Atzinums

Anotācijā skaidrots, ka "speciālās atļaujas (licences) pamata mērķis ir nodrošināt kolektīvu tūrisma aģentu un tūrisma operatoru ikgadēju naudas iemaksu valsts budžetā".
Vēlamies vērst uzmanību, ka valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kura palīdzu tiek regulēta personu darbība konkrētajā nozarē, to kontrolējot, veicinot vai ierobežojot (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 4.punktu).
Lai arī valsts nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā, tomēr tās pamata mērķis nav un nevar būt saistīts ar to, ka tā tiek noteikta tikai tādēļ, lai būtu naudas iemaksas valsts budžetā.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt anotācijā iekļauto skaidrojumu par speciālās atļaujas (licences) pamata mērķi.

-

Anotācijā skaidrots, ka "nodevas celšana nodrošina, ka uzņēmēji paši lielākā mērā uzņemas atbildību par iespējamiem riskiem". 

Ņemot vērā, ka noteikumu 51. un 52.punktā noteikts, ka tūrisma operators atlīdzina valstij iztērētos valsts budžeta līdzekļus, un no grozījumiem neizriet, ka valsts nodevas samaksas fakts tūrisma operatoru atbrīvotu no valsts budžeta līdzekļu atlīdzināšanas, tad attiecīgi nav skaidrs, kā valsts nodevas celšana nodrošinās to, ka uzņēmēji paši lielākā mērā uzņemies atbildību par iespējamiem riskiem.

-

No grozījumiem izriet, ka tūrisma operatoram vairāk nekā 12 reizes tiek paaugstināta ikgadējā valsts nodeva par speciālo atļauju (licenci).
 
Kā skaidrots anotācijā minētās valsts nodevas apmēru ir nepieciešams pārskatīt, "tādējādi nodrošinātu valsts budžetā attiecīgus ieņēmumus, iespējamu jaunu repatriācijas gadījumu izmaksu segšanai."
Tāpat anotācijā skaidrots, ka "kopš speciālās atļaujas (licences) ieviešanas Latvijā 2018. gadā, tūrisma aģenti un tūrisma operatori kopumā valsts budžetā ikgadējās nodevas ietvaros bija iemaksājuši 88 091,26 euro apmērā (uz 14.08.2024.) Tomēr, pamatojoties uz šī gada augustā veikto ceļotāju repatriāciju tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ, izmaksas visu personu repatriācijai sasniedza 81 694 euro (no tām attiecinātās izmaksas ceļotāju repatriācijai, kas tika segtas no valsts budžeta līdzekļiem sasniedza 81 248 euro)."

Vēlamies uzsvērt, ka no noteikumu 51. un 52. punkta izriet, ka tūrisma operators atlīdzina iztērētos valsts budžeta līdzekļus. Savukārt noteikumu 54. punktā noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs mēneša laikā no valsts budžeta līdzekļu izmaksas dienas pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu atmaksu un paziņo to tūrisma operatoram, vienlaikus lēmumā ietverot brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi. Atbilstoši noteikumu 55.punktam tūrisma operatoram ir pienākums šo noteikumu 54.punktā minēto lēmumu izpildīt mēneša laikā no tā paziņošanas dienas. Ja tūrisma operators lēmumu neizpilda labprātīgi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumu par izdevumu atmaksu nodod piespiedu izpildei Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot šobrīd noteikumos noteikto kārtību, saskaņā ar kuru tūrisma operators atlīdzina iztērētos valsts budžeta līdzekļus, attiecīgi valsts nodevas paaugstināšanas pamatojums nevar būt saistīts tikai ar apsvērumu, ka ir nepieciešams nodrošināt valsts budžetā attiecīgus ieņēmumus iespējamu jaunu repatriācijas gadījumu izmaksu segšanai.

Savukārt attiecībā uz anotācijā norādīto, ka "valsts nodevas apmēra pārskatīšana ir būtiska arī tiesiskās paļāvības principa īstenošanai. Ceļotājiem un citām iesaistītajām pusēm ir pamatotas tiesības paļauties uz to, ka valsts izveidotā licencēšanas sistēma faktiski spēj nodrošināt to aizsardzību, kuru tā paredz, tostarp — ceļotāju repatriācijas izdevumu segšanu gadījumos, kad tūrisma operators likviditātes problēmu dēļ vairs nespēj izpildīt savas saistības", vēlamies uzsvērt, ka arī šis apstāklis nevar būt pamatojums valsts nodevas paaugstināšanai, jo tiesiskās paļāvības princips jau šobrīd tiek īstenots:
▪ ietverot noteikumos prasību, ka visiem tūrisma operātoriem ir obligāta licencēšanās;
▪ noteikumos nosakot, ka Patērētāju aizsardzības centrs īsteno tūrisma operatoru darbības uzraudzību un kontroli;
▪ noteikumos nosakot, ka valsts nodrošina ceļotāju aizsardzību, sedzot izdevumus, kas saistīti ar ceļotāja repatriācijas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem;
▪ noteikumos nosakot, ka iztērētie valsts budžeta līdzekļi tiek piedzīti no tūrisma operatora.

