Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 1. panta 1. punktā paredzētā termina “aizsardzības industrija” un 1. panta 3. punktā paredzētā termina “aizsardzības nozare” izmantošanu projekta turpmākajā tekstā nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka projektā regulējumu par fizisko un juridisko personu (“aizsardzības industrija”) tiesībām un pienākumiem (kompetenci) nepieciešams veidot precīzi, lai likuma subjektus to darbības laikā varētu korekti identificēt. Vēl būtiskāk ir projektā precīzi noteikt valsts pārvaldes institūciju jeb “aizsardzības nozares” kompetenci, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktais tiesiskuma princips. Tādējādi projektā “aizsardzības nozares” kompetence ir jāpārveido par konkrētu iestāžu kompetenci un rīcību noteiktos gadījumos. Projektā nav pieļaujamas vispārīgas frāzes, piemēram, “aizsardzības nozare savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros” vai “aizsardzības nozares struktūrvienības” un citi līdzīgi vispārināti apzīmējumi.  

-

Projekta 1. panta 4. punktā paredzēto termina “piegādes drošība” skaidrojumu un turpmāko projekta regulējumu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētais tiesiskais regulējums un tajā izmantotā terminoloģija nevar atšķirties no esošās tiesību sistēmas. Nacionālo bruņoto spēku apgādei ar materiāltehniskajiem līdzekļiem vai pakalpojumiem jānotiek atbilstoši Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteiktajam regulējumam, kurā materiāltehniskie līdzekļi ir preces, tādēļ arī projektā ar aizsardzības nozares apgādi saistītā terminoloģija nedrīkst atšķirties. Ievērojot minēto, projekta 1. panta 4. punktā un turpmāk projektā vārdus “materiāltehnisko līdzekļu vai pakalpojumu piegādi” nepieciešams aizstāt ar vārdiem “preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana”. Papildus norādām, ka arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā tiek izmantots termins “prece”. Tādējādi nebūtu pieļaujams apzīmējumu “materiāltehniskie līdzekļi” izmantot iegādes procesu tiesiskā regulējuma veidošanā.  

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 4. panta pirmajā un otrajā daļā izslēgt norādes par normatīvajiem aktiem, kurus piemēro, izvērtējot to samērīgumu ar šī likuma mērķi, Eiropas Savienības tiesību aktiem un judikatūru komercdarbības atbalsta kontroles jomā u.c. Norādām, ka no minētajām norādēm neizriet skaidra tiesību normu piemērošanas prioritāte, kā arī nav gūstama pārliecība par attiecīgās norādes atbilstību Eiropas Savienības tiesību pārākuma principam.

-

Lūdzam likumprojekta 4. panta otrajā daļā un 9. panta otrās daļas 2. punktā precizēt norādi uz normatīviem, aizstājot to ar atsauci uz ārējo normatīvo aktu jomu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 63. punktu, vai alternatīvi lūdzam likumprojektā un tā anotācijā skaidrot, par kādiem normatīviem konkrēti ir runa, ja attiecīgie normatīvi ietverti ārējos normatīvajos aktos.

-

Projekta 5. panta trešajā daļā un turpmāk projektā paredzēts regulējums par Aizsardzības ministrijas Piegādes drošības komisiju. Vēršam uzmanību, ka šāds regulējums ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto par iestādes būtību un kompetenci. Ņemot vērā, ka projektā izvērstā veidā netiek veidots regulējums par Aizsardzības ministrijas Piegādes drošības komisiju kā valsts pārvaldē identificējamu institūciju, atbildīgā iestāde par projektā paredzētā regulējuma izpildi būs Aizsardzības ministrija. Tādējādi komisijas norāde projektā no institucionālā viedokļa ir lieka un maldinoša. Tieslietu ministrija tiesisko regulējumu piedāvā veidot līdzīgi, kā tas ir noteikts Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kad likuma regulējums paredz Aizsardzības ministrijas kompetenci, kur komisija ir likumā neminēta iestādes struktūrvienība licenču izsniegšanai. Par šādu darba organizācijas modeli var norādīt arī projekta anotācijā, vai arī projektā veidot izvērstu institūcijas regulējumu, kāds Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ir par komiteju.  

