Atzinums

Publiskā ārtelpa un šāda apjoma projekti parasti skar noteikto teritoriju apmeklētājus no citām pašvaldībām, reģioniem un valstīm, prioritāri kā pašvaldība, protams, saglabājot fokusu uz primāro mērķauditoriju vietējie iedzīvotāji.
Attiecīgi, lūdzam, pasākumu mērķi papildināt un precizēt: “Pasākuma mērķis ir publiskās ārtelpas attīstīšana pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti, palielinot sabiedrības drošību, kā arī nodrošinot rekreācijai un izziņai atbilstošu vidi.
Attiecīgi tie varētu būt ar tūrismu un atpūtu saistīti objekti.

-

Definētā mērķgrupa ir sakombinēta no dažāda svara kritērijiem, attiecīgi lūdzam precizēt to, vienlaikus paplašinot mērķgrupu atbilstoši lietojumam un papildinātam mērķim: “Pasākuma mērķgrupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldību iedzīvotāji, kā arī vietējie un  ārvalstu tūristi.
 

-

Lai nodrošinātu iespēju kvalificēties atbalstam pašvaldībām, kuras plāno publiskās ārtelpas investīciju projektus, t.sk. pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanu mazākā apjomā, lūdzam noteikt zemāku minimālo attiecināmo izmaksu apmēru vienam projektam, nosakot to 100 000 euro apmērā.
 

-

Lai nodrošinātu publiskās ārtelpas attīstības iespējas nepieciešamajā apjomā un kvalitātē valstspilsētu teritorijās, lūdzam noteikt augstāku maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru vienam projektam, nosakot to 1 200 000 euro apmērā. 

Vienlaikus aicinām nenoteikt ERAF finansējuma izmaksu ierobežojumu uz vienu m2, kā tas ir ietverts projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektā.
 

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai projekta iesniedzējs var būt publiski privāta kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas pieder vienai vai vairākām pašvaldībām un publiskām personām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Piemēram, reģionālās slimnīcām ir noslēgti līgumi par pašvaldības deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi un tās kapitāla daļas pieder nevis vienai, bet vairākām pašvaldībām un publiskai personai (piem., Rīgas Stradiņa universitātei).
Lai no atbalsta pretendenta loka neizslēgtu kapitālsabiedrības, kas pieder vairākām pašvaldībām un publiskai personai un kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī novērstu termina interpretācijas risku, rosinām Noteikumu projekta 19. punktu izteikt šādā redakcijā:
“19. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas pieder vienai vai vairākām pašvaldībām vai publiskām personām un kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.”
 

-

Aicinām publiskās ārtelpas attīstīšanas pilsētu funkcionālajās teritorijās atbalstāmajās darbībās ietvert arī kultūras, sporta un izklaides vērtību attīstīšanu, tādēļ rosinām Noteikumu projekta 24.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“24.1. teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā kultūras, sporta un izklaides vērtību un iespēju attīstīšana un viedo tehnoloģiju izmantošana dzīves kvalitātes uzlabošanai, dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošana un pasākumi, kas veicina oglekļa dioksīda piesaisti;”

-

Būvniecības likuma 11. panta 4. daļa nosaka, ka ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.
Ministru kabineta 09.05.20217. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunktā noteikts, ka labiekārtojuma elementi ir soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku) u. tml.
 

Lūdzam skaidrot, vai 25.3.14. apakšpunktā noteiktais ierobežojums attiecas uz visu noteikumu projekta 25.3. apakšpunkta apakšpunktos minēto labiekārtojuma elementu (piemēram, žogi, soliņi un galdi, velosipēdu novietnes, atkritumu šķirošanas tvertnes u.c., kā arī 25.3.15. apakšpunktā minētie labiekārtojuma elementi, piemēram, rotaļlaukumu aprīkojums, brīvdabas sporta rīki u.c.) uzstādīšanu, papildus pieskaitot vizuālās mākslas objektu un to uzstādīšanas izmaksas?
Attiecīgi lūdzam precizēt noteikuma projekta 25.3.14. apakšpunktu ar to apakšpunktu uzskaitījumu, kuros minēti attiecīgie labiekārtojuma elementi, uz kuriem attiecas noteikumu projekta 25.3.14. apakšpunktā noteiktais uzstādīšanas izmaksu ierobežojums.

-

Projekta finansējuma ietvaros nepieciešams ietvert arī vienkāršas konstrukcijas gājēju tiltu būvniecību, kas daudzos gadījumos tiek izmantots gan kā būtisks pārvietošanas veids parkos ar nelieliem dabiski vai mākslīgi veidotām ūdenskrātuvēm, gan teritorijām funkcionālās pilsētu teritorijās pie dabiskām ūdenstilpnēm (upēm, ezeriem) ar dabiski veidotām attekām. Bieži vien tā ir vide, kas tiek izmantota pilsētu rekreācijas nolūkos.
Attiecīgi lūdzam papildināt 25.3.5. ar vārdu “…gājēju tilti, un velosipēdu ceļi…”
 

-

Lai nodrošinātu detalizētākus publiskās ārtelpas labiekārtošanas atbalsta nosacījumus, rosinām papildināt Noteikumu projekta 25.3.15. apakšpunktu šādā redakcijā:
“25.3.15. citi labiekārtošanas darbi, piemēram, rotaļlaukumu un brīvdabas aktīvās atpūtas laukumu izveide, brīvdabas sporta rīku izvietošana, elektrouzlādes punktu ierīkošana digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes  atbalstam”.

-

Avansa maksājuma ierobežojums līdz 50% palielina pašvaldību nepieciešamību piesaistīt aizņēmuma resursus projekta īstenošanai.
Pašvaldību aizņemšanās apjoma palielināšana projektu īstenošanai atstātu negatīvu ietekmi uz valdības sektora kopējo parāda apjomu, ietekmējot valsts kopējos finanšu stabilitātes rādītājus.
 

Ņemot vērā minēto aicinām Ministru kabineta noteikumu projekta 43.punktu izteikt šādā redakcijā:
“43. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.”

Lūdzam skaidri norādīt nepieciešamās informācijas saturu un apjomu šī punkta izpildei, tas ir, attīstības programmai.

-