Projekta ID
23-TA-2300Atzinuma sniedzējs
Latvijas privāto pirmskolu biedrība
Atzinums iesniegts
01.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
9. Pašvaldības atbalsts netiek piešķirts par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi. Šādā gadījumā pašvaldības atbalstu aprēķina proporcionāli apmeklējuma dienu skaitam. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma:
Iebildums
Attiecīgi, Likumprojekts paredz palielināt pēc bērna likumīgo pārstāvju (vecāku) iepriekš iesniegta rakstiska paziņojuma izglītības iestādei plānotās prombūtnes attaisnoto dienu skaitu no iepriekš noteiktām sešdesmit dienām uz astoņdesmit, bērniem, no viena gada sešiem mēnešiem līdz četriem gadiem, savukārt bērniem no piecu gadu vecuma līdz septiņiem gadiem paliek nemainīgas sešdesmit dienas.
Viens no Biedrības un Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas mērķiem saistībā ar Noteikumu Nr. 709 nepieciešamajiem grozījumiem ir mazināt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu nelietderīgu un laikietilpīgu “izziņu sagatavošanas” institūta iesaisti jautājumos, kas skar attaisnojošo bērna prombūtni.
Proti, šobrīd nostiprinātais mehānisms bērnu kavējumu attaisnošanai privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nevien nav efektīvs (t.i., tāds, kas rezultātu sasniedz ar mazāko resursu / darbību iesaisti), bet arī rada papildu nevajadzīgu slogu jau tā noslogotajiem ārstējošiem ārstiem un ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un bērnu likumīgajiem pārstāvjiem (vecākiem).
Biedrība uzskata, ka ar Noteikumiem Nr. 709 nepieciešams veicināt tieši izglītības iestāžu un bērnu likumisko pārstāvju (vecāku) sadarbību un uzticību, likvidējot novecojošo un neefektīvo ārstniecības personu “izziņu sagatavošanas” institūtu. Proti, Biedrība lūdz izvērtēt iespējas Noteikumos Nr. 709 atteikties no ārstu zīmju iesaistes, īstenojot vienādu pieeju, kāda ir attiecināta uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem. Proti, esošā Noteikumu Nr. 709 redakcija privāto pirmsskolas izglītības iestāžu bērnus nostāda sliktākā un nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pašvaldības pirmsskolas izglītības bērniem.
Tāds pats secinājums ir izdarāms arī attiecībā uz nesaprotamo Likumprojektā iekļauto bērnu dalījumu divās grupās – līdz četriem gadiem (ieskaitot) un no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Proti, saskaņā ar Noteikumu Nr. 709 1. punkta spēkā esošo redakciju, noteikumi nosaka metodiku, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas privātai izglītības iestādei Izglītības likuma 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. Proti, Noteikumos Nr. 709 noteiktā metodika ir attiecināma uz bērniem vecuma grupā no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, tas ir, septiņiem gadiem.
Biedrība norāda, ka ir apsveicama VARAM plānotā bērna attaisnojošās prombūtnes pieļaujamo darbadienu apjoma palielinājums no sešdesmit dienām uz astoņdesmit dienām. Tomēr, Biedrība uzskata, ka Likumprojekt 9.2. apakšpunktā iekļautais bērnu vecuma dalījums, nostāda privātās izglītības iestādes un tās apmeklējošos nelabvēlīgā pozīcijā.
Pirmkārt, Noteikumu Nr. 709 9.2. apakšpunkta grozījumiem nav norādīts pamatojums bērnu vecuma sadalījumā un nav norādīts kāds tiesiskais mērķis ir sasniedzams, dalot bērnus divās grupās ar dažādu maksimāli pieļaujamo darbadienu apjomu, noteicot plānotās bērna prombūtnes attaisnojošo iemeslu. Biedrība norāda, ka bērna tiesiskais un faktiskais statuss vecuma grupā no pusotra gada vecuma līdz četriem gadiem un, no piecu gadu vecuma līdz septiņiem paliek nemainīgs, tādēļ ierosināms atteikties no šāda dalījuma ieviešanas Likumprojektā.
