Atzinums

Atbilstoši minētās norma redakcijai nav noteiktības, vai Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas un pašvaldību iesaiste plāna izstrādē ir atkarīga no tā, vai institūcijas pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai netieša ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

 

-

Nav noteiktības par to, kas tiek saprasts ar terminu "nebūtiski precizējumi". 

-

Nav noteiktības par plāna darbības periodu, pēc kura ir pienākums to pārskatīt. 

-

Nav noteiktības par to, kas ir saprotams ar vārdiem "ļoti augsts gaisu piesārņojuma līmenis".

-

Nav noteiktības par apstākļiem, saskaņā ar kuriem piesārņojuma līmenis var pārsniegt trauksmes līmeni un radīt pašvaldībai pienākumu izstrādāt un īstenot īstermiņa gaisa kvalitātes plānu.

 

-

Nav noteiktības par ilgtermiņa, īstermiņa gaisa kvalitātes plānu piemērošanu, kā rezultātā nav noteiktības par to, vai nav nepieciešams šos plānus apstiprināt ar ārēju normatīvo aktu (pašvaldību saistošajiem noteikumiem).
 

-

Nozares ministrijai ir noteikts pienākums koordinēt pasākuma izpildi, bet nav noteiktas tiesības saskaņot plānā ietverto pasākumu. Tādējādi lūdzam pārskatīt paredzēto pieeju.

-

Vēršam uzmanību, ka nav noteiktības par to, kāpēc plāna izstrādes koordinēšanu un sadarbības nodrošināšanu starp pašvaldībām plānots veikt plānošanas reģionam, ja Pašvaldību likums regulē pašvaldību savstarpēju sadarbību, piemēram, saskaņā ar Pašvaldību likums 81. panta pirmo daļu pašvaldību uzdevumu vai autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai pašvaldības var izveidot kopīgu komisiju. Norādām, ka saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5. panta pirmo daļu plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tādējādi plānošanas reģions ir patstāvīga atvasināta publiska persona, kam nebūtu jāizpilda pašvaldību kompetencē esoši  uzdevumi.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka var pastāvēt gadījums, ka atbildīgo plānošanas reģionu būs grūti noteikt, proti, kad blakus esošās pašvaldības atradīsies atšķirīgos plānošanas reģionos.
 

-

Atbilstoši piedāvātajai redakcijai pašvaldībai nebūs pietiekami pamatot uz laiku apturēt vai aizliegt veikt konkrētu darbību tikai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Pašvaldībai tas būs papildus jāpamato ar radītām negatīvām izmaiņām vidē vai apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, nav atbalstāma prakse ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem aizliegt noteiktu rīcību, bet, lai apturētu vai aizliegtu noteiktu personu darbību, pašvaldībai sava rīcība ir jāpamato ar papildu apstākļiem.
 

-

Lūdzam pārskatīt tiesību normas redakciju, jo likumprojektā papildinātais 11.¹² pants regulē pašvaldības gaisa kvalitātes plānu izstrādi.

-

Iebilstam pret likumprojekta 11.¹⁵ pantā paredzēto regulējumu attiecībā uz gaisa kvalitātes normatīvu un traucējošu smaku izvērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā. Vēršam uzmanību, ka teritorijas plānojums nosaka funkcionālo zonējumu un atļautos teritorijas izmantošanas veidus, bet nenosaka konkrētas būvniecības ieceres tehnoloģiskos risinājumus, emisiju avotus un citus parametrus, līdz ar to šie faktori būtu izvērtējami būvniecības procesā vai noteiktos gadījumos, vērtējot objekta ietekmi uz vidi. Bez tam šie jautājumi jau ir noregulēti Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” , kur 7.nodaļā ir noteiktas vispārīgās prasības apbūvei, tajā skaitā arī nosacījumi aizsardzībai pret piesārņojumu. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, piesārņojuma izkliedes modelēšanas prasība būtu īstenojama nevis teritorijas plānošanas procesā, bet pirms konkrētā objekta būvniecības procesa, izsniedzot nosacījumus objekta, kas potenciāli varētu radīt kādu piesārņojumu, būvniecībai.
 

-

Pašvaldību saistošo noteikumu kontroli veic pašvaldības institūcijas. Valsts vides dienestam nav pamata savos lēmumos atsaukties uz pašvaldību saistošo noteikumu normām vai piemērot pašvaldību saistošo noteikumu prasības.

 

-