Atzinums

Vērtējot sagatavotās izmaiņas redzam, ka ir būtiski samazinātas prasības apdrošināšanas starpniekiem – aģentiem Arī šeit nav īstas skaidrības kādēļ ir veikts šāds prasību samazinājums. Tas ir pretrunā ar likumprojekta anotāciju, kura ir kā paredz lielāku "caurspīdīgumu" un patērētaju aizsardzības uzlabojumus.
LPABA ieskatā ir jāpastiprina Latvijas Banka kontrole pār pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas sniedz pakalpojumu  Latvijā izmantojot pārrobežu pakalpojumu brīvību. Latvijas Bankai ir jānodrošina, lai patērētājiem un citiem apdrošinājuma ņēmējiem sniegtais pakalpojums ievērotu tos pašus noteikumus, ko pakalpojumu saņēmējiem nodrošina Latvijā reģistrētie starpnieki – vai tie būtu brokeri vai aģenti vai citi starpnieki. Esošais mehānisms to nenodrošina un likumprojektā nav piedāvāti nekādi mehāniski, kas to varētu nodrošināt
LPABA nav īsti saprotams kādas tieši šobrīd identificētās problēmas risina piedāvātās filiāļu izveidošanas izmaiņas un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtības izmaiņas.
LPABA uzskata, ka šī likumprojekta anotācija ir apzināta maldināšana ko īstenojusi Finanšu Ministrija un likumprojekta sagatavošanā iesaistītās atbildīgās personas, kas ir darīta, lai slēptu būtiskas apdrošināšanas starpnieku tirgu ietekmējošas likuma izmaiņas, kas ir tikušas iekļautas šajā likumprojektā – atļaut multiaģentu darbību un atļaut savienot apdrošināšanas brokeru darbību ar jebkuru citu komercdarbību. Kā arī lai caur brokeru speciālo bankas kontu prasību izmaiņām panāktu to, ka Latvijas Banka izmantotu savus resursus, lai veiktu tirgus dalībnieku - apdrošināšanas sabiedrību interesēs to debitoru uzraudzību - tas darīts iekļaujot likumprojektā prasību, ka apdrošināšanas brokeru speciālajos kontos jābūt līdzekļiem visu saistību pret visām apdrošināšanas sabiedrībām nosegšanai. Normālos tirgus apstākļos tas ir komersantu pienākums uzraudzīt un kontrolēt savus debitorus.

 

-

Šāds priekšlikums atļaut multiaģentu darbību ir jau iepriekš ticis apspriests gan FKTK konsultatīvajā padomē, gan arī Saeimas komisijās APIL likuma pieņemšanas gaitā un ir ticis noraidīts. LPABA nekādā ziņā neatbalsta multiaģentu darbības atļaušanu Latvijā. Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos šāda norma var arī novest pie būtiskiem konkurences ierobežojumiem attiecībā uz patērētājiem pieejamiem produktiem un netieši novest pie aizliegtām vienošanām par tirgus sadali un apdrošināšanas sabiedrību karteļa situācijas un būtiski pasliktināt apdrošinājuma ņēmēju intereses un tiesības, jo patiesas apdrošināšanas piedāvājumu analīzes un salīdzināšanas vietā patērētājs riskā saņemt defektīvu šī pakalpojuma imitāciju.
 

-

Šāds priekšlikums atļaut multiaģentu darbību ir jau iepriekš ticis apspriests gan FKTK konsultatīvajā padomē, gan arī Saeimas komisijās APIL likuma pieņemšanas gaitā un ir ticis noraidīts. LPABA nekādā ziņā neatbalsta multiaģentu darbības atļaušanu Latvijā. Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos šāda norma var arī novest pie būtiskiem konkurences ierobežojumiem attiecībā uz patērētājiem pieejamiem produktiem un netieši novest pie aizliegtām vienošanām par tirgus sadali un apdrošināšanas sabiedrību karteļa situācijas un būtiski pasliktināt apdrošinājuma ņēmēju intereses un tiesības, jo patiesas apdrošināšanas piedāvājumu analīzes un salīdzināšanas vietā patērētājs riskā saņemt defektīvu šī pakalpojuma imitāciju.
 

-

Piedāvātā 8 panta redakcija izvirza nesaprotamas un nevajadzīgas prasības, kas šķietami rada šaubas par Latvijas Bankas kompetenci un spēju veikt uzraudzības darbības.
Nav saprotams kādā tieši veidā kādas trešās personas lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību var ierobežot Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas? Latvijas Bankai ir jāspēj veikt savas uzraudzības funkcijas neatkarīgi no šo trešo personu lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību esamības vai neesamības. Attiecīgi 8 panta 5 daļa ir izņemama no piedāvātās redakcijas.
Savā ziņā mēs uzskatām, ka jebkura Latvijā politiski nozīmīga persona var izmantojot savu politisko ietekmi vai arī nelikumīgas darbības metodes ierobežot vai traucēt Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas. Uzskatāms piemērs tam bija AS AB CITY ietekmes personu slēptās tikšanās ar FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdi, lai panāktu neētiskas, ne visai likumīgas vai pat koruptīvas FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes un FKTK darbības AS Olainfarm uzraudzības procesā.