Otrkārt, bērnu vecumu grupu sadalījums radīs papildus slogu: (1) pašvaldībai saistībā ar papildus atskaišu formu sagatavošanu, (2) izglītības iestādēm, papildus skaidrojot bērnu likumīgajiem pārstāvjiem, ka tika veikti grozījumi, kas paredz, ka kārtība par bērna attaisnojamo prombūtni mainās brīdī, nevis, kad bērns sasniedz 5 gadu vecumu, bet gan kalendārā gada 1. septembrī, kad bērnam paliek 5 gadi, kas uzliek papildus birokrātijas slogu, un ievieš aprēķina institūtu par periodu no 1. janvāra līdz 31. augustam, un no 1. septembra līdz 31. decembrim (uz doto brīdi izglītības iestādēm nav izstrādāta metodika kā efektīvi šādus grozījumus varētu realizēt); (3) palielinoties birokrātijas pienākumiem, tiek novērsta nepieciešamā uzmanība no patiesiem saslimšanas gadījumiem un sabiedrības izglītošanu par bērnu veselību.
Biedrība norāda, ka šāds paredzamais attaisnotu kavējumu modelis nav efektīvs, turklāt bērnu veselības un prombūtnēs kavējumu institūts ir regulēts trīs spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos Nr. 890., 89., 709.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", turpmāk – Noteikumi Nr. 890, 15. punktu, pakalpojuma sniedzēji (izglītības iestādes), izņemot fiziskās personas, izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.
Savukārt, Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē”, turpmāk – Noteikumi Nr. 89, pirmais punkts noteic, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi.
Attiecīgi, Noteikumu Nr. 709 grozījumi, ko piedāvā VARAM, tikai apgrūtinātu uz doto brīdi jau maksimāli sadrumstaloto bērnu kavējumu institūtu, jo faktiski izglītības iestādēm ir jāvadās pēc trīs Ministru kabinetu noteikumu regulējuma, kas nav uzskatāma par labas likumdošanas praksi, nedz atbilst no šīs labās prakses izrietošiem principiem.
Ņemt vērā, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības, reģistrācijas numurs: 40008102814, atzinumā pausto viedokli un argumentāciju attiecībā uz publicētā likumprojekta grozījumiem, kas attiecas uz Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, projekta ID numurs: 23-TA-2300, un noteikumu 9. punktu izteikt šādā redakcijā:
"9. Pašvaldības atbalsts netiek piešķirts par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi. Šādā gadījumā pašvaldības atbalstu aprēķina proporcionāli apmeklējuma dienu skaitam. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma:
prombūtne veselības stāvokļa dēļ vai cita gadījuma dēļ, ko apliecina ārsta zīme vai ar bērna likumīgā pārstāvja sniegtu informāciju.”
Viens no Biedrības un Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas mērķiem saistībā ar Noteikumu Nr. 709 nepieciešamajiem grozījumiem ir mazināt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu nelietderīgu un laikietilpīgu “izziņu sagatavošanas” institūta iesaisti jautājumos, kas skar attaisnojošo bērna prombūtni.
Proti, šobrīd nostiprinātais mehānisms bērnu kavējumu attaisnošanai privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nevien nav efektīvs (t.i., tāds, kas rezultātu sasniedz ar mazāko resursu / darbību iesaisti), bet arī rada papildu nevajadzīgu slogu jau tā noslogotajiem ārstējošiem ārstiem un ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un bērnu likumīgajiem pārstāvjiem (vecākiem).
Biedrība uzskata, ka ar Noteikumiem Nr. 709 nepieciešams veicināt tieši izglītības iestāžu un bērnu likumisko pārstāvju (vecāku) sadarbību un uzticību, likvidējot novecojošo un neefektīvo ārstniecības personu “izziņu sagatavošanas” institūtu. Proti, Biedrība lūdz izvērtēt iespējas Noteikumos Nr. 709 atteikties no ārstu zīmju iesaistes, īstenojot vienādu pieeju, kāda ir attiecināta uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem. Proti, esošā Noteikumu Nr. 709 redakcija privāto pirmsskolas izglītības iestāžu bērnus nostāda sliktākā un nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pašvaldības pirmsskolas izglītības bērniem.
