Projekta ID
23-TA-3162Atzinuma sniedzējs
Aptieku biedrība
Atzinums iesniegts
07.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Atzinuma dokumenti
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Veselības ministrijas priekšlikums - zāļu pieejamības jautājumi. Ministru kabineta 2025. gada 26. februāra sēdes protokollēmumā (23-TA-3101) "Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību" 8.1. punktā uzdots Veselības ministrijai līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai koordinēt priekšlikumu izstrādi un izstrādāt ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot aptiekām ar tirgus daļu >10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā.
Aptieku biedrībai nav skaidrs, kādā veidā aptieku krājumu caurspīdīgums varētu risināt situāciju ar zāļu pieejamību? Situācija, kurā zāles ir vajadzīgas Liepājā, bet mums ir pieejama informācija, ka zāles fiziski atrodas aptiekā Daugavpilī, tas nerisina problēmu ar zāļu pieejamību pacientam. Ņemot vērā, ka zāles atļauts nodot aptieka aptiekai (Farmācijas likums 35.pants 7)daļa) varētu domāt, ka viena aptieka aizsūta zāles otrai aptiekai, bet diemžēl tas nav iespējams, jo darbībai nav finansiāla seguma: 1) zālēm uzcenojumu var uzlikt tikai vienu reizi un tas ir maksimālais; 2) jebkurai piegādei ir loģistikas izmaksas. Jau Veselības ministrijai esam norādījuši, ka no 01.01.2025.kopš Latvijā ir jaunais zāļu uzcenojuma modelis, vairākas zāļu lieltirgotavas, tajā skaitā, arī lielākā zāļu lieltirgotava, ir ieviesušas zāļu piegādes maksu par katru piegādes reizi. Piegādes maksa ir jāsedz aptiekas uzņēmumam un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav iespējams izvairīties no pasūtījuma veikšanas konkrētajā lieltirgotavā (piemēram, ja tikai un vienīgi konkrētajā lieltirgotavā pieejamas references zāles vai konkrēta ražotāja zāles ). Balstoties uz iepriekšējo pieredzi un loģiku, esam pilnīgi pārliecināti, ka zāļu piegādei aptieka aptiekai tiks piemērota loģistikas maksa.
Mūsuprāt par zāļu pieejamību un krājumiem jāatbild un jārūpējas zāļu lieltirgotavai, kas pēc savas būtības pilda lielas noliktavas funkciju.
Ierosinājums: Pirms uzlikt par pienākumu aptieku tīkliem ieviest jaunus tehniskus risinājumus savu krājumu publiskai atspoguļošanai (kas ir samērā liels finansiāls ieguldījums), izvērtēt un modelēt, ko tas dos pacientam un vai risinās situāciju. Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, šis pienākums zāļu pieejamības jautājumu nespēs risināt. Uzskatām, ka Veselības ministrijai un Veselības inspekcijai lielākais uzsvars jāliek uz uzraudzību: 1)vai zāles ir brīvi pieejamas pasūtīšanai jebkuram komersantam zāļu lieltirgotavā. 2)lai konkrēta ražotāja zāles būtu pieejamas vismaz 2 no TOP 3 zāļu lieltirgotavām (pašreiz ir situācija, kad konkrētam ražotājam var būt līgums tikai ar vienu lieltirgotavu). 3) ierobežot paralēlo eksportu, ja Latvijā novērojams zāļu deficīts.