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 5. panta trešo daļu papildināt ar uzdevumu veikt piegādes drošību veicinošu prasību kontroli (uz ko norādīts likumprojekta 5. panta pirmajā daļā un tā anotācijā) vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam likumprojektā un tā anotācijā konsekventi norādīt uz piegādes drošības ietekmes faktoriem vai skaidrot, ar ko piegādes drošības faktori atšķiras no piegādes drošības ietekmes faktoriem likumprojekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants", savukārt termina "uzņēmējdarbība vietā" - terminu "komercdarbība".

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punktu ar 7. panta trešās daļas 1. punktu, ņemot vērā, ka 6. panta pirmās daļas 1. punktā runa ir arī par piegādātāja uzņēmumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta otrā daļa paredz, ka Aizsardzības ministrijas Piegādes drošības komisijas noteiktās piegādes drošību veicinošas prasības šī likuma 5. panta otrajai daļai atbilstošiem aizsardzības nozares nodrošinājuma projektu ietvaros veiktām iepirkuma procedūrām izvirza aizsardzības nozares struktūrvienība – pasūtītājs. Attiecīgi no likumprojekta 7. panta ceturtās daļas nav skaidri saprotams, vai piegādes drošības veicinošās prasības var izvirzīt arī Aizsardzības ministrijas Piegādes drošības komisija (kas kontrolē izvirzītās prasības), nevis pasūtītājs. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vai precizēt likumprojekta 7. panta piekto daļu, ņemot vērā, ka attiecīgā norma ir deklaratīva un dublē (skaidro) Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasības un to piemērošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka pretēji likumprojekta anotācijā minētajam likumprojektā nav skaidrots termins "stratēģiskais partneris", turklāt no likumprojekta 1. panta 1. un 7. punkta, kā arī 8. panta pirmās daļas u.c. vienībām skaidri neizriet tiesību subjekti, kuri var būt stratēģiskie partneri - komersanti, daļa no komersantiem (proti, kapitālsabiedrības) vai komersanti un zinātniskās institūcijas. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta pirmo daļu (attiecībā uz vārdiem "komersantiem (kapitālsabiedrībām)") un 13. panta pirmās daļas 4. punktu (attiecībā uz vārdiem "nodot lietošanā (iznomāt)"), ievērojot, ka iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā un iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

Lūdzam likumprojekta 8. panta trešās daļas 3. punktā izslēgt vārdu "nepārprotami" vai skaidrot likumprojektā vai tā anotācijā, kādos gadījumos ietekme varētu būt nepārprotama, ņemot vērā, ka norāde uz nepārprotamu ietekmi ir subjektīva un varētu būt apgrūtinoši piemērojama praksē.

-

Projekta 8. panta ceturtās daļas 11. punktā nepieciešams izslēgt vārdus “un to iekļaušanai stratēģiskās partnerības līgumā ir saņemta Ministru kabineta atļauja”. Vēršam uzmanību, ka projekta 8. panta pirmā daļa paredz Ministru kabineta atļauju stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai. Ministru kabineta gribas īstenošanai esošais regulējums ir pietiekams un papildu Ministru kabineta atļaujas paredzēšana dažādu nosacījumu iekļaušanai šajā līgumā ir nelietderīga un birokrātiska procedūra. Atbildība par līguma projekta sagatavošanu būs Aizsardzības ministrijas kompetencē. 

-

Projekta 8. panta piekto daļu nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktajam tiesiskuma principam. Vēršam uzmanību, ka projektā precīzi jānosaka gadījumi, kad Aizsardzības ministrija vērsīsies Ministru kabinetā, lai saņemtu atļauju noteiktai darbībai, nevis kad Aizsardzības ministrijas struktūrvienība pēc savas iniciatīvas lems par atļaujas prasīšanu.  