Tāds pats secinājums ir izdarāms arī attiecībā uz nesaprotamo Likumprojektā iekļauto bērnu dalījumu divās grupās – līdz četriem gadiem (ieskaitot) un no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Proti, saskaņā ar Noteikumu Nr. 709 1. punkta spēkā esošo redakciju, noteikumi nosaka metodiku, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas privātai izglītības iestādei Izglītības likuma 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. Proti, Noteikumos Nr. 709 noteiktā metodika ir attiecināma uz bērniem vecuma grupā no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, tas ir, septiņiem gadiem.
Biedrība norāda, ka ir apsveicama VARAM plānotā bērna attaisnojošās prombūtnes pieļaujamo darbadienu apjoma palielinājums no sešdesmit dienām uz astoņdesmit dienām. Tomēr, Biedrība uzskata, ka Likumprojekt 9.2. apakšpunktā iekļautais bērnu vecuma dalījums, nostāda privātās izglītības iestādes un tās apmeklējošos nelabvēlīgā pozīcijā.
Pirmkārt, Noteikumu Nr. 709 9.2. apakšpunkta grozījumiem nav norādīts pamatojums bērnu vecuma sadalījumā un nav norādīts kāds tiesiskais mērķis ir sasniedzams, dalot bērnus divās grupās ar dažādu maksimāli pieļaujamo darbadienu apjomu, noteicot plānotās bērna prombūtnes attaisnojošo iemeslu. Biedrība norāda, ka bērna tiesiskais un faktiskais statuss vecuma grupā no pusotra gada vecuma līdz četriem gadiem un, no piecu gadu vecuma līdz septiņiem paliek nemainīgs, tādēļ ierosināms atteikties no šāda dalījuma ieviešanas Likumprojektā.
Otrkārt, bērnu vecumu grupu sadalījums radīs papildus slogu: (1) pašvaldībai saistībā ar papildus atskaišu formu sagatavošanu, (2) izglītības iestādēm, papildus skaidrojot bērnu likumīgajiem pārstāvjiem, ka tika veikti grozījumi, kas paredz, ka kārtība par bērna attaisnojamo prombūtni mainās brīdī, nevis, kad bērns sasniedz 5 gadu vecumu, bet gan kalendārā gada 1. septembrī, kad bērnam paliek 5 gadi, kas uzliek papildus birokrātijas slogu, un ievieš aprēķina institūtu par periodu no 1. janvāra līdz 31. augustam, un no 1. septembra līdz 31. decembrim (uz doto brīdi izglītības iestādēm nav izstrādāta metodika kā efektīvi šādus grozījumus varētu realizēt); (3) palielinoties birokrātijas pienākumiem, tiek novērsta nepieciešamā uzmanība no patiesiem saslimšanas gadījumiem un sabiedrības izglītošanu par bērnu veselību.
Biedrība norāda, ka šāds paredzamais attaisnotu kavējumu modelis nav efektīvs, turklāt bērnu veselības un prombūtnēs kavējumu institūts ir regulēts trīs spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos Nr. 890., 89., 709.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", turpmāk – Noteikumi Nr. 890, 15. punktu, pakalpojuma sniedzēji (izglītības iestādes), izņemot fiziskās personas, izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.
Savukārt, Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē”, turpmāk – Noteikumi Nr. 89, pirmais punkts noteic, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi.
Attiecīgi, Noteikumu Nr. 709 grozījumi, ko piedāvā VARAM, tikai apgrūtinātu uz doto brīdi jau maksimāli sadrumstaloto bērnu kavējumu institūtu, jo faktiski izglītības iestādēm ir jāvadās pēc trīs Ministru kabinetu noteikumu regulējuma, kas nav uzskatāma par labas likumdošanas praksi, nedz atbilst no šīs labās prakses izrietošiem principiem.
Ņemt vērā, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības, reģistrācijas numurs: 40008102814, atzinumā pausto viedokli un argumentāciju attiecībā uz publicētā likumprojekta grozījumiem, kas attiecas uz Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, projekta ID numurs: 23-TA-2300, un noteikumu 9. punktu izteikt šādā redakcijā:
"9. Pašvaldības atbalsts netiek piešķirts par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi. Šādā gadījumā pašvaldības atbalstu aprēķina proporcionāli apmeklējuma dienu skaitam. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma:
prombūtne veselības stāvokļa dēļ vai cita gadījuma dēļ, ko apliecina ārsta zīme vai ar bērna likumīgā pārstāvja sniegtu informāciju.”
Piedāvātā redakcija
-