Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā norādītos gadus, kā arī anotācijas 3.sadaļas 6.1., 6.2.apakšpunktā un punktā “Cita informācija” norādīto informāciju, ievērojot, ka ir iestājies 2025.gads un spēkā ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Papildus norādām, ka Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojs kopš 01.07.2024. ir Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestādes, kā arī VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kapitāldaļu turētājs ir Klimata un enerģētikas ministrija, attiecīgi jānorāda, ka minētās iestādes un kapitālsabiedrība likumprojektā noteiktās funkcijas veiks Klimata un enerģētikas ministrijas resoram piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros. Papildus lūdzam punktā “Cita informācija” svītrot informāciju par 2023. un 2024.gadu, jo tā nav aktuāla, kā arī norādīt, ka Veselības inspekcija likumprojektā noteiktās funkcijas veiks tai piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka izskatīšanai Ministru kabinetā nav virzāmi tādi tiesību aktu projekti, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums, attiecīgi lūdzam kopumā precizēt punktā “Cita informācija” norādīto par papildu finansējuma nepieciešamību. Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā tiesību aktu izstrādē. Papildus izdevumu finansēšana būtu iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus rast, pamatā pārskatot jau tām piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvāt jaunus diskrecionārus ieņēmumu avotus.
 

-

Finanšu ministrija, iepriekš sniedzot atzinumu, piedāvāja izvērtēt iespēju neizsniegt atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, ja komersantam ir neizpildītas nodokļu saistības. Izziņā atbildīgā ministrija kā primāro argumentu, kāpēc tas netiek ņemts vērā, norāda,  ka nodokļu saistību neizpilde nav Valsts vides dienesta kompetencē.

Vēršam uzmanību, ka šāds, šauri vērtēts apgalvojums būtu uzskatāms par nekorektu, jo nodokļu iekasēšana ir publiskās varas funkcija, kas izriet no sociāli atbildīgas valsts principa. Mūsuprāt, nodokļu maksājumu veikšana ir svarīga priekš ikkatra sabiedrības locekļa. Tas ir viens no svarīgākajiem valstiskā regulējuma elementiem, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu visas sabiedrības labklājību, un šajā procesā nozīmīga loma ir visu tiešās pārvaldes iestāžu koordinētai darbībai.

-

Saistība ar "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" nosaukuma maiņu 02.07.2024 uz "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija", lūdzam veikt atbilstošas izmaiņas anotācijā.

-

Paskaidrojot likumprojekta 23.pantu, kur cita starpā tiek sniegta informācija par esošo regulējumu speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai komercdarbībai ar akcīzes precēm, aicinām to papildināt ar atsauci uz konkrētu normatīvo aktu (Ministru kabineta 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība").

-