Atzinums

Priekšlikums nodrošina iespēju procesa laikā veikt nepieciešamās ekspertīzes un citas procesuālās darbības, kā arī novērš situācijas, kad eitanāzija tiek izmantota, lai izvairītos no lietas objektīvas izmeklēšanas. Tas atbilst noteikumu projekta mērķim – stiprināt suņa īpašnieka vai turētāja atbildību, nevis sodīt dzīvnieku.

Papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 3. punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Šajā laikā suni aizliegts eitanazēt, izņemot gadījumus, kad eitanāzija nepieciešama veterinārmedicīnisku indikāciju dēļ."

Praksē procesa laikā patversme nodrošina suņa aprūpi un uzraudzību, bet neiegūst īpašumtiesības uz dzīvnieku. Tādēļ nav pamatoti uz patversmi attiecināt pienākumus, kas noteikti suņa īpašniekam, piemēram, paklausības apmācību vai suņa īpašnieka vai turētāja apmācību iziešanu, vai citus ar īpašnieka atbildību saistītus pienākumus. Šāds precizējums novērstu interpretācijas riskus un nesamērīgu administratīvo slogu patversmēm, vienlaikus neietekmējot dzīvnieku labturību un sabiedrības drošību.
 

Papildināt noteikumu projekta II nodaļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā: "Ja suns ir ievietots dzīvnieku patversmē, patversme pilda tikai suņa turētāja funkciju. Šādā gadījumā patversmei nav pienākuma pildīt šajos noteikumos suņa īpašniekam noteiktos pienākumus, izņemot pienākumus, kas saistīti ar suņa aprūpi, labturību un drošības prasību ievērošanu."
 

Pašreizējais regulējums paredz pienākumu iziet paklausības apmācību, taču nenosaka pienākumu izvērtēt tās efektivitāti vai suņa radītā riska izmaiņas. Lai regulējums būtu vērsts uz uzbrukumu cēloņu novēršanu un sabiedrības drošības uzlabošanu, ir nepieciešams paredzēt objektīvu riska novērtējumu pirms un pēc apmācības, kā arī iespēju izstrādāt individuāli piemērotu uzvedības korekcijas plānu.
 

Papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 12. punktu aiz vārdiem “darba ar suņiem” ar šādu teikumu: “, un kurš pirms apmācības uzsākšanas un pēc tās pabeigšanas veic suņa uzvedības un riska novērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, izstrādā individuālu uzvedības korekcijas plānu.”

Izvērtēt Ministru kabineta noteikumu projekta 11. punkta otrā teikuma atbilstību Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁶ panta pirmajai daļai un precizēt tā piemērošanu, kā arī noteikt patversmes statusu šādos gadījumos.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁶ panta pirmā daļa nosaka, ka procesa laikā suni aizliegts atsavināt, līdz ar to dzīvnieka nodošana patversmē nenozīmē īpašumtiesību pāreju, bet patversme šādā gadījumā pilda tikai suņa turētāja funkciju. Tādēļ patversme nav pielīdzināma īpašniekam, un nav pamata veikt dzīvnieku reģistra datubāzē īpašumtiesību pārreģistrāciju uz patversmi, tostarp gadījumos, kad sistēmiski tiek veikta automātiska pārreģistrācija pēc atzīmes “Ievietots patversmē”.
Savukārt noteikumu projekta 11. punkta otrais teikums paredz pienākumu nodrošināt suņa paklausības apmācību jaunajam īpašniekam vai turētājam gadījumā, ja suns ir ticis atsavināts, kas rada pretrunu ar likumā noteikto atsavināšanas aizliegumu procesa laikā, jo šāds tiesisks stāvoklis šajā posmā nav iespējams.
Praksē šādi dzīvnieki procesa laikā bieži tiek ievietoti patversmēs, kurām tiek uzlikti pienākumi, kas paredzēti īpašniekam, lai gan to faktiskā loma aprobežojas ar dzīvnieka turēšanu, aprūpi un drošības nodrošināšanu. Tas rada nesamērīgu administratīvo slogu un interpretācijas riskus.
Līdz ar to nepieciešams precizēt regulējumu, nodrošinot tā saskaņotību ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁶ pantu, skaidri nostiprinot patversmes kā suņa turētāja statusu un paredzot tikai objektīvi izpildāmus un praktiski īstenojamus pienākumus šādās situācijās, kā arī izvērtējot regulēta un sabiedrības drošībai atbilstoša šādu dzīvnieku nodošanas adopcijai procesa izveidi.
 

-