmanību, ka, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tajā skaitā skaitļiem par populāciju lielumu, tiek vērtēta sugu apsaimniekošanas efektivitāte un pieņemti lēmumi par turpmākiem apsaimniekošanas pasākumiem. (..)Vērtējot kopumā lēmumu par pieļaujamā nomedīšanas apjoma pieņemšanas procesu, revidentu ieskatā būtu stingri apsveramas izmaiņas lēmumu pieņemošās iestādes kompetencē, lēmumu par lielo plēsēju (LA: šajā gadījumā vilku) medību limitu pieņemšanu deleģējot arī Dabas aizsardzības pārvaldei un zinātniekiem.] (Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”ziņojums, 40.lpp https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29514-Q-oDZJD-mr0ddADc-oaPHkyNNIRqP3Vb.pdf)
 

-

Biedrība uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu un priekšlikumu
Papildināt 66.punktu ar 66.3 apakšpunktu, nosakot Eiropas Kopienas nozīmes  sugas vilka ieguvei atļautos līdzekļus, saskaņā ar Direktīvas VI pielikumu
Pamatojums:
Apakšpunktos 66.1; 66.2 noteikts ar kādiem medību šaujamieročiem, kādiem kalibriem un kādu munīciju atļauts medīt mežacūku (kaitēklis, ĀCM izplatītājs), alni un staltbriedi, taču iztrūkst būtiskais - Dzīvotņu direktīvā iekļauto Eiropas Kopienā nozīmīgo aizsargājamo sugu (IV un V pielikums), kuras Latvijā tiek medītas, atļauto šaujamieroču, aprīkojuma un munīcijas veidu izmantošana, norādot uz Direktīvas VI pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu neselektīvo gūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļu un veidu aizliegumu uz konkrētām sugām. Īpaši svarīgi šajā 66.apakšpunktā iekļaut vilku, ņemto vērā būtisko faktoru, ka vilks Latvijā tiek medīts neselektīvi.

 

-