Ja ir ticis secināts, ka šis šobrīd izveidotais mehānisms nav efektīvs un tā vietā ir nepieciešams paaugstināt valsts nodevas apmēru, lai iztērētos valsts budžeta līdzekļus segtu no ikgadējās valsts nodevas ieņēmumiem, tad vienlaikus ir jāizvērtē, vai nav nepieciešams atteikties no šobrīd izveidotā mehānisma iztērēto budžeta līdzekļu atgūšanai.

Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt valsts nodevas paaugstināšanas nepieciešamību. Ja izvērtējuma rezultātā tomēr secināts, ka grozījumi ir nepieciešami, tad ir nepieciešams anotācijā iekļaut atbilstošu valsts nodevas paaugstināšanas pamatojumu.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju anotāciju papildināt ar informāciju, vai no konkrētā tūrisma operatora saskaņā ar noteikumu 3.3.nodaļā noteikto kārtību ir atgūtas no valsts budžeta līdzekļiem segtās repatriācijas izmaksas 81 248 euro apmērā.

-

Anotācijas 1.3.sadaļas risinājuma aprakstā minēts, ka "pašreizējā ikgadējās nodevas (licences) maksa (40 euro) tika noteikta 2018. gadā, un tā neatspoguļo inflācijas, administratīvo izmaksu un nozares risku pieaugumu".

Vēršam uzmanību, ka, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2. punktā noteiktos valsts nodevas mērķus (personu darbību regulēšana), tās apmērs nav saistāms ar administratīvajām izmaksām. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt tiesību akta projekta anotācijas 1.3. sadaļas redakciju.

-

Anotācijas 1.3.sadaļas risinājuma aprakstā tiek skaidrots, ka: "Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) tūrisma aģentam tiek saglabāts esošajā – 40 euro apmērā, savukārt tūrisma operatoram - 500 euro apmērā".

Ņemot vērā, ka valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) tiek saglabāts esošajā apmērā vien tūrisma aģentam, bet ne tūrisma operatoram, anotācijas skaidrojums būtu papildināms, norādot, ka valsts nodevas apmērs tūrisma operatoram par speciālo atļauju (licenci) tiek palielināts.

-

Valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kura palīdzu tiek regulēta personu darbība konkrētajā nozarē, to kontrolējot, veicinot vai ierobežojot.
Tas nozīmē, ka noteikumu 9.punktā minētā valsts nodeva par speciālo atļauju (licenci) var tikt noteikta tādā apmērā, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varētu nodrošināt tūrisma aģentu un tūrisma operatora uzraudzību.

Kā skaidrots anotācijā "valsts nodevas ieņēmumi ne tikai kalpo kā preventīvs mehānisms iespējamo repatriācijas izdevumu segšanai, bet arī ļauj stiprināt uzraudzības kapacitāti un veicināt godīgu konkurenci nozarē, nepieļaujot negodprātīgu vai nepārskatāmu uzņēmējdarbības praksi".

Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, vai valsts nodevas apmēra paaugstināšanas pamatā ir arī apstāklis, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šobrīd nespēj nodrošināt pienācīgu tūrisma aģentu un tūrisma operatora uzraudzību un tādējādi ir iespējamas situācijas, ka tiek pieļautas negodprātīgas vai nepārskatāmas uzņēmējdarbības prakses. Tāpat lūdzam anotācijā skaidrot, kā tieši plānots stiprināt šo uzraudzības kapacitāti.

