Atzinums

SIA Finanza,  reģistrācijas numurs 40103413280, turpmāk – Sabiedrība, ir licencēts patērētāju kreditētājs, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantu ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Likumprojekts tiešā veidā skar šīs sabiedrības darbību. Attiecīgi sabiedrība ir atkārtoti iepazinusies ar šo likumprojektu sniedz šādus iebildumus:

Sabiedrība nepiekrīt likumprojekta izziņā ietvertajam pamatojumam. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka sagaidāms, ka patērētāju kreditētājiem faktiski Latvijas Bankas noteikumos noteiktā maksa būs zemāka par likumprojektā noteikto maksimālo robežu, jo šī maksa tiek noteikta, lai nodrošinātu, ka no attiecīgā finanšu tirgus dalībnieku sektora iekasētā maksa kopumā nepārsniegtu Latvijas Bankas prognozētās faktiskās izmaksas attiecīgā finanšu tirgus dalībnieku sektora uzraudzībai. Attiecīgi iepriekš minētās summas iekasēšanai nepieciešamā faktiskā gada likme prognozējama 0.06% apmērā no kredītportfeļa. Bet pašā likumprojektā ir ietverta vairāk kā divas reizes lielāks maksājums bez jebkādas likumā ietvertas norādes, ka šādam maksām jābūt pamatotām ar Latvijas Bankas faktiskajām izmaksām. Attiecīgi nav pamatoti likumprojektā ietvert regulējumu, kas neatspoguļo pašas Latvijas Bankas prognozes par tās faktiskajām izmaksām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” 50. punktu ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro. Atbilstoši informatīvā ziņojumam “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (18. lpp.) uzrauga maiņa samazinātu nozares veicamās ikgadējās uzraudzības maksas vismaz par 57% gadā, kā arī ja patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkcija tiek nodota Latvijas Bankai, nav pamata turpmāk noteikt valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību, jo atbilstoši Latvijas Bankas likumam, tās uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks saskaņā ar attiecīgā tirgus dalībnieka darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem veic maksājumu Latvijas Bankai. Pretēji informatīvajā ziņojumā ietvertajam likumprojekts paredz grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantu, nosakot ikgadēju maksājumu Latvijas Bankai līdz pat 100 000 euro, kas var būt patērētāju kreditētāju izmaksu pieaugums par vairāk kā 80%. Šāds izmaksu pieaugums ir klajā pretrunā ne vien informatīvajā ziņojumā ietvertajam apgalvojumam, ka uzrauga maiņa samazinātu nozares veicamās ikgadējās uzraudzības maksas vismaz par 57% gadā, bet arī informatīvā ziņojuma pilnveides darba grupās paustajiem apgalvojumiem. Lūdzam no likumprojekta svītrot grozījumu daļā par 8.panta papildināšanu ar jaunu 1.5 daļu. Likumprojekts apliecina iepriekš paustās bažas, ka ar likumprojektu var tikt palielinātas administratīvās izmaksas (sk. informatīvā ziņojuma ievadu: “Formulējot šo Ministru kabineta uzdevumu, būtisks uzsvars tā tālākā īstenošanā fokusēts uz to, lai funkciju pārdale un uzraudzības ietvara maiņa neradītu papildus administratīvo slogu nebanku kreditēšanas nozarei un kreditēšanas aktivitātei kopumā”). Likumprojekts ne vien nesasniedz informatīvajā ziņojumā definētos mērķus, bet faktiski ir pretrunā tam.
Ar piedāvātajām izmaiņām tiek radīti nelabvēlīgāki darbības apstākļi tiem patērētāju kreditētājiem, kas ir investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus kreditēšanas pakalpojumu attīstībai, nodrošinot iespējamu plašu kreditēšanas pakalpojumu pieejamību Latvijā, tajā skaitā reģionos. Tas nonāk pretrunā informatīvā ziņojuma tapšanas laikā informatīvā ziņojuma virzītāju paustajiem apgalvojumiem, ka uzrauga maiņa veicinās patērētāju kreditēšanu, cita starpā nepasliktinot spēkā esošo tiesisko ietvaru licencētiem patērētāju kreditētājiem.
 

-

Likumprojekts paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu papildināt ar jaunu X nodaļu, tajā skatā paredzot ieviest jaunu atbildības veidu – valdes atbildību, kā arī būtiski palielināt soda naudu apmēru. Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, kā arī nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Būtiski norādīt, ka informatīvais ziņojums neidentificē nepieciešamību ieviest papildu soda naudas vai paaugstināt to apmēru, kā arī informatīvajā ziņojumā nav ietverta vajadzība ieviest jaunu atbildības veidu – valdes atbildību. Iebilstam pret likumprojektu šajā daļā, kas pārsniedz informatīvā ziņojuma tvērumu. Likumprojekts apliecina iepriekš paustās bažas, ka ar likumprojektu tiks palielināts administratīvais slogs (sk. informatīvā ziņojuma ievadu: “Formulējot šo Ministru kabineta uzdevumu, būtisks uzsvars tā tālākā īstenošanā fokusēts uz to, lai funkciju pārdale un uzraudzības ietvara maiņa neradītu papildus administratīvo slogu nebanku kreditēšanas nozarei un kreditēšanas aktivitātei kopumā”). Likumprojekts ne vien nesasniedz informatīvajā ziņojumā definētos mērķus, bet faktiski ir pretrunā tam. Attiecīgi lūdzam no likumprojekta svītrot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma X nodaļu.
 

-