Atzinums

Izteikt atbildes vēstules priekšpēdējo rindkopu šādā redakcijā: “Pamatojoties uz minēto, katrai dalībvalstij ir jānodrošina stabila, integrēta, sistēmiska un ilgtspējīga nepavadītos bērnu tiesību un interešu aizsardzības sistēma. Ilgtermiņa risinājumam jānodrošina, ka bērna tiesības tiks aizsargātas arī nākotnē. Līdz ar to Ministru kabineta vērtējumā Latvijā ir jāmeklē papildu risinājumi pastāvīgu un ilgtspējīgas atbalsta sistēmas ieviešanai patvēruma meklētājiem, tostarp nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem bez pavadības.”
 

-

Izteikt teikumu: “Šobrīd, ņemot vērā, ka audžuģimeņu skaits sarūk un aizbildņa pienākuma uzņemšanās iedzīvotājiem nav motivējoša, praksē lielākoties nepilngadīgie patvēruma meklētāji bez pavadības, kuri nav aizturēti, tiek izmitināti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.“ sekojošā redakcijā: “Ņemot vērā, ka nepilngadīgie patvēruma meklētāji bez pavadības nereti nevēlas pārcelties uz dzīvi ārpus izmitināšanas centra, kā arī samazinoties audžuģimeņu skaitam Latvijā, praksē lielākoties nepilngadīgie patvēruma meklētāji bez pavadības, kuri nav aizturēti, tiek izmitināti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.”
 

-

Svītrot teikuma daļu “un tajos nevar nodrošināt bērna vecumam un briedumam atbilstošu ģimenisko vidi. Tie galvenokārt ir paredzēti pieaugušo patvēruma meklētāju, kuriem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un savu uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, izmitināšanai. Līdz ar to šāda risinājuma provizoriskai īstenošanai būtu jāpaplašina patvēruma meklētāju izmitināšanas centru funkcijas un to sniegto pakalpojumu klāsts,” vai to pārformulēt, jo pašreizējā redakcija ir pretrunā ar Eiropas Savienības prasībām. ES regulējums skaidri nosaka, ka izmitināšanas centra aprīkojumam ir jāatbilst nepilngadīgo personu vecumam, uz ko norādīts arī vēstules  piektajā rindkopā.
 

-

Svītrot teikumu: "Šis viedoklis balstās apsvērumos par efektīvāku resursu izmantošanu un kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu, kā arī apstāklī, ka praksē lielākā daļa no nepilngadīgajiem valodas barjeras, kultūras atšķirību un emocionālās un sociālās drošības izjūtas dēļ nevēlas pārcelties prom no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra."
 

-

Papildināt aiz rindkopas "Jāatzīst, ka šobrīd izveidojusies situācija, kur nacionālajām atbildīgajām iestādēm pastāv dažādi viedokļi par to, kā nepilngadīgo patvēruma meklētāju bez pavadības tiesību un interešu pārstāvības jautājums būtu risināms ilgtermiņā." ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Labklājības ministrijas ieskatā saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta “Bērna aizsardzības principi” 2.¹ daļas 7. un 8. punktu tiecoties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu bērnam ir jānodrošina līdzdalība ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī ir jāuzklausa bērna viedoklis un tas jāņem vērā atbilstoši viņa vecumam, briedumam un spējai to formulēt. Bāriņtiesa, lemjot par nepilngadīga patvēruma meklētāja bez pavadības izmitināšanu vairumā gadījumu saskaras ar bērnu nevēlēšanos pārcelties dzīvot ārpus Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki”. Saskaņā ar bāriņtiesu sniegto informāciju šādas izvēles iemesli ir objektīvi – valodas barjera un kultūras atšķirības, emocionālā un sociālā drošība, ko nodrošina iespēja uzturēties kopā ar savas izcelsmes valsts piederīgajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka nepilngadīgie patvēruma meklētāji bez pavadības Latvijā pārsvarā ir zēni vecumā virs 16 gadiem, kā arī Latvijā audžuģimeņu skaits pēdējos gados ir samazinājies, un esošās audžuģimenes nav gatavas uzņemt pusaudžus, īpaši nepilngadīgos patvēruma meklētājus bez pavadības. Arī audžuģimenes kā  izaicinājumus nepilngadīgā patvēruma meklētāja uzņemšanai ģimenē min valodas barjeru, kultūras atšķirības un dažādus reliģiskos uzskatus. Šie faktori būtiski ietekmē audžuģimeņu motivāciju un spēju nodrošināt bērnam stabilu un atbalstošu vidi. Tādēļ, Labklājības ministrijas ieskatā, ir nepieciešams attīstīt alternatīvus, specializētus pakalpojumus, kas atbilst šīs mērķa grupas vajadzībām, kā arī vērtēt iespēju pilnībā vai daļēji pārstāvības funkcijas nodot patvēruma meklētāju izmitināšanas centra vai ārzemnieku aizturēšanas centra vadītājam vai viņa pilnvarotai personai, līdz brīdim, kad rasta iespēja nodrošināt nepilngadīgā patvēruma meklētāja aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Iepriekš minētais pamatojams ar to, ka izmitināšanas centra personāls ikdienā strādā ar nepilngadīgajiem bez pavadības, pārzina viņu individuālās vajadzības un spēj operatīvi reaģēt uz situācijas izmaiņām, kā arī nodrošināt tiem ikdienas atbalstu, piesaistot sociālo audzinātāju vai mentoru, mērķtiecīgu integrācijas un adaptācijas atbalstu un iespēju saglabāt kontaktu ar savas izcelsmes valsts piederīgajiem, kas mazinātu izolācijas sajūtu un sekmētu psiholoģisko labklājību. Labklājības ministrijas ieskatā šāda pieeja ļautu koncentrēt specializētās zināšanas un pieredzi vienā vietā, nodrošinot konsekventu un profesionālu pieeju visos gadījumos un nekavējoties, neatkarīgi no aizbildņu vai audžuģimenes pieejamības."

-