-

Tā kā noteikumu projektā paredzēts palielināt ikgadējās valsts nodevas apmēru par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoram no 40  uz 500 euro, kas var radīt ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, ir nepieciešams aizpildīt anotācijas III sadaļu, indikatīvi norādot iespējamo fiskālo ietekmi.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumu, ja nodokļu maksātāja pastāvīgā pārdošanas vieta ir ārpus juridiskās adreses, tad šāda vieta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienība.
Proti, atbilstoši minētā likuma 1.panta 24.punktam par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumu Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 5.2.apakšpunktu nodokļu maksātāju struktūrvienības (t. sk. tīmekļvietņu struktūrvienības), kas nav filiāles, jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu.
Ievērojot minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, ja tā pastāvīgā pārdošanas vieta būs ārpus juridiskās adreses, ir pienākums šo savu pastāvīgo pārdošanas vietu (tostarp – arī tīmekļvietni vai sociālo mediju kontu) reģistrēt kā struktūrvienību Valsts ieņēmumu dienestā.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumu, ja nodokļu maksātāja pastāvīgā pārdošanas vieta ir ārpus juridiskās adreses, tad šāda vieta ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienība.
Lai nepastāvētu risks, ka tūrisma operators veic pārdošanu vietās, kuras nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienības, aicinām izvērtēt iespēju noteikumos noteikt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saņemot informāciju par jaunām pārdošanas vietām, pārliecinās Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē (reģistrā), ka tūrisma operators savas pārdošanas vietas (ja tās neatrodas tā juridiskajā adresē) ir reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienības.
Šādas datubāzes (reģistra) publisku pieejamību Valsts ieņēmumu dienests nodrošina saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 22.punktu un sesto daļu.

-

Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" 3.punktā uzskaitīti visi maksājumu pakalpojumu veidi, kurus var izmantot, veicot maksājumu valsts budžetā.
Saskaņā ar šo noteikumu 3.2.apakšpunktu viens no veidiem ir maksājuma veikšana ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
Ņemot vērā, ka šis maksājuma veids no noteikumu 10.punkta tiek izslēgts un tā vietā ir noteikts, ka valsts nodevu maksā "atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem", lūdzam anotācijā skaidrot, kurā normatīvajā aktā ir vai būs noteikts maksājumu pakalpojumu veids, kuru varēs izmantot, veicot ikgadējo valsts nodevas maksājumu valsts budžetā.

-

Noteikumu 2.punktā ir uzskaitīti nosacījumi, lai tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram tiktu izsniegta speciālā atļauja (licence) un to reģistrētu datubāzē, kā arī saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrētu datubāzē.
Tas nozīmē, ka gadījumos, ja subjekts neatbilst kādam no noteikumu 2.punktā minētajiem nosacījumiem, tad attiecībā uz to visos gadījumos ir izdodams negatīvs administratīvais akts.
Šobrīd noteikumu 12.punktā ir paredzētas iestādes tiesības šādu lēmumu pieņemt.
Tas nozīmē, ka iestāde rīcības brīvības ietvaros ir tiesīga arī nepieņemt negatīvu administratīvo aktu.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai tomēr nebūtu jāparedz, ka gadījumos, ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām, Patērētāju aizsardzības centrs pieņem lēmumu (nevis, ka tam ir tiesības pieņemt lēmumu) par atteikumu reģistrēt tūrisma aģentu, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē un izsniegt tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram speciālo atļauju (licenci).

-

Saskaņā ar minēto normu tiek paredzēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tūrisma aģents organizē kompleksus tūrisma pakalpojumus bez atbilstošas tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences), par to nepaziņojot centram.
Lūdzam anotācijā skaidrot šī regulējuma praktisku piemērošanu. Proti, vai tas nozīmē, ka tūrisma aģentam, kas organizē kompleksus tūrisma pakalpojumus, ir divas atļaujas (licences) – viena, kuras darbība tiks apturēta uz laiku līdz sešiem mēnešiem un otra, kura nav atbilstoša konkrētā pakalpojuma sniegšanai.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbību saimnieciskā darbība ir apturēta saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu, tad šajos gadījumos atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta devītajai daļai tam ir aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, vai nodokļu maksātājam, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

Lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, ka gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbību, tad nav nepieciešams atsevišķi sagaidīt arī Patērētāju aizsardzības centra lēmumu par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbības apturēšanu, lai iestātos noteikumu 28.punkta ievaddaļā minētais nosacījums, ka saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nedrīkst piedāvāt pārdošanai, pārdot vai uzsākt sniegt ceļotājam saistītus tūrisma pakalpojumus, jo šajā gadījumā tas darījumus nedrīkst veikt atbilstoši "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta devītajā daļā ietvertajam aizliegumam.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ja tūrisma aģenta vai tūrisma operatora saimnieciskā darbība ir apturēta saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu, tad šajos gadījumos atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta sestās daļas 4.punktam Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt vai anulēt* nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību, anulēt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma pasažieru komercpārvadājumos sniedzēja reģistrāciju.

Lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, ka gadījumos, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta obligāti izpildāmu prasību apturēt vai anulēt tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram izsniegto speciālo atļauju (licenci), tad šajā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav nepieciešams pieņemt atsevišķu lēmumu, pamatojoties uz noteikumu 26.3.apakšpunktu.

* Saskaņā ar https://tezaurs.lv/anul%C4%93t vārds "anulēt" tiek skaidrots kā "atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt."

-