Atzinums

Atkārtoti lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.2. apakšsadaļu ar informāciju par projektā paredzētajā Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 93. punktā ietverto regulējumu.
 

-

Ievērojot, ka precizētajā projektā nav paredzēts regulējums par ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par izsoles dalībniekiem, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju atbilstoši projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁷ punktā ietvertajam regulējumam.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu regulējumu, kas noteic valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – direkcija) tiesības organizēt valsts reģistrācijas numuru izvēles izsoli, kas cita starpā ietver regulējumu par direkcijas tiesībām izdot izsoles noteikumus, regulējumu par valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles sākumcenu, valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles dalības maksu, valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles soļa apmēru, regulējumu par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta izsoles dalības maksa un nosolītā maksa, kā arī regulējumu, kas ierobežo privātpersonas tiesības noteiktu laika periodu piedalīties valsts reģistrācijas numuru izvēles izsolēs.
Savukārt no Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.⁴ daļā, 10.² panta ceturtajā daļā un 21. panta otrajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet Ministru kabineta tiesības paredzēt šādu regulējumu noteikumos.
Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Vienlaikus atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka, sniedzot maksas pakalpojumu, t.i., reģistrējot transportlīdzekļus, piešķirot un izsniedzot valsts reģistrācijas numurus, direkcija sniedz maksas pakalpojumus deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros. Līdz ar to piemērojamas publisko tiesību normas.
Atbilstoši likumā "Par budžetu un finanšu vadību" paredzētajam termina "maksas pakalpojums" skaidrojumam tas ir pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu. Savukārt Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" paredz maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku.
Turklāt arī Ceļu satiksmes likumā nav attiecīga pilnvarojuma, lai noteiktu, ka valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegtā maksas pakalpojuma apmēru var noteikt, rīkojot izsoli. Līdz ar to publisko tiesību jomas normatīvajos aktos nav paredzēts, ka valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegtos maksas pakalpojumus varētu sniegt izsoles veidā, t.sk., noteikt valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles sākumcenu, valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles dalības maksu un valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles soļa apmēru.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta trešā daļa noteic, ka šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas nenosaka citādi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka attiecīgo lēmumu var arī pārsūdzēt tiesā, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁷ punktā ietverto regulējumu (proti, norādīt, ka Satiksmes ministrijas pieņemto lēmumu var arī pārsūdzēt tiesā).

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likuma 10.² panta 1.¹ daļa noteic, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 10.² panta piektā daļa noteic, ka elektroskrejriteņiem un velorikšām pie to konstrukcijas ir pielīmēta viena valsts reģistrācijas uzlīme. Projektā paredzētajā noteikumu 10. pielikumā ir noteikts elektroskrejriteņa reģistrācijas uzlīmes paraugs, bet nav noteikts velorikšu reģistrācijas uzlīmes paraugs. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka projektā paredzētais noteikumu 85.¹ punkts noteic, ka par velosipēda vai velorikšas reģistrāciju direkcija izsniedz velosipēda vai velorikšas reģistrācijas uzlīmi, bet nav skaidrs, kur ir noteikts attiecīgās uzlīmes paraugs.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam attiecīgi papildināt projektu vai anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ nav nepieciešams noteikt attiecīgo uzlīmju paraugus.
 

-

Ievērojot, ka projekts papildināts ar jauniem grozījumiem noteikumos, kuriem arī jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 92. punktā ietverto regulējumu un anotācijas 1.6. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 569 "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"", kas cita starpā paredzēja vienādu maksu par attiecīgā dokumenta izsniegšanu neatkarīgi no tā, vai tas izsniegts nozaudēšanas vai citu apstākļu dēļ, stājās spēkā 2022. gada 16. septembrī, atkārtoti lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīt korektu datumu, līdz kuram bija nepieciešama informācija par transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta zādzības faktu vai reģistrācijas dokumenta bojāeju nepārvaramas varas dēļ.
 

-

Ievērojot, ka noteikumos nav 103. punkta un Ceļu satiksmes likumā nav 141. panta, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka projektā paredzētajā noteikumu 9.⁷ punktā nav ietverts regulējums par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta izsoles dalības maksa, un projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁶ punktā nav ietverts regulējums par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta nosolītā maksa, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka projekta 30. punkts neparedz grozījumu noteikumu 71.2. apakšpunktā, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 6.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot korektas atsauces uz attiecīgajām projekta vienībām.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka normatīvā akta projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 1.4. apakšpunktu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10.² panta ceturtajā daļā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
 

-

Ievērojot, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka projektā minētais sadarbības līgums nav sadarbības līgums Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61. panta pirmās daļas izpratnē, bet gan pušu vienošanās par savstarpējo rīcību noteiktā tiesiskā un faktiskā situācijā, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 18.³1. apakšpunktā, 85.⁵ punktā un 85.⁸3. apakšpunktā, kā arī noteikumu 18.³ punktā, 19.6. apakšpunktā, 30. un 47. punktā minēto terminu "sadarbības līgums", nepieciešamības gadījumā paredzot attiecīgu saīsinājumu.
 

-

Ievērojot, ka projektā nav noteikumu 9.1., 9.2., 9.3., 94., 9.5., 9.6., 9.7., 9.8., 9.9., 9.10., 9.11., 9.12, 9.13., 9.14., 9.15., 9.16. un 9.17. apakšpunkta, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 93. punktā ietverto regulējumu un anotācijas 1.3. un 1.6. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-