Atzinums

SIA VIA SMS, reģistrācijas numurs 40103259867, (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sniegto vērtējumu par Sabiedrības 05.01.2026. iebildumiem par informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (turpmāk – Ziņojums) un tā pielikumu “Citu valstu pieredze nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanā un uzraudzībā” (turpmāk – Pielikums). 
Izvērtējot Finanšu ministrijas atbildi, Sabiedrība secina, ka vairāki būtiski Sabiedrības iebildumi nav atspēkoti pēc būtības, kā arī Finanšu ministrijas argumentācija vairākās vietās ir vispārīga, nepietiekami pamatota ar faktiem un ietekmes analīzi, tādēļ Sabiedrība uztur spēkā savus iepriekš paustos iebildumus un sniedz šādus atkārtotus komentārus. 
  
[I] Par uzraudzības “sadrumstalotības” argumentu 
Finanšu ministrijas vērtējumā atkārtoti norādīts, ka patērētāju kreditēšanas uzraudzība Latvijā esot sadrumstalota, jo licencēšanas un uzraudzības funkcijas veic vairākas institūcijas (LB, PTAC, VID). 
Sabiedrība norāda, ka Finanšu ministrija savā vērtējumā nav pamatojusi, kādēļ pašreizējā institucionālā struktūra pati par sevi būtu neefektīva, radītu sliktākus uzraudzības rezultātus, vai objektīvi palielina administratīvo slogu tirgus dalībniekiem. 
Finanšu ministrijas minētie piemēri (kredītiestāde Latvijas Bankas uzraudzībā, meitas sabiedrība PTAC uzraudzībā; NILLTPFN uzraudzība starp PTAC un VID) raksturo funkcionālu specializāciju, nevis uzraudzības neefektivitāti. Šāda pieeja ir plaši izplatīta arī citās ES dalībvalstīs, ko apliecina pats Ziņojuma pielikums par citu valstu pieredzi. 
Finanšu Ministrijas atbildē nav analizēta alternatīva, proti, esošo uzraudzības institūciju sadarbības uzlabošana (kopīgi pieprasījumi, koordinētas pārbaudes, vienota metodika), kas varētu sasniegt tos pašus mērķus bez uzraugošās iestādes maiņas. Ziņojumā nav skaidri identificēta konkrēta problēma, kuru paredzēts risināt ar uzraudzības institūcijas maiņu. Nav sniegti dati vai analītiski secinājumi, kas apliecinātu, ka esošā uzraudzības sistēma pati par sevi ir neefektīva vai ka uzraudzības iestādes maiņa novērstu konkrētus konstatētos trūkumus patērētāju aizsardzībā vai tirgus uzraudzībā. 
Bez skaidri definētas problēmas nav iespējams izvērtēt piedāvātā risinājuma atbilstību un samērīgumu, kā to prasa gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma principi, gan labas likumdošanas prakse. 
 
 
[II] Par administratīvā sloga samazināšanu 
Finanšu ministrijas vērtējumā tiek apgalvots, ka uzraudzības centralizācija mazinās administratīvo slogu un funkciju dublēšanos, tomēr netiek sniegts neviens kvantitatīvs ietekmes novērtējums, kas šo apgalvojumu pamatotu. 
Sabiedrības ieskatā pirms šādu izmaiņu virzīšanas būtu nepieciešams izvērtēt un skaidri sniegt redzējumu, cita starpā, par sekojošiem jautājumiem: 
kuri esošie ziņošanas pienākumi tiktu atcelti vai apvienoti; 
kāds būtu datu pieprasījumu apjoms un biežums pēc iespējamajām uzraudzības izmaiņām; 
vai tiktu ieviesti vienoti datu formāti, tehniskās specifikācijas un ziņošanas termiņi; 
kādas būtu prasības attiecībā uz jaunu IT risinājumu vai sistēmu pielāgošanu (tostarp datu struktūras, integrācijas, API u.c.); 
vai regulatora maiņa  nozīmētu jaunu iekšējo politiku, procedūru un kontroles mehānismu ieviešanu, un kādas būs ar to saistītās izmaksas; 
kā tiktu nodrošināta proporcionalitātes principa praktiska piemērošana mazajiem un vidējiem tirgus dalībniekiem; 
kādas būtu iespējamās izmaiņas datu bāzu, reģistru un informācijas sistēmu pieejamībā patērētāju kreditēšanas uzņēmumiem, kā arī ar to saistītajās izmaksās 
kāds ir paredzētais pārejas periods un vai tas būs pietiekams, lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties bez būtiska darbības traucējuma. 
Bez detalizētas analīzes deklarētais administratīvā sloga samazinājums ir formāls, un pastāv būtisks risks, ka pārejas periodā administratīvais slogs tieši pretēji – palielināsies, jo īpaši mazajiem un vidējiem tirgus dalībniekiem, radot nesamērīgas izmaksas un negatīvu ietekmi. 

