Projekta ID
25-TA-714Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
11.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu spēkā stāšanās termiņu, jo atbilstoši noteikumu projekta 2. punktam noteikumi stāsies spēkā 2025. gada 1. maijā, bet 1.4., 1.38. un 1.39. apakšpunkts - 2026. gada 1. maijā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam atbilstoši Civillikuma, Civilprocesa likuma un Notariāta likuma regulējumam precizēt mantoto sertifikātu konta atvēršanai iesniedzamos dokumentus.
Pamatojums: 1. Saskaņā ar Notariāta likuma 292.3 panta pirmo daļu, ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam. Savukārt notariālā aktā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam atbilstoši minētā panta otrās daļas 5. punktam norāda bāriņtiesu, kurai notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam nosūtāms izpildīšanai un aizgādņa iecelšanai. Arī Civillikuma 660. pants noteic, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Turklāt atbilstoši Civillikuma 661. pantam aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet, kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
2. Saskaņā ar Notariāta likuma 316. pantu, atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu. Turklāt, ja ir civiltiesisks strīds par mantošanas tiesībām, tad tiesa arī taisa spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (sk. Civilprocesa likuma 401. panta 3. punktu).
Pamatojums: 1. Saskaņā ar Notariāta likuma 292.3 panta pirmo daļu, ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam. Savukārt notariālā aktā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam atbilstoši minētā panta otrās daļas 5. punktam norāda bāriņtiesu, kurai notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam nosūtāms izpildīšanai un aizgādņa iecelšanai. Arī Civillikuma 660. pants noteic, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Turklāt atbilstoši Civillikuma 661. pantam aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet, kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
2. Saskaņā ar Notariāta likuma 316. pantu, atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu. Turklāt, ja ir civiltiesisks strīds par mantošanas tiesībām, tad tiesa arī taisa spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (sk. Civilprocesa likuma 401. panta 3. punktu).
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Ņemot vērā grozījumu noteikumu 19.1 punktā, ierosinām aizstāt vārdus "kontu, kurā ieskaita mantotos sertifikātus" ar vārdiem "mantoto sertifikātu kontu". Vienlaikus vēršam uzmanību, ka fiziskās personas reģistrē un uzskaita Fizisko personu reģistrā.
Piedāvātā redakcija
3. Atverot pagaidu kontu vai mantoto sertifikātu kontu, personai, kura nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, sertifikātu kontu turētājs personas koda vai reģistrācijas numura vietā izmanto identifikācijas numuru, kuru pēc sertifikātu kontu turētāja pieprasījuma personai piešķir administrēšanas institūcija. Lai saņemtu identifikācijas numuru, persona sertifikātu kontu turētājam papildus iesniedz:
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam atbilstoši Civillikuma, Civilprocesa likuma un Notariāta likuma regulējumam precizēt dokumentus, kas apliecina mantojuma aizgādņa un mantinieka tiesības rīkoties ar mantojuma atstājēja kontu. Vienlaikus lūdzam visā noteikumu tekstā lietot vienveidīgu terminoloģiju attiecībā uz mirušas personas konta apzīmējumu, jo vienīgi noteikumu projekta 41. punktā lietots termins "mantojuma atstājēja konts". Savukārt noteikumu 1.10. apakšpunktā un 55.7 punktā lietots termins "mirušas personas konts" attiecīgā locījumā.
Pamatojums: 1. Saskaņā ar Notariāta likuma 292.3 panta pirmo daļu, ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam. Savukārt notariālā aktā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam atbilstoši minētā panta otrās daļas 5. punktam norāda bāriņtiesu, kurai notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam nosūtāms izpildīšanai un aizgādņa iecelšanai. Arī Civillikuma 660. pants noteic, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Turklāt atbilstoši Civillikuma 661. pantam aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet, kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
2. Saskaņā ar Notariāta likuma 316. pantu, atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu. Turklāt, ja ir civiltiesisks strīds par mantošanas tiesībām, tad tiesa arī taisa spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (sk., Civilprocesa likuma 401.panta 3. punktu).
Pamatojums: 1. Saskaņā ar Notariāta likuma 292.3 panta pirmo daļu, ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam. Savukārt notariālā aktā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam atbilstoši minētā panta otrās daļas 5. punktam norāda bāriņtiesu, kurai notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam nosūtāms izpildīšanai un aizgādņa iecelšanai. Arī Civillikuma 660. pants noteic, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Turklāt atbilstoši Civillikuma 661. pantam aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet, kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
2. Saskaņā ar Notariāta likuma 316. pantu, atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu. Turklāt, ja ir civiltiesisks strīds par mantošanas tiesībām, tad tiesa arī taisa spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (sk., Civilprocesa likuma 401.panta 3. punktu).
Piedāvātā redakcija
-