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir būtiski infrastruktūras objekti, kapitālsabiedrības veiktspējai būtiski nodarbinātie darbinieki u.tml., nepieciešamības gadījumā piemērveidā norādot, kādos gadījumos konstatējums attiecīgs to būtiskums.

-

Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz kārtību, kādā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējumu un noteikumu projektu, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 8. panta devītajā daļā ietverto atsauci, nodrošinot skaidras tiesību normas. Papildus lūdzam minētajā likumprojekta daļā nedublēt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā ietverto regulējumu, kā arī atbilstoši būtiskuma principam lūdzam likumprojektā neietvert regulējumu par Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas kārtību.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 8. panta desmitās daļas (arī citās likumprojekta vienībās norādīts uz stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībām, kā arī stratēģiskā partnera uzņēmumiem) un tā anotācijas nav skaidri saprotams, kas ir stratēģiskā partnera kapitālsabiedrības (t.i., vai tās ir saistītās kapitālsabiedrības vai tas ir pats stratēģiskais partneris), ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības ir tiesību subjekts, nevis objekts. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.
Papildus vēršam uzmanību, ka prasība pieprasīt un saņemt Aizsardzības ministrijas saskaņojumu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrības darījumiem vērtējama kā stratēģiskā partnera līguma brīvības principa (pamattiesību uz īpašumu) ierobežojums, kādēļ lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot attiecīgā ierobežojuma būtību (arī to, vai konkrētā prasība ir likumisks vai līgumisks (stratēģiskās partnerības līguma ietvaros) ierobežojums), leģitīmo mērķi un samērīgumu.

-

Lūdzam likumprojekta 10. panta trešajā daļā skaidri norādīt, vai  Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonds tiks izveidots (formulējot atbilstošu uzdevumu "izveido"), vai likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot apstākļus, kādos minēto fondu varētu izveidot, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts [¹]), lūdzam, ņemot vērā Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, Administratīvā procesa likuma 11. pantu un Satversmes tiesas judikatūru, izvērtēt likumprojekta 10. panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Tai skaitā vēršam uzmanību, ka likumprojekta 10. panta trešajā daļā minētais pilnvarojums paredz noteikt “Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonda pārvaldīšanas kārtību”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[²] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[³] 
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Atbilstoši varas dalīšanas principam lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 10. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus, apmērus un kārtību Aizsardzības ministrijas līdzdalības iegūšanai fondā. Norādām, ka regulējums par līdzdalības nosacījumiem un kārtību kapitālsabiedrībās, nevis fondā (kas būtībā ir darbību vai pasākumu kopums, nevis tiesību subjekts), ietverts Valsts pārvaldes iekārtas likumā un ar Ministru kabineta noteikumiem nebūtu pieļaujams paredzēt no minētā likuma atšķirīgus noteikumus.

-

 Projekta 10. panta ceturtā daļa paredz jaunu regulējumu – pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikumu izdošanai par projektu konkursiem militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam. Vēršam uzmanību, ka šādu regulējumu var interpretēt kā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 1. panta 13. punktā paredzētos pētniecības un izstrādes iepirkumus, par ko šajā likumā ir pietiekami izvērsts regulējums. Valsts pārvaldes darbības organizācijas tiesību sistēmā nebūtu pieļaujama šāda paralēla tiesiskā regulējuma veidošana, jo īpaši, Ministru kabineta noteikumu līmeni, kas būs pretrunā iepirkumu likumā noteiktam regulējumam.  