[III] Par prudenciālās uzraudzības neieviešanu 
Sabiedrība atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu, ka prudenciālās prasības patērētāju kreditētājiem netiek plānotas. Vienlaikus Sabiedrība norāda, ka, mainoties uzraudzības metodikai, pieprasījumu intensitātei un normu interpretācijas praksei, pastāv risks, ka proporcionalitātes princips praksē netiks konsekventi piemērots, kas var radīt nesamērīgu administratīvo slogu atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā minēto, Sabiedrības ieskatā Ziņojums būtu papildināms ar detalizētu plānoto normatīvo aktu izmaiņu analīzi, tostarp izvērtējumu par to ietekmi uz uzraudzības praksi, administratīvo slogu un tirgus dalībnieku tiesisko drošību. 
 
[IV] Par patērētāju aizsardzības kompetenci 
Sabiedrība norāda, ka Finanšu ministrija savā vērtējumā nesniedz skaidrojumu Ziņojumā identificētajai pretrunai, proti, no vienas puses, Latvijas Bankas kompetencē šobrīd neietilpst patērētāju tiesību aizsardzība, no otras puses, uzraudzības pārcelšanas ieguvumos tiek uzskaitīti tieši patērētāju aizsardzības elementi, kurus jau šobrīd īsteno PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības likuma ietvaros. 
Lai gan pamatojumā un publiskajā telpā tiek pieminētas t.sk. patērētāju intereses, Ziņojumā nav sniegti dati, kas apliecinātu, ka: 
patērētāju sūdzību skaits būtu tieši saistīts ar uzraudzības modeli, 
esošā uzraudzības iestāde nespētu pildīt savas funkcijas, 
uzraudzības pārcelšana automātiski uzlabotu patērētāju tiesību aizsardzību. 
Patērētāju interešu aizsardzība nevar kalpot par vispārīgu argumentu strukturālām reformām bez konkrēta un pierādāma pamata. 
Līdz ar to pastāv bažas, ka patērētāju kreditēšana tiks skatīta caur finanšu stabilitātes prizmu, nevis caur sociālās aizsardzības un pieejamības prizmu.  
 
[V] Par FinTech attīstības politiku 
Finanšu ministrija norāda, ka FinTech attīstība nav reducējama tikai uz patērētāju kreditēšanu. Sabiedrība uzsver, ka tās iebildums nav par FinTech  jēdziena tvērumu vai nozares attīstību kā tādu, bet gan par normatīvās vides stabilitāti, tiesisko paredzamību un regulējuma samērīgumu. Vienlaikus Sabiedrība vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijas minētais FinTech segmentu uzskaitījums nav pilnīgs, turklāt būtiska daļa FinTech pakalpojumu sniedzēju Latvijā nav licencēti un/vai uzraudzīti Latvijas Bankas kompetences ietvaros, jo tie neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai uzraudzības subjekta definīcijai. Līdz ar to apgalvojums, ka ievērojama daļa FinTech uzņēmumu jau šobrīd atrodas Latvijas Bankas uzraudzībā, nav faktoloģiski korekts. 
 
Ņemot vērā iepriekš minēto Sabiedrība atkārtoti aicina Finanšu Ministriju pirms normatīvo izmaiņu virzīšanas: veikt pilnvērtīgu un caurskatāmu ietekmes novērtējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus  uzraudzības efektivitātes un institūciju sadarbības uzlabošanai, nodrošināt  skaidru, pārskatāmu un tiesiski drošu pārejas perioda regulējumu; un proporcionalitātes principa ievērošanu attiecībā uz tirgus dalībniekiem. 

Papildus Sabiedrība norāda, ka vairāki tās iepriekš sniegtie iebildumi nav tikuši izvērtēti un par tiem nav saņemti Finanšu ministrijas komentāri. Sabiedrības ieskatā šāda argumentu ignorēšana, ja netiek sniegts pretējs pamatojums, ir uzskatāma par netiešu piekrišanu izteiktajiem argumentiem. 
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība atkārtoti aicina informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” tālāk nevirzīt un saglabāt nebanku kreditētāju uzraudzību Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. 

 

-