Atzinums

1] AS “DelfinGroup”, reģistrācijas numurs: 40103252854 (turpmāk – DelfinGroup), ir uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas dibināts 2009. gadā un strādā ar zīmoliem Banknote un VIZIA. DelfinGroup un tā koncerna sabiedrība SIA “ViziaFinance”, reģistrācijas numurs: 40003040217, ir saņēmuši speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai jau no brīža, kad Latvijā tika ieviests patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas režīms.
[2] DelfinGroup pastāvīgi attīsta un piedāvā patēriņa aizdevumus, aizdevumus senioriem, nomaksas pakalpojumus, lombarda aizdevumus un lietotu un mazlietotu preču tirdzniecību vairāk nekā 90 filiālēs visā Latvijā, kā arī tiešsaistē. DelfinGroup produktu portfelis veidots tā, lai spētu nodrošināt klientu ikdienas finanšu pakalpojumus dažādām klientu grupām, kā arī nodrošinātu preču apriti plašai sabiedrības daļai. DelfinGroup klientu portfelis vidēji atšķiras no tā, ko apkalpo kredītiestādes. DelfinGroup veido vairāk nekā 300 profesionāļu komanda. DelfinGroup praktizē labu uzņēmuma pārvaldības praksi un ilgtspējīgu pieeju biznesa pārvaldībā, ko apliecina 2021. gada 10. septembrī Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes piešķirtā Korporatīvās pārvaldības balva “Sekmīgākā padomes atlase”, kā arī Korporatīvās ilgtspējas un atbilstības institūta ilgtspējas indeksa 2023 zelta līmeņa piešķiršana.
[3] DelfinGroup kopš 2014. gada ir pazīstams Nasdaq Riga biržā kā obligāciju emitents un kopš 2021. gada kā akciju emitents Baltijas Oficiālajā sarakstā. DelfinGroup 2021. gadā veica IPO, piesaistot gandrīz 6000 jaunu akcionāru, tajā skaitā, no ārvalstīm. DelfinGroup šobrīd ir vairāk kā 8000 akcionāru un tas pēc kapitalizācijas ir lielākais Nasdaq Riga biržas galvenā saraksta dalībnieks.
[4] DelfinGroup ir iepazinies ar likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (23-TA-2277) (turpmāk – Likumprojekts), ar kuru kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp DelfinGroup, paredzēts noteikt pienākumu taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un samaksu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta konkrētā taksācijas gada  peļņas sadale dividendēs.
[5] DelfinGroup kā viens no lielākajiem Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem iebilst pret Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, jo tie nepamatoti tiek attiecināti uz finanšu tehnoloģiju patērētāju kreditēšanas uzņēmumiem, tostarp DelfinGroup, kuru izdevumu un ieņēmumu bāze būtiski atšķiras no kredītiestādēm.
[6] DelfinGroup uzskata, ka ar Likumprojekta pieņemšanu tiks pārkāpts Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips.
[7] Kā norādīts Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā), “kopš 2022. gada vidus ECB realizē procentu paaugstināšanas politiku ar mērķi bremzēt patēriņa cenu kāpumu, kā rezultātā kreditētājiem veidojās netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikums – peļņa, neuzņemoties papildus riskus”. Taču minētais apgalvojums, attiecinot to arī uz nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir nepamatots, jo ECB realizētā procentu paaugstināšanas politika nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav radījusi netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu. Minētā ECB politika tiem ir radījusi negatīvas sekas, palielinot izdevumus, kas saistīti ar finansējuma piesaistīšanu to komercdarbības veikšanai.
[8] Izvērtējot izmaksu un pakalpojumu cenu struktūru, kredītiestādes un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp DelfinGroup, atrodas dažādos nesalīdzināms un nevienlīdzīgos apstākļos, tādēļ nav pamatoti tiem piemērot vienādu regulējumu attiecībā uz pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un samaksu par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu. Zemāk DelfinGroup sniedz pamatojumu tam, kāpēc kredītiestādes un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas dažādos nesalīdzināms un nevienlīdzīgos apstākļos:
