Projekta ID
25-TA-2104Atzinuma sniedzējs
Latvijas Banka
Atzinums iesniegts
09.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Banka iebilst pret likumprojekta 16. pantā paredzēto 25.1 panta trīspadsmitās daļas 5. punktu, kas paredz alternatīvo ieguldījumu fondu (turpmāk – AIF) pārvaldniekam pienākumu nodrošināt, lai tā pārvaldē esošs fonds nepiešķir aizdevumus patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/927, ar ko Direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi (turpmāk - Direktīva (ES) 2024/927) 1. panta 7. punktā ietvertais 4.g punkts paredz, ka dalībvalsts var aizliegt AIF, kas izsniedz aizdevumus, piešķirt aizdevumus patērētājiem tās teritorijā, kā arī var aizliegt šādiem AIF apkalpot kredītus, kas piešķirti patērētājiem. Vienlaikus minētā norma skaidri paredz, ka šāds aizliegums neietekmē AIF tirgošanu Eiropas Savienībā.
Latvijas Bankas ieskatā nav nepieciešams ieviest vispārēju aizliegumu AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem, jo šāda aizlieguma ieviešana neveicina finanšu tirgus attīstību Latvijā. Direktīva (ES) 2024/927 ievieš vienotu regulējumu AIF aizdevumu izsniegšanas darbībai Eiropas Savienībā, lai veicinātu alternatīvu finansējuma avotu attīstību un papildinātu tradicionālo kredītiestāžu kreditēšanu. AIF, kas izsniedz aizdevumus, var sniegt papildu finansējuma iespējas ekonomikas dalībniekiem un veicināt konkurenci kreditēšanas tirgū.
Aizliegums AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem varētu ierobežot finansējuma kanālu attīstību un samazināt konkurenci kreditēšanas tirgū, tādējādi samazinot patērētāju izvēles iespējas. Tas arī nebūtu samērīgs regulējuma instruments, jo patērētāju kreditēšana Eiropas Savienībā jau tiek regulēta ar horizontāliem tiesību aktiem, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 87/102/EEK, kuras prasības ir pārņemtas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Papildus jānorāda, ka šāds aizliegums radītu regulējuma nekonsekvenci finanšu sektorā, jo patērētāju kreditēšanu Latvijā var veikt citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem tiek piemērots patērētāju kreditēšanas regulējums. Līdz ar to nav pamata īpaši ierobežot AIF darbību šajā jomā.
Ņemot vērā, ka viens no Direktīvas (ES) 2024/927 mērķiem ir veicināt efektīvu Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību AIF sektorā un mazināt regulējuma fragmentāciju starp dalībvalstīm, iespēja izmantot aizliegumu patērētāju kreditēšanai varētu kavēt šā mērķa sasniegšanu.
Lai veicinātu vienotā tirgus attīstību un konkurētspēju finanšu tirgū, nebūtu lietderīgi ieviest vispārēju aizliegumu AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/927, ar ko Direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi (turpmāk - Direktīva (ES) 2024/927) 1. panta 7. punktā ietvertais 4.g punkts paredz, ka dalībvalsts var aizliegt AIF, kas izsniedz aizdevumus, piešķirt aizdevumus patērētājiem tās teritorijā, kā arī var aizliegt šādiem AIF apkalpot kredītus, kas piešķirti patērētājiem. Vienlaikus minētā norma skaidri paredz, ka šāds aizliegums neietekmē AIF tirgošanu Eiropas Savienībā.
Latvijas Bankas ieskatā nav nepieciešams ieviest vispārēju aizliegumu AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem, jo šāda aizlieguma ieviešana neveicina finanšu tirgus attīstību Latvijā. Direktīva (ES) 2024/927 ievieš vienotu regulējumu AIF aizdevumu izsniegšanas darbībai Eiropas Savienībā, lai veicinātu alternatīvu finansējuma avotu attīstību un papildinātu tradicionālo kredītiestāžu kreditēšanu. AIF, kas izsniedz aizdevumus, var sniegt papildu finansējuma iespējas ekonomikas dalībniekiem un veicināt konkurenci kreditēšanas tirgū.
Aizliegums AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem varētu ierobežot finansējuma kanālu attīstību un samazināt konkurenci kreditēšanas tirgū, tādējādi samazinot patērētāju izvēles iespējas. Tas arī nebūtu samērīgs regulējuma instruments, jo patērētāju kreditēšana Eiropas Savienībā jau tiek regulēta ar horizontāliem tiesību aktiem, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 87/102/EEK, kuras prasības ir pārņemtas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Papildus jānorāda, ka šāds aizliegums radītu regulējuma nekonsekvenci finanšu sektorā, jo patērētāju kreditēšanu Latvijā var veikt citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem tiek piemērots patērētāju kreditēšanas regulējums. Līdz ar to nav pamata īpaši ierobežot AIF darbību šajā jomā.
Ņemot vērā, ka viens no Direktīvas (ES) 2024/927 mērķiem ir veicināt efektīvu Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību AIF sektorā un mazināt regulējuma fragmentāciju starp dalībvalstīm, iespēja izmantot aizliegumu patērētāju kreditēšanai varētu kavēt šā mērķa sasniegšanu.
Lai veicinātu vienotā tirgus attīstību un konkurētspēju finanšu tirgū, nebūtu lietderīgi ieviest vispārēju aizliegumu AIF izsniegt aizdevumus patērētājiem.
Piedāvātā redakcija
-