Projekta ID
24-TA-1Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
07.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
LLPA saskaņo TAP.
Vienlaikus lūdzam iepazīties ar Valmiera novada viedokli un sniegt atbildi.
Komentārs/priekšlikums: Noteikumi ir gana vispārīgi, tādēļ grūti komentēt pēc būtības – iespējams, ka nepieciešams Noteikumu projektā vai anotācijā ietvert aprēķina formulu/metodiku, lai varētu izsekot/saprast to, kā (un vai tas būs pamatoti) nonāks līdz minimālajai darba algai, jo šobrīd iekļautie rādītāji ir samērā deklaratīvi un nesaprotami/neviennozīmīgi mērāmi.
Komentārs/priekšlikums: vienīgais punkts, kas ir skaidrs no kritērijiem, ir par Labklājības ministrijas iespējamo aprēķināto minimālo mēneša darba algu 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni, bet nekur no anotācijas neizriet skaidrojums, kadēļ izvēlēti tieši 46% (nevis, piemēram, 50% vai 65% utt.) – to būtu nepieciešams skaidrot un pamatot.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka laika grafiks noteikumu projektā tika iestrādāts tā, lai lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.
Tādēļ līdzīgi kā ietverts Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku un amatpersonu atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 4.panta 2.1 daļā par bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanu[1], nepieciešams ietvert Noteikumu projektā punktu par to, ka konkrēta atbildīgā institūcija, piemēram, līdz kārtējā gada 1.jūnijam konkrētā vietnē publicē oficiālu informāciju par minimālās algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā, ka tas ietekmē gan pārējo darbinieku atlīdzību (algu tabula, Atlīdzības likums, kas šobrīd jau īsti nedarbojas (1. – 4.mēnešalgas grupa minimālās algas izmaiņu dēļ), gan rada būtisku finansiālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī, lai precīzi iezīmētu termiņu un nebūtu diskusiju par to, kurā ir jāpieņem galīgais lēmums par minimālās algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu, lūdzam papildināt noteikumu projekta 6.punktu, nosakot, ka lēmums jāpieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.
Pašvaldībām ir būtiski savlaicīgi zināt minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, lai ņemtu to vērā, sagatavojot budžeta projektu nākamajam gadam, nevis kā tas ir bijis līdz šim – rudenī valsts bud
žeta projekta izskatīšanas laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 6.punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Lēmumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu pieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.", jo kopsakarā vērtējot Noteikumu projekta 5.2.punktā noteikto un 6.punktā noteikto, neizriet, ka lēmuma pieņemšana būtu skaidri nofiksēta – maijā.
Piedāvātā redakcija:
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 6.punktu šādā redakcijā:
"6. Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minētā priekšlikuma izskatīšanas padomē iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Lēmumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu pieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.".
Papildu norādāms, ka pārskatot Noteikumu projektu, neatbilst patiesībai norādītais, ka minimālās algas laika grafiks ir iestrādāts Noteikumu projektā, jo minētais ir iestrādāts Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 38, 1. §), proti, tā 5.punkts nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī. Proti, grafiks nav nostiprināts Noteikumu projektā, kā tam būtu jābūt, bet ir ietverts informatīvā ziņojumā.
Jautājums: kā ir domāts Noteikumu 7.2.punkts – vai to saprot tādējādi, ka varētu būt arī izmaiņas Atlīdzības likuma 3.pielikumā esošajā tabulā?
Komentārs: vai ir izpētīta citu valstu pieredze minimālās algas noteikšanā līdz šim, jo īpaši ņemot vērā arī Igaunijas, Lietuvas pieredzi un krietni lielāku minimālo algu jau šobrīd, kā arī ņemot vērā laika grafiku līdz 2027.gadam – tas no anotācijas neizriet.
[1] Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru un elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1.maijam.
Vienlaikus lūdzam iepazīties ar Valmiera novada viedokli un sniegt atbildi.
Komentārs/priekšlikums: Noteikumi ir gana vispārīgi, tādēļ grūti komentēt pēc būtības – iespējams, ka nepieciešams Noteikumu projektā vai anotācijā ietvert aprēķina formulu/metodiku, lai varētu izsekot/saprast to, kā (un vai tas būs pamatoti) nonāks līdz minimālajai darba algai, jo šobrīd iekļautie rādītāji ir samērā deklaratīvi un nesaprotami/neviennozīmīgi mērāmi.
Komentārs/priekšlikums: vienīgais punkts, kas ir skaidrs no kritērijiem, ir par Labklājības ministrijas iespējamo aprēķināto minimālo mēneša darba algu 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni, bet nekur no anotācijas neizriet skaidrojums, kadēļ izvēlēti tieši 46% (nevis, piemēram, 50% vai 65% utt.) – to būtu nepieciešams skaidrot un pamatot.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka laika grafiks noteikumu projektā tika iestrādāts tā, lai lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.
Tādēļ līdzīgi kā ietverts Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku un amatpersonu atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 4.panta 2.1 daļā par bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanu[1], nepieciešams ietvert Noteikumu projektā punktu par to, ka konkrēta atbildīgā institūcija, piemēram, līdz kārtējā gada 1.jūnijam konkrētā vietnē publicē oficiālu informāciju par minimālās algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā, ka tas ietekmē gan pārējo darbinieku atlīdzību (algu tabula, Atlīdzības likums, kas šobrīd jau īsti nedarbojas (1. – 4.mēnešalgas grupa minimālās algas izmaiņu dēļ), gan rada būtisku finansiālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī, lai precīzi iezīmētu termiņu un nebūtu diskusiju par to, kurā ir jāpieņem galīgais lēmums par minimālās algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu, lūdzam papildināt noteikumu projekta 6.punktu, nosakot, ka lēmums jāpieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.
Pašvaldībām ir būtiski savlaicīgi zināt minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, lai ņemtu to vērā, sagatavojot budžeta projektu nākamajam gadam, nevis kā tas ir bijis līdz šim – rudenī valsts bud
žeta projekta izskatīšanas laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 6.punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Lēmumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu pieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.", jo kopsakarā vērtējot Noteikumu projekta 5.2.punktā noteikto un 6.punktā noteikto, neizriet, ka lēmuma pieņemšana būtu skaidri nofiksēta – maijā.
Piedāvātā redakcija:
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 6.punktu šādā redakcijā:
"6. Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minētā priekšlikuma izskatīšanas padomē iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Lēmumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu pieņem ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1.jūnijam.".
Papildu norādāms, ka pārskatot Noteikumu projektu, neatbilst patiesībai norādītais, ka minimālās algas laika grafiks ir iestrādāts Noteikumu projektā, jo minētais ir iestrādāts Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 38, 1. §), proti, tā 5.punkts nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī. Proti, grafiks nav nostiprināts Noteikumu projektā, kā tam būtu jābūt, bet ir ietverts informatīvā ziņojumā.
Jautājums: kā ir domāts Noteikumu 7.2.punkts – vai to saprot tādējādi, ka varētu būt arī izmaiņas Atlīdzības likuma 3.pielikumā esošajā tabulā?
Komentārs: vai ir izpētīta citu valstu pieredze minimālās algas noteikšanā līdz šim, jo īpaši ņemot vērā arī Igaunijas, Lietuvas pieredzi un krietni lielāku minimālo algu jau šobrīd, kā arī ņemot vērā laika grafiku līdz 2027.gadam – tas no anotācijas neizriet.
[1] Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru un elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1.maijam.
Piedāvātā redakcija
-