[8.1] Atšķirībā no kredītiestādēm nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem nepiemēro mainīgu procentu likmi. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu gadījumā patērētāji par piešķirto kredītlīdzekļu lietošanu maksā procentus atbilstoši fiksētai procentu likmei, kura kredīta līguma darbības laikā nemainās. Savukārt kredītiestāžu gadījumā patērētāji par piešķirto kredītlīdzekļu lietošanu maksā procentus, kas tiek aprēķināti atbilstoši mainīgajai procentu likmei EURIBOR un papildus pievienotajai fiksētajai procentu likmei (piemēram, 3 mēnešu EURIBOR + 2% gadā). Tieši šī mainīgā procentu likme EURIBOR šobrīd kredītiestādēm rada anotācijā minēto “netipisko likvīdo līdzekļu pārpalikumu”. Tikmēr nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp DelfinGroup, šāds pārpalikums neveidojas, jo tie nepiedāvā kredītus ar mainīgo EURIBOR likmi.
[8.2] ECB realizētā procentu paaugstināšanas politika, kuras rezultātā ir būtiski pieaudzis EURIBOR, ir ievērojami sadārdzinājusi nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp DelfinGroup, pieejamā finansējuma izmaksas, kā rezultātā ir palielinājies šo pakalpojumu sniedzēju izdevumu apmērs. Kamēr kredītiestādes savu darbību finansē no depozītiem, kas ir salīdzinoši lēts finansējuma avots (vidēji 1,3% – 3,5% gadā)[1], nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp DelfinGroup, savu saimniecisko darbību finansē no citiem finansējuma avotiem, t.sk., obligācijām, vērtspapīru emisijām ieguldījumu platformās, aizņēmumiem kredītiestādēs un tamlīdzīgi, kuriem nereti tiek piemērots papildus EURIBOR. Pieaugot EURIBOR, pieaug arī šo finansējuma veidu izmaksas (cena). Tā, piemēram, DelfinGroup emitēto obligāciju (ISIN: LV0000850055) gadījumā DelfinGroup ir pienākums obligacionāriem maksāt kuponu 3 mēnešu EURIBOR + 8,75% apmērā gadā. Uz 2023. gada 19. septembri 3 mēnešu EURIBOR likme bija 3,934% kā rezultātā kupona likme kopā bija 12,684% gadā, kas ievērojami pārsniedz kredītiestādēm pieejamā finansējuma (depozītu) likmes.
[9] Ņemt vērā iepriekš minēto, ir nepārprotami secināms, ka nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, tostarp DelfinGroup, gadījumā ECB procentu paaugstināšanas politika nav radījusi “netipisks likvīdo līdzekļu pārpalikums – peļņa, neuzņemoties papildus riskus”, bet gan tieši pretēji – ir palielinājusi komercdarbības izdevumus, kā rezultātā peļņa ir tieši samazinājusies.
[10] Papildus minētajam, DelfinGroup komercdarbība aptver ne tikai patērētāju kreditēšanu, bet arī lietotu un mazlietotu preču tirdzniecību, kā rezultātā DelfinGroup ieņēmumi un attiecīgi peļņa veidojas arī no darbības, kas nav patērētāju kreditēšana. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav aizliegts veikt cita veida komercdarbību, kamēr kredītiestādēm ir tiesības sniegt tikai finanšu pakalpojumus. Tāpēc praksē ir iespējama situācija, ka nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji paralēli patērētāju kreditēšanai veic arī cita veida saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar kreditēšanu vai citiem finanšu pakalpojumiem. Ja Likumprojekts tiks pieņemts piedāvātajā redakcijā, šādi pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz citu saimniecisko darbību, tostarp DelfinGroup attiecībā uz tā lietoto un mazlietoto preču tirdzniecības biznesu, tiks nostādīti sliktākā situācijā kā citi uzņēmumi Latvijā, kas veic tādu pašu vai līdzīgu saimniecisko darbību, jo uz tiem Likumprojekts neattieksies. Arī šādā veidā tiks pieļauts Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
[11] Ievērojot minēto, DelfinGroup aicina no Likumprojekta izslēgt nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus un to attiecināt tikai uz kredītiestādēm.


[1] Skat. Latvijas bankas apkopojumu: https://www.bank.lv/component/content/article/620-aktualitates/aktualas-temas/16460-kreditiestazu-piedavatas-noguldijumu-procentu-likmes
 

-