-

Paužam bažas, ka no likumprojekta 10. panta piektās daļas un tā anotācijas neizriet pienācīgs pamatojums izņēmuma noteikšanai no Zinātniskās darbības likumā noteiktajām prasībām, kādēļ lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā vai atbilstoši precizēt likumprojektu. Norādām, ka valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai atbilstoši minētajam likumam var piešķirt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām - zinātniskām institūcijām, kas cita starpā var būt arī komercsabiedrības, kādēļ nav saskatāmi šķēršļi attiecīgām kapitālsabiedrībām, izpildot noteiktus nosacījumus, saņemt valsts budžeta līdzekļus. Kā arī likumprojekta anotācijā nav skaidroti apstākļi, kādēļ Zinātniskās darbības likumā noteiktas attiecīgās prasības un kādēļ ir tiesiski pamatoti paredzēt attiecīgu izņēmumu no tām likumprojektā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 10. panta piektajā daļā identificēt konkrētās prasības, kuras netiek piemērotas, norādot konkrētas attiecīgā likuma vienības vai skaidrojot tās pēc būtības.
 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunktu lūdzam izslēgt likumprojekta 10. panta sesto daļu, jo attiecīgā norma ir deklaratīva un pēc būtības dublē Komercdarbības atbalsta kontroles likuma regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 11. panta otrās daļas skaidri neizriet, vai ar Industriāli konsultatīvo darba grupu saprotama likumprojekta 11. panta pirmajā daļā minētā Industrijas padomnieku grupa. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 11. panta otro daļu, nodrošinot konsekventu terminoloģiju un skaidras personai izvirzītas prasības, lai to izvirzītu Industrijas padomnieku grupā. Alternatīvi lūdzam sniegt atbilstošu detalizētu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam likumprojekta 12. panta trešo daļu izteikt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, norādot tiesību subjektu (-s), kurš (-i) var pārtraukt vai ierobežot sadarbību ar aizsardzības industrijas pārstāvi, kā arī skaidrāk formulējot priekšnoteikumus sadarbības ierobežošanai vai pārtraukšanai (šobrīd, piemēram, nav skaidri saprotams vai nepilnīgai izpildei jābūt apzinātai, vai nepilnīga izpilde ietver sevī arī neizpildi u.tml., kādēļ ierosinām nenorādīt uz apziņas formu - apzināti, kā arī norādīt uz neizpildi vai nepienācīgu izpildi).

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojektā lietoto terminoloģiju attiecībā uz tiesību subjektiem, kuri var saņemt Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, jo šobrīd nav skaidrs, vai tās ir komercsabiedrības (kapitālsabiedrības) vai komersanti (kas var būt arī fiziskas personas).

-

Atbilstoši noteikumu Nr. 108 59. punktam lūdzam likumprojektā un tā anotācijā skaidrot, kādā ārējā normatīvajā aktā ietverts Aizsardzības ministrijas izstrādātais cenrādis, vai alternatīvi lūdzam izslēgt likumprojekta 13. panta otrajā daļā ietverto atsauci.

-

Paužam bažas, ka aizsardzības industrijas darbības veicināšana nav likumprojekta 2. pantā ietvertais mērķis, līdz ar ko aizsardzības industrijas darbību veicināšana nevarētu būt pamatojums valstij iegādāties produktu prototipus (tai skaitā – to būtiskas sastāvdaļas), kurus tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams sertificēt kā pilnvērtīgai lietošanai gatavu produkciju (kas ir saistīts ar komercdarbības risku), kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 13. panta trešo daļu.
Papildus paužam bažas, ka likumprojekta anotācijā ietvertais skaidrojums par mērķiem, kādos minētie prototipi iegādājami, atšķiras no likumprojekta 13. panta trešās daļas, kādēļ nepieciešams salāgot minēto daļu ar likumprojekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz objektīviem apsvērumiem, nevis tehiskiem apsvērumiem, kas ir pamats tam, ka nav iespējams sertificēt produktu prototipus. Papildus vēršam uzmanību, ka Aizsardzības ministrija nevar atsavināt komersantam piederošu īpašumu, bet var vienīgi vienoties ar komersantu par tā atsavināšanu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 13. panta trešo daļu. 

