Atzinums

Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdes protokola Nr.1 71.§ “Informatīvais ziņojums “Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ”” 3.punktam, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Ekonomikas ministriju tika dots uzdevums izvērtēt nepieciešamību sagatavot priekšlikumus grozījumiem publisko iepirkumu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu publisko iepirkumu līgumos ietveramās pušu tiesības un pienākumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā.
Izpildot minēto uzdevumu, Finanšu ministrija Valsts kancelejai sniedza informāciju, ka, izvērtējot jau pastāvošo tiesisko regulējumu publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, Publisko iepirkumu likumā grozījumus veikt nav nepieciešams. Vienlaikus Konkurences padome un Ekonomikas ministrija informēja, ka arī Konkurences likumu un Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumus Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" papildināt ar atbilstošu regulējumu nav lietderīgi. Papildus Ekonomikas ministrija noteikumu projekta 2024.gada 25.marta izziņā sniedza informāciju, ka lietderīgāk būtu veidot vadlīnijas ar ieteikumiem publiskajam pasūtītājam, kurās varētu ietvert labās prakses apkopojumu. 
Ņemot vērā minēto un lai izbeigtu minētā uzdevuma izpildes kontroli, lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar punktu, kas nosaka, ka uzdevums ir zaudējis aktualitāti, šādā redakcijā:
 

Noteikt, ka Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdes protokola Nr.1 71.§ “Informatīvais ziņojums “Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ”” 3.punktā noteiktais uzdevums ir zaudējis aktualitāti.

Ministru kabineta noteikumu 10.punkts papildināts ar teikumu "Ja būvdarbu veicējs nepiekrīt pasūtītāja pretenzijā norādītajam, strīds starp pusēm risināms publiskajā būvdarbu līgumā norādītajā vispārējā kārtībā strīdu risināšanai.".

Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" ieskatā 10.punkts spēkā esošo noteikumu redakcijā  jau paredz kārtību, kādā būvdarbu veicējs var celt iebildumus pret pasūtītāja pretenzijā norādīto. Savukārt 10.punkta papildinājums būtībā atbrīvo būvdarbu veicēju no pienākuma argumentēt iebildumus, jo vienkārši nepiekrītot, strīds risināms “vispārējā kārtībā”, ar ko parasti saprotama prasības celšana tiesā, kas, savukārt, būtu nesamērīgs administratīvais slogs un nespēja iekļauties projektu termiņos dēļ aktuālas tiesvedības.
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam saglabāt 10.punkta redakciju, svītrojot no tā pēdējo teikumu.

 

-

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" neatbalsta Ministru kabineta noteikumu 29.punkta precizēto redakciju.
Vēršam uzmanību, ka ikvienam pasūtītājam, darbojoties publisko tiesību jomā, ir jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un jāgādā, lai tiktu noslēgti tādi līgumi, kas visvairāk atbilst sabiedrības interesēm un visefektīvāk aizsargā pasūtītāja tiesības (sabiedrības intereses).
Tas, ka ir izpildījušies vairāki nosacījumi, piemēram, izpildīta vairāk kā puse līgumā paredzēto būvdarbu, nenozīmē, ka būve tiks pabeigta termiņā un nodota kā paredzēts līgumā. Bez tam, praksē lielākā daļa neatbilstību tiek konstatēta tieši līguma beigu stadijā. Nodrošinājuma mērķis pēc būtības ir visu uzņemto saistību izpilde, t.i. būves pabeigšana un nodošana lietošanā, attiecīgi vienīgais kritērijs saistību izpildei ir pabeigta būve, kas ir pieņemta ekspluatācijā un ko iespējams lietot. Ņemot vērā minēto, nav objektīva pamatojuma samazināt nodrošinājuma apmēru daļēji izpildītam līgumam.

Ievērojot iepriekš minēto, aicinām saglabāt 29.punkta redakciju esošajā redakcijā.


 

Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam saistību izpildes nodrošinājumu līdz 10 % no būvdarbu līgumcenas. Pasūtītājam ir tiesības publiskajā būvdarbu līgumā noteikt prasības pirmā pieprasījuma garantiju apdrošināšanas līgumam, lai nodrošinātu visu nodrošinājuma veidu savstarpējo atbilstību. Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz pusotru gadu, būvdarbu veicējam ir tiesības saistību izpildes nodrošinājumu proporcionāli faktiski izpildīto un no pasūtītāja puses apmaksāto būvdarbu vērtībai, ja izpildās visi šādi nosacījumi - ir izpildīta vairāk kā puse līgumā paredzēto būvdarbu, būvdarbi ir pieņemti un apmaksāti no pasūtītāja puses, pasūtītājs nav piemērojis līgumsodu būvdarbu veicējam par konstatētiem līgumsaistību pārkāpumiem, kā arī nav konstatēts būvdarbu termiņu kavējums. Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā saistību nodrošinājuma apmēra samazinājumu piemēro tikai būvdarbu posmā.