Aptieku biedrībai nav skaidrs, kādā veidā aptieku krājumu caurspīdīgums varētu risināt situāciju ar zāļu pieejamību? Situācija, kurā zāles ir vajadzīgas Liepājā, bet mums ir pieejama informācija, ka zāles fiziski atrodas aptiekā Daugavpilī, tas nerisina problēmu ar zāļu pieejamību pacientam. Ņemot vērā, ka zāles atļauts nodot aptieka aptiekai (Farmācijas likums 35.pants 7)daļa) varētu domāt, ka viena aptieka aizsūta zāles otrai aptiekai, bet diemžēl tas nav iespējams, jo darbībai nav finansiāla seguma: 1) zālēm uzcenojumu var uzlikt tikai vienu reizi un tas ir maksimālais; 2) jebkurai piegādei ir loģistikas izmaksas. Jau Veselības ministrijai esam norādījuši, ka no 01.01.2025.kopš Latvijā ir jaunais zāļu uzcenojuma modelis, vairākas zāļu lieltirgotavas, tajā skaitā, arī lielākā zāļu lieltirgotava, ir ieviesušas zāļu piegādes maksu par katru piegādes reizi. Piegādes maksa ir jāsedz aptiekas uzņēmumam un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav iespējams izvairīties no pasūtījuma veikšanas konkrētajā lieltirgotavā (piemēram, ja tikai un vienīgi konkrētajā lieltirgotavā pieejamas references zāles vai konkrēta ražotāja zāles ). Balstoties uz iepriekšējo pieredzi un loģiku, esam pilnīgi pārliecināti, ka zāļu piegādei aptieka aptiekai tiks piemērota loģistikas maksa.
Mūsuprāt par zāļu pieejamību un krājumiem jāatbild un jārūpējas zāļu lieltirgotavai, kas pēc savas būtības pilda lielas noliktavas funkciju.
Ierosinājums: Pirms uzlikt par pienākumu aptieku tīkliem ieviest jaunus tehniskus risinājumus savu krājumu publiskai atspoguļošanai (kas ir samērā liels finansiāls ieguldījums), izvērtēt un modelēt, ko tas dos pacientam un vai risinās situāciju. Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, šis pienākums zāļu pieejamības jautājumu nespēs risināt. Uzskatām, ka Veselības ministrijai un Veselības inspekcijai lielākais uzsvars jāliek uz uzraudzību: 1)vai zāles ir brīvi pieejamas pasūtīšanai jebkuram komersantam zāļu lieltirgotavā. 2)lai konkrēta ražotāja zāles būtu pieejamas vismaz 2 no TOP 3 zāļu lieltirgotavām (pašreiz ir situācija, kad konkrētam ražotājam var būt līgums tikai ar vienu lieltirgotavu). 3) ierobežot paralēlo eksportu, ja Latvijā novērojams zāļu deficīts.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Zāļu piegādes no aptiekas iedzīvotājiem, piedāvājot bezrecepšu zāles, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus tiešsaistes platformā. Esam kategoriski pret bezrecepšu zāļu izplatīšanu ārpus licencētas aptiekas vai internetaptiekas, izmantojot jebkādus starpnieku programmu pakalpojumus. Mūsuprāt pacientiem ir ļoti plašas iespējas iegādāties zāles kādā no 750 aptiekā un 56 aptieku filiālēm un kādā no 10 internetaptiekām. Balstoties uz Veselības ministrijas un Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā ir pārmērīga bezrecepšu zāļu lietošana salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm (Latvijā bezrecepšu zāles sastāda aptuveni 18% no tirgus, bet ES valstīs vidēji aptuveni 10%). Zāles ir īpašs produkts, kuru nepieciešams lietot tikai pamatotas vajadzības gadījumā, nepieciešama īpaša farmaceita konsultācija un uzglabāšanas apstākļi. Bezrecepšu zāļu iekļaušana starpnieku platformās pacientos radīs iespaidu, ka zāles ir parasts produkts, kas līdzinās pārtikai vai uztura bagātinātājiem, un atrodas vienos un tajos pašos plauktos. Piemēram, platforma https://220.lv/lv/katalogs tirgo visu iespējamo un tas atgādina Centrāltirgu, platforma https://wolt.com/lv/discovery piedāvā piegādāt alkoholiskos dzērienus, pārtiku, saldumus, ziedus utt., kur zāles būs vienā virtuālā plauktā ar pārējām precēm. Tieši tāpēc aptiekas tiek nodalītas no veikala, zāles neatrodas veikalu plauktos un fiziski aptieku plauktos zāles atrodas farmaceitam aiz muguras un nav pieejamas klientam un izvietotas nodalīti no citām precēm, lai uzsvērtu zāļu kā tomēr potenciāli arī bīstama produkta nozīmi.
Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam E.nodaļā formulēta farmaceita un aptiekas loma racionālas zāļu lietošanas nodrošināšanā.
[348.] Latvijā ir plaša bezrecepšu zāļu lietošana, kas ievērojami pārsniedz šādu zāļu lietošanu citās ES valstīs.233 2019. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 50% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem.234
[343.] Neracionāla zāļu lietošana mūsdienās ir viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām pasaules mērogā. PVO datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi.226 Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija. Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte; palielinās blakusparādību risks, kā arī var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem; tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi; samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai. Zāļu mijiedarbības un blakusparādību nelabvēlīgās sekas var novest pie hospitalizācijas vai priekšlaicīgas mirstības, kas ir novēršami.227 228 Daudzos mijiedarbību gadījumos pastāvēja paaugstināts nelabvēlīgu blakņu risks vai iespējamība zaudēt zāļu terapeitisko iedarbību.229
Nav skaidrs arī fakts - kā Veselības inspekcija pārliecināsies kā starpnieka pakalpojuma veicējs nodrošinās un kā inspekcija kontrolēs zāļu piegādes apstākļus, temperatūras režīma ievērošanu. Zāļu uzglabāšanai un kvalitātes nodrošināšanai aptiekā atbilstoši normatīvajiem aktiem ir vesela rinda instrukciju un kvalitātes kontroles posmu.
Ierosinājums: Mūsuprāt ierosinājums ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un veicina zāļu neracionālu lietošanu. Rosinām saglabāt līdzšinējo regulējumu, kas paredz bezrecepšu zāļu izplatīšanu licencētās aptiekās un tikai licencētajās internetaptiekās, un noteikt, ka pie katras bezrecepšu zāļu iegādes internetaptiekā ir obligāti jāsniedz farmaceita konsultācija (nevis tikai tad, kad pacients vēlas), kā tas ir atvērta tipa aptiekā.
Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam E.nodaļā formulēta farmaceita un aptiekas loma racionālas zāļu lietošanas nodrošināšanā.
[348.] Latvijā ir plaša bezrecepšu zāļu lietošana, kas ievērojami pārsniedz šādu zāļu lietošanu citās ES valstīs.233 2019. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 50% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem.234
[343.] Neracionāla zāļu lietošana mūsdienās ir viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām pasaules mērogā. PVO datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi.226 Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija. Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte; palielinās blakusparādību risks, kā arī var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem; tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi; samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai. Zāļu mijiedarbības un blakusparādību nelabvēlīgās sekas var novest pie hospitalizācijas vai priekšlaicīgas mirstības, kas ir novēršami.227 228 Daudzos mijiedarbību gadījumos pastāvēja paaugstināts nelabvēlīgu blakņu risks vai iespējamība zaudēt zāļu terapeitisko iedarbību.229
Nav skaidrs arī fakts - kā Veselības inspekcija pārliecināsies kā starpnieka pakalpojuma veicējs nodrošinās un kā inspekcija kontrolēs zāļu piegādes apstākļus, temperatūras režīma ievērošanu. Zāļu uzglabāšanai un kvalitātes nodrošināšanai aptiekā atbilstoši normatīvajiem aktiem ir vesela rinda instrukciju un kvalitātes kontroles posmu.
Ierosinājums: Mūsuprāt ierosinājums ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un veicina zāļu neracionālu lietošanu. Rosinām saglabāt līdzšinējo regulējumu, kas paredz bezrecepšu zāļu izplatīšanu licencētās aptiekās un tikai licencētajās internetaptiekās, un noteikt, ka pie katras bezrecepšu zāļu iegādes internetaptiekā ir obligāti jāsniedz farmaceita konsultācija (nevis tikai tad, kad pacients vēlas), kā tas ir atvērta tipa aptiekā.
Piedāvātā redakcija
-