Atzinums

Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka atsevišķi atvieglojumi, kas paredzēti noteiktām sabiedrības grupām vai atsevišķām nozarēm, uzņēmējdarbības jomām u.tml. (piemēram, zemnieki, daudzbērnu ģimenes u.c.) var tikt piemēroti un tiek piemēroti atsevišķu nodokļu vai nodevu atvieglojumu veidā, piemēram, atvieglojumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, autoceļu lietošanas nodevai (vinjetei) u.c., taču netiek piemēroti atvieglojumi atsevišķu pakalpojumu saņemšanas izmaksām, tostarp maksai par tehnisko apskati.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija piekrīt, ka tiktu izvērtēta ietekme paredzēt atvieglojumus autoveikalu darbībai nodokļu vai
nodevu jomā, taču ne atsevišķu pakalpojumu saņemšanai. 
Vienlaikus arī Satiksme ministrija pauž bažas, ka nosakot šādus īpašus atvieglojumus nodokļu jomā iepriekš minētajiem tirdzniecības uzņēmumiem vai uzņēmējiem, kas izmanto transportlīdzekļus preču piegādei attālinātos lauku apvidos, būtu arī jāizvērtē kritēriji, kādiem jāatbilst šiem transportlīdzekļiem (kravas, vieglais pasažieru, vieglais kravas), vai tie ir specifiski aprīkoti u.tml. Respektīvi, nosakot atvieglojumus, jāparedz arī risinājums, lai nodokļu atvieglojumi tiktu noteikti tikai tiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti noteiktajai uzņēmējdarbībai noteiktajā laikā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt plāna projekta 4.7. uzdevuma (15. lpp.) izpētes virzienu piedāvātajā redakcijā.

"Veikts izvērtējums attiecībā uz nodokļu/nodevu atvieglojumiem (piemēram, samazināts akcīzes nodoklis degvielai, samazināta autoceļu lietošanas nodeva (vinjete), transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis u.tml.)"'

Satiksmes ministrija iebilst pret ar pasta pakalpojumiem saistīto darbību iekļaušanu plāna projektā. Saskaņā ar plāna projekta sākotnēji identificētās problēmas aprakstā minēto informāciju, plāna mērķis ir birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, un ka papildus tiks meklēti risinājumi atbalsta sniegšanai mazajiem tirgotājiem reģionos.
Izvērtējot plāna projektu un tā pielikumu, Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka plāna projekts paredz darbības, kas ir Satiksmes ministrijas kompetencē, proti, plāna projekta 4.3. uzdevums paredz veikt izvērtējumu par iespēju veicināt publisko-privāto partnerību/vienas pieturas aģentūras principu iedzīvināšanu mazapdzīvotās vietās. Piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumiem mazapdzīvotās vietās nodrošināt iedzīvotājiem arī attiecīgus valsts un pašvaldību bāzes pakalpojumus (piemēram, pasta pakalpojumi, maznodrošināto atbalsta izmaksa preču kuponu veidā, pārtikas pakas u.tml.). Plāna projektam pievienotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Ekonomikas ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju, bet plāna projektā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem plāna īstenotājiem līdz 2026. gada 1. jūnijam nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 
Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka pasta pakalpojumi nav ne valsts, ne pašvaldību bāzes pakalpojumi, kā tas minēts plāna projektā. Līdz ar lūdzam svītrot plāna projekta 4. nodaļas 6.rindkopā (10.lpp.) iekavās sniegtās informācija starpā vārdus “pasta pakalpojumi”, kā arī svītrot šajā rindkopā pēdējos divus teikumus. Attiecīgi lūdzam svītrot plāna projekta 1. pielikumā 4.3.uzdevumā (14.lpp.) vārdus “pasta pakalpojumi”.
Paskaidrojam, ka pasta pakalpojumi ir regulējamie sabiedriskie pakalpojumi, un tos regulē Pasta likums. Saskaņā ar Pasta likuma 27.¹ pantu universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka kvalitātes prasības, tostarp prasības pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaitam un izvietojumam.
Pasta likuma 28. pants nosaka regulējumu par universālā pasta pakalpojuma starpniecības iespējām, paredzot, ka:
(1) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam, saglabājot atbildību par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, ir tiesības nodrošināt šā pakalpojuma pieejamību, izmantojot starpnieku. Šis starpnieks pakalpojumus sniedz attiecīgā pasta komersanta vārdā.
(2) Universālā pasta pakalpojuma starpniecība var ietvert iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences, pasta paku pieņemšanu, pasta sūtījumu pavaddokumentu aizpildīšanas nodrošināšanu, reģistrēšanu, izsniegšanu, citu ar universālā pasta pakalpojuma sniegšanu saistītu darbību nodrošināšanu un pakalpojumu maksas iekasēšanu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā.
(3) Universālā pasta pakalpojuma sniedzēja un tā starpnieka attiecības nosaka normatīvie akti, kuri regulē darījumus, un savstarpēji noslēgtie līgumi.
Līdz ar to primāri jautājums par iespējām nodot vai nenodot starpniecībā pasta pakalpojumus mazumtirdzniecības vietās, ir universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izšķiršanās, un to nevar noteikt citu nozaru regulējumā.
Papildus informējam, ka, izpildot Ministru kabineta uzdotos uzdevumus, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un virza saskaņošanai informatīvā ziņojuma projektu “Par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu” (25-TA-3119). Minētais ziņojums paredz pasākumu plānu, lai līdz 2026. gada 30. decembrim vērtētu ar universālā pasta pakalpojuma sniegšanu saistītos jautājumus, izstrādājot risinājumus, lai mazinātu slogu uz valsts budžetu. Šim nolūkam tiek izveidota darba grupa, kurā piedalīsies pārstāvji no iesaistītām pusēm.

-