Atzinums

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 3. pantā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz noteikt “kārtību, kādā nodrošina siltumenerģijas piegādes līgumā un aukstumenerģijas piegādes līgumā ietverto informāciju un rēķinu informāciju galalietotājiem un apakšlietotājiem”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā detalizēti skaidrot likumprojekta 3. pantā ietvertā pilnvarojuma saturu, bet nepieciešamības gadījumā arī precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Saistībā ar izziņas 4. punktā minēto, ja likumprojekta 9. pantā tiek izdarīta netieša atsauce uz standartiem, tad lūdzam tiesiskās noteiktības nolūkā pārformulēt minēto atsauci un papildināt atbilstoši direktīvā noteiktajam, piemēram, paredzot izņēmumu attiecībā uz apaļkokiem, kuru īpatnības tos dara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, tostarp (respektīvi, kā piemēru norādot uz) apaļkokiem, kuri neatbilst visu sugu zāģbaļķu, finierkluču, stabu, mietu, būvbaļķu un taras kluču kvalitātes kritērijiem, kas ir noteikti piemērojamos apaļo kokmateriālu kvalitātes standartos. Norādām, ka pretējā gadījumā likuma prasību izpildei standartu piemērošana ir obligāta, jo atbalsta shēmas nosacījumos nevar paredzēt atbalstu rūpniecisko apaļo kokmateriālu, kas atbilst standartos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, izmantošanai enerģijas ražošanai, līdz ar to pretēji izziņā minētajam minētajos nosacījumos pirmšķietami nevar tikt ietverti alternatīvi risinājumi.
 

"(10) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
1) zāģbaļķu, finierkluču, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanai;
2) rūpniecisko apaļo kokmateriālu, izņemot apaļkokus, kuru īpatnības, piemēram, suga, izmēri, taisnums un zarainums, tos dara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, tostarp, kuri neatbilst visu sugu zāģbaļķu, finierkluču, stabu, mietu, būvbaļķu un taras kluču kvalitātes kritērijiem, kas ir noteikti piemērojamos apaļo kokmateriālu kvalitātes standartos, izmantošanai enerģijas ražošanai;
3) atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi."

Saistībā ar izziņas 18. punktā ietverto iebildumu atkārtoti lūdzam izvērtēt un likumprojektu papildināt ar regulējumu attiecībā uz procedūru vienkāršošanu, kā arī likumprojekta anotācijā skaidrot, vai maksas noteikšana atbilstoši Enerģētikas likumam ir pieļaujama, un attiecīgā gadījumā papildināt likumprojektu ar direktīvai atbilstošu regulējumu par atlaides noteikšanu gadījumā, ja maksu piemēro. Norādām, ka tas vien, ka praksē maksa netiek piemērota vai process šobrīd jau ir praksē pietiekami atvieglots, neizslēdz attiecīgo dzīves gadījumu parādīšanos, kas atbilstoši direktīvai prasa noregulējumu. Skaidrojam, ka Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās drošības princips un nepieciešamība nodrošināt pilnīgu direktīvu piemērošanu juridiski, nevis tikai faktiski, prasa, lai visas dalībvalstis pārņemtu attiecīgās direktīvas prasības ar skaidru, precīzu un pārskatāmu tiesisko regulējumu, paredzot saistošas normas jomā, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai novērstu jebkādas konkrētā brīdī esošās situācijas izmaiņas tajās un nodrošinātu, ka ikviens tiesību subjekts Kopienā (Eiropas Savienībā), ietverot dalībvalstis, kurās noteikta direktīvā minēta darbība nepastāv, jebkuros apstākļos skaidri un precīzi zinātu savas tiesības un pienākumus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 14. janvāra spriedumu lietā C 343/08 Komisija/Čehija 40. un 41. punktu).
 

-

Lūdzam likumprojekta 9. pantā pieturzīmi iekavas ("(apkures katlu)") aizstāt ar pieturzīmi domuzīme, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.
 

-

Lūdzam tehniski precizēt, atsaucoties uz 58.¹¹ panta 13., nevis 12. daļu.

-

Saistībā ar izziņas 23. punktā minēto lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādīt konkrētu datumu attiecīgā tiesību akta (grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā) iesniegšanai Ministru kabinetā, kā arī lūdzam precizēt informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza direktīvu (ES) 2018/2001, regulu (ES) 2018/1999 un direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes direktīvu (ES) 2015/652,1.panta "9" punkta "b" apakšpunktā izteiktā direktīvas Nr. 2018/2001, 19. panta 4. punkta pārņemšanu, jo izziņā norādīts, ka minētā norma tiks pārņemta, izstrādājot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, savukārt no 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas izriet, ka minētā norma jau ir pilnībā pārņemta.

-