LPABA ieskatā 8 panta 4 daļā nav piemērojams formulējums par to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir ciešas attiecības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē, jo Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums definē šīs attiecības attiecībā uz fiziskām personām, bet apdrošināšanas brokers ir juridiska persona
 

-

Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta ceturtās daļas 5. punktu ar vārdiem “vai tās ārvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir atvērta filiāle, normatīvo aktu prasības”;, jo uzskatām to par nesamērīgu. Samērīgs formulējums paredzētu tiesības tikai slēgt attiecīgo filiāli, bet ne visu uzņēmumu.
 

-

Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir pasludināts maksātnespējas process”
Uzskatām to par nesamērīgu. Samērīga redakcija būtu neatļaut šādam starpniekam iekasēt apdrošināšanas prēmijas. Maksātnespējas procesa laikā maksātnespēja var arī atjaunoties, nav obligāti jāseko likvidācijai.
 

-

LPABA uzskata, ka aģentu un citos reģistros ir norādāms ne tikai vārds, bet arī personas kods, lai varētu viennozīmīgi identificēt personu, kas arī ir šādu reģistru mērķis. (10. pants. Apdrošināšanas aģentu reģistrs)
 

-

iebilstam pret to, ka brokeru darb'ibu var savienot ar jebkuru cita veida  komercdarb'ibu. Likumprojekta anotācijā pie problēmas apraksta pilnīgi nekādā veidā nekļūst skaidra motivācija kādēļ ir sagatavots šāds būtisks apdrošināšanas brokeru darbību ietekmējošs priekšlikums. Ņemot vērā, ka arī šī likuma norma, kas ierobežo saimniecisko darbību ko var veikt apdrošināšanas brokers ir tikusi plaši apspriesta gan FKTK konsultatīvā padomē, gan arī Saeimas komisijās, un ņemot vērā to, ka šobrīd visas Latvijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības ievērot šobrīd spēkā esošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, LPABA nav saprotama motivācija šādu grozījumu virzīšanai uz likumprojektu un LPABA to šobrīd neatbalsta.
 

“15. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības savienošana ar cita veida komercdarbību
(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir tiesīgs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu savienot ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darbību Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšanu saskaņā ar ārpakalpojuma līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli, vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli.

katyegoriski iebilstam pret pied'av'ato  31. panta. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts” piedāvāto 4. punktu. Uzskatām, ka šāda redakcija, kas paredz, ka speciālajā prēmiju kontā ir jātur vairāk līdzekļu nekā ir saņemtas apdrošināšanas prēmijas degradē speciālā apdrošināšanas prēmiju konta jēgu un nozīmi.
Tas faktiski ir atkārtots Latvijas Bankas mēģinājums (atkārtots tāpēc, ka FKTK, kuras tiesības un saistības pārņēma Latvijas Banka ilgstoši izmantoja savus resursus, lai veiktu Apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību acīmredzot uzskatot, ka apdrošināšanas sabiedrības nav spējīgas pašas veikt savu debitoru kontroli un uzraudzību.)  par Latvijas Bankas līdzekļiem veikt apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību un kontroli un nav nekādā veidā saistāms ar  Latvijas Bankas kā apdrošināšanas nozares uzrauga funkcijām aizsargāt patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju līdzekļus.
 

iznemt 4 punktu no 31 panta

Iebilstam pret piedāvāto 32 panta redakciju. Uzskatām, ka tik detalizēta informācijas publiskošana par parakstīto prēmiju sadalījumu pa pilnīgi visiem apdrošināšanas veidiem un komersantiem uzliek nepamatoti lielu slogu apdrošināšanas brokeriem kā arī nepamatoti atklāj apdrošināšanas brokeru komercnoslēpumus. Uzskatām, ka tā vietā apdrošināšanas sabiedrībām, kuras darbojas Latvijā tieši vai caur filiālēm,  savās tīmekļvietnēs ir jāatklāj no katra brokera saņemto prēmiju (parakstīto prēmiju apjoms) apjoms – gan kopīgais gan sadalījumā pa veidiem, tai skaitā arī no aģentiem saņemtās prēmijas un tiešā veidā interneta pārdošanā saņemtās prēmijas
 

-

Iebilstam pret 33. pantā piedāvāto  papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.”;
Uzskatām ka likumā nav pieļaujami šādi izplūduši termini ar visai patvaļīgi izprotamu nozīmi un ja vārds “Tirgvedības paziņojumi” tiek lietots, tad tam jādod skaidrs un viennozīmīgi saprotams atšifrējums (definīcija, skaidrojums)
 

-

LPABA vērš uzmanību uz to, ka Likumprojekta anotācija – kā piemēram mērķi, lielā mērā ir apzināti maldinoši, jo sagatavotais likumprojekts būtiski izmaina apdrošināšanas izplatīšanas tirgu un veidu kā šis tirgus darbojas un tas nekādā veidā nav parādīts anotācijā pie likumprojekta mērķiem.

LPABA uzskata, ka šī likumprojekta sagatavošanas gaitā nav notikušas praktiski nekādas jēgpilnas konsultācijas ar apdrošināšanas izplatīšanas tirgus galvenajiem dalībniekiem – apdrošināšanas brokeriem un tāpēc sagatavoto likumprojektu vērtē kā nekvalitatīvi sagatavotu un arī neatbilstošu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda burtam un garam. LPABA ir šī memoranda parakstītāj organizāciju skaitā.

LPABA ieskatā sagatavotais APIL grozījumu projekts satur vairākas būtiskas izmaiņas apdrošināšanas starpnieku darbībā, un tāpēc tās nekādā veidā neatbilst likumprojekta anotācijā aprakstā minētajam.
 

-