-

 Projekta 13. panta trešajā un ceturtajā daļā esošais regulējums nav pietiekami saprotams. Vēršam uzmanību, valsts pārvaldē atsavināšana ir publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. To nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un būtisks atsavināšanas nosacījums ir mantas piederība publiskai personai, šai gadījumā valstij, kas nodota Aizsardzības ministrijas valdījumā. Tādējādi ir apšaubāmi projekta 13. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētās darbības saukt par atsavināšanu, jo regulējumu var interpretēt, ka Aizsardzības ministrija apmaksā aizsardzības industrijas pārstāvja izstrādāta produkta izgatavošanas izmaksas. Tieslietu ministrijas ieskatā darbu apmaksai ir jānotiek iepirkuma procedūrā.  

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts nesatur likumprojekta spēkā stāšanās noteikumu, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju par likumprojekta stāšanos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu, lūdzam skaidrot visu būtisko izmaiņu likumprojektā iepretim spēkā esošajam regulējumam nepieciešamību un mērķi, tai skaitā arī iepretim Mobilizācijas likuma 9. panta 14. punktam likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā neparedzot projektiem ierobežojumu attiecībā uz atbalsta veidu (grantiem) u.c.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļu papildināt ar skaidrojumu par minētajā sadaļā norādīto grozījumu būtību un nepieciešamību. Kā arī lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot likumprojekta 10. panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.

-

Likumprojektā vairākos gadījumos ietvertas norādes uz starptautisko saistību izpildi un starptautisko tiesību normām, tāpat arī likumprojekts paredz prasības un izvirzīšanas kārtību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas institūcijās. Ievērojot minēto un pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu, lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par attiecīgo starptautisko tiesību aktu vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentu, kurā noteiktās saistības ar likumprojektu izpilda Latvijas Republika, šo saistību būtību un konkrētus veicamos pasākumus vai uzdevumus, kas nepieciešami šo saistību izpildei.
Papildus, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz regulējumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta prasību izpildi (ieviešanu), kā arī likumprojekta 8. panta piektajā daļā ietverts skaidrojums par Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma 4. panta piektās daļas piemērošanu, ar kuru ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, prasības, lūdzam izvērtēt un:
1) papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar skaidrojumu par minētā līguma 346. panta prasību ieviešanu likumprojektā;
2) skaidrot, vai ar likumprojektu paredzēts pārņemt attiecīgās direktīvas prasības, šādā gadījumā aizpildot likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par minētās direktīvas prasību pārņemšanu (likumprojektā ietverot arī attiecīgu informatīvo atsauci).
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta 1. panta 6. punktā un 8. panta otrās daļas 1. punktā simbolu "/" aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", jo no likumprojekta nav skaidrs, vai ar simbolu "/" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai".

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 5. panta otrajā daļā un 8. panta trešās daļas 1. punktā lietoto terminoloģiju, ciktāl runa ir par projektu kopējo prognozējamo summu vai kopējo sagaidāmo vērtību. Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot atšķirīgo terminoloģiju.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojektu un, ciktāl tiek runāts par normatīvo aktu (juridisku dokumentu) izstrādi, aizstāt vārdu "izstrāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "sagatavošana" (attiecīgā locījumā), tādējādi ievērojot juridiski korektu terminoloģiju.

-

Ņemot vērā, ka nepastāv attiecīgs fizisko personu nošķīrums, lūdzam likumprojekta 10. panta pirmās daļas 7. punktā vārdus "privāto tiesību" ietvert pirms vārdiem "juridisko personu", nevis pirms vārda "fizisko".

-

Vēršam uzmanību, ka līdzdalību kapitālsabiedrībā var iegūt publiska persona - Latvijas Republika, nevis Aizsardzības ministrija (iestāde), kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, salāgojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā ietverto regulējumu.

-