Atzinums

Būvniecības valsts kontroles birojs (Birojs) atkārtoti aicina atteikties no energoefektivitātes nodevas lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un noteikt tādu pašu normatīvo aktu ieviešanas kontroles mehānismu kā lielajiem uzņēmumiem. Proti, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ar lēmumu uzlikt pienākumu izpildīt Energoefektivitātes likuma (Likums) 12. panta prasības noteiktā termiņā. Ja lielie elektroenerģijas patērētāji konkrētās Likuma prasības neizpilda, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 370. pantu attiecībā uz tiem var veikt piespiedu izpildes darbības, piemērojot piespiedu naudu. Saskaņā ar minēto APL normu piespiedu naudai ir noteikts gan minimālais gan maksimālais slieksnis (atšķirībā no energoefektivitātes nodevas), kā arī piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, kamēr attiecīgais subjekts izpilda ar lēmumu noteiktās darbības. Biroja ieskatā minētais kontroles mehānisms veicinātu Likuma 2. pantā nostiprinātā likuma mērķa sasniegšanu.

Gadījumā, ja iepriekš minētā kontroles mehānisma ieviešana šobrīd nav iespējama, Birojs aicina energoefektivitātes nodevu nepiesaistīt tirgus cenai, bet noteikt to kā nemainīgu vērtību. Ģeopolitiskās situācijas rezultātā vidējā elektroenerģijas cena 2022. gadā bija par 73,14 % lielāka, nekā 2021. gadā.

Tāpat vēršam uzmanību, ka, ja pielieto tiesību akta projektā paredzēto formulu, energoefektivitātes nodeva būs ar vislielāko vērtību tās pastāvēšanas vēsturē.

-

Birojs aicina izskatīt iespēju Eurostat publicētās vērtības aizstāt ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajām vērtībām.
Proti, otro gadu pēc kārtas Eurostat cenas publicēšana aizkavējas, līdz ar to Birojs nav tiesīgs pieņemt lēmumu par energoefektivitātes nodevas piemērošanu, vai arī lēmums par nodevas piemērošanu jāpieņem ievērojamu laiku pēc tam, kad lielajam elektroenerģijas patērētājam ir nosūtīts atgādinājums par Energoefektivitātes likumā noteikto prasību izpildi (piemēram, subjektam, kuram bija iestājies termiņš pienākuma izpildei janvārī, energoefektivitātes nodevu var piemērot tikai jūnijā). Turklāt tikai Biroja proaktīvā rīcība, sazinoties ar Eurostat pārstāvjiem, ļāvusi noskaidrot Eurostat cenu par 2021. un 2022. gadu. Attiecīgi lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu 2022. gadā tika pieņemti jūnija otrajā pusē, savukārt 2023. gadā elektroenerģijas cena tika publicēta tikai 6. jūnijā, turklāt cena publicēta neprecīza. Līdz ar to būtu apsverams risinājums, ka Eurostat publicētās vērtības tiek aizstātas ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajām vērtībām. Tādējādi tam būtu pozitīva ietekme gan uz pieejamās informācijas ātrāku apriti, gan iespēju efektīvāk komunicēt ar atbildīgajām iestādēm, lai risinātu problēmjautājumus.

-

Aizstāt vārdu "regulāri" ar vārdu "nav".

-

Svītrot vārdus "par pamatu", papildināt aiz vārda "ņemot" ar vārdu "vērā".

-

5.punkta pirmajā teikumā svītrot vārdus "ievērojot šo noteikumu 2.punktu", jo tas ir lieki. Savukārt otrajā teikumā vārdu "nomaksā" aizstāt ar vārdu "samaksā".

-

Projekta 6.punktu, attiecīgi precizējot tā redakciju, samainīt vietām ar 5.punktu, ņemot vērā, ka atgādinājums lielajam elektroenerģijas patērētājam tiek nosūtīts pirms lēmuma par nodevas piemērošanu pieņemšanas.

Izteikt teikuma otro daļu šādā redakcijā: "...Birojs nosūta lielajam elektroenerģijas patērētājam atgādinājumu ar lūgumu 30 dienu laikā sniegt informāciju par energoefektivitātes uzraudzības jomas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi." (skat. kopsakarā ar priekšlikumu par 5. un 6.punkta samainīšanu).

-

Tā kā Energoefektivitātes likuma 13.panta trešajā daļā ir noteikts, ka nodeva ieskaitāma valsts budžetā, tad 9.punkts ir svītrojams.

-

Svītrot 11.punktu, jo no Energoefektivitātes likuma 4.1 panta pirmās daļas un 13.panta ceturtās daļas jau izriet Biroja pienākums administrēt nodevu (t.sk. nodrošināt termiņu kontroli un nokavējuma naudas aprēķinu, kas, savukārt izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējuma)).

-