Atzinums

Kaut gan redakcija ir precizēta, pēc būtības tā nav mainīta. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrāde ir stingri reglamentēts process, kurā ietvaros tiek līdzsvarotas sabiedrības, uzņēmumu, pašvaldības un citu grupu intereses. No likumprojekta redakcijas nav saprotams, kurš un kādā veidā no pašvaldības puses sniegs viedokli par konceptuālu atbalstu paredzētai darbībai, ja tā neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam.   Gadījumā, ja paredzēta darbība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, nekustamā īpašuma īpašniekam arī šobrīd ir tiesības vērsties pašvaldībā ar lokālplānojuma ierosinājumu. Ar brīdi, kad pašvaldība pieņem lēmumu par lokālplānojuma izstrādi tā pauž viedokli, ka šāda darbība ir iespējama pašvaldības teritorijā, bet gala lēmums jebkurā gadījumā ir atkarīgs no lokālplānojuma izstrādes ietvaros konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, teritorijas analīzes rezultātiem, institūciju atzinumiem un sabiedrības viedokļa.
Tāpat neviens neliedz attīstītājiem arī šobrīd konsultēties ar pašvaldību.  

Aicinām izteikt 6.² panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pašvaldība izvērtē paredzēto darbību un sniedz ierosinātājam rakstveida informāciju par paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, bet pašvaldība plāno uzsākt nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi, tā aicina paredzētās darbības ierosinātāju rosināt teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Pašvaldība pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi.”

Neatbalstām piedāvāto 6.² panta trešās daļas redakciju un piedāvājam no tās  svītrot vārdus “paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību”, tādējādi to izsakot sekojoši:
(3) Konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas paredzētajām darbībām, kuras atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokāplānojumam, paredzētajām darbībām, kuras ar likumu atzītas par nepieciešamām sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai, paredzētajām darbībām, kuras noteiktas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentā, kā arī paredzētajām darbībām Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, paredzētajām darbībām, kas ar likumu atzītas par nepieciešamām sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī nacionālo interešu objektiem."

Motivācija: Uzskatām, ka  arī tādas paredzētās  darbības, kas saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību ar vietējo pašvaldību ir izdiskutējamas, piemēram, lai vienotos par pieņemamāko risinājumu ne tikai paredzētās darbības ierosinātajam, bet arī pašvaldībai (un pašvaldības teritorijai) un sabiedrībai kopumā - objekta novietojums, trasējums, aizsargjoslas u.tml., respektējot konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses.

-

Kaut gan normatīvā akta anotācijā ir paskaidrots, ka ierosinātājs finansē paredzētās darbības ietekmes novērtējuma procesu nav saprotams, kādā veidā pašvaldība var atgūt finanšu resursus, kas tiek ieguldīti, izpildot (1¹) daļas normu, kā arī nav vispār ņemts vērā, ka tas ir milzīgs papildu slogs pašvaldības administratīvajiem resursiem.
LLPA nepiekrīt un nesaskata pamatojumu tam, ka pašvaldībām tiek uzlikts papildus pienākums informēt sabiedrību, līdz ar to (1¹) daļā ir svītrojama.
 

-

Neatbalstām piedāvāto 17. panta septītās daļas redakciju un piedāvājam no tās svītrot vārdus “paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību”, tādējādi to izsakot sekojoši:
"(7) Ierosinātājs izvērtē sabiedrības iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, precizē ziņojumu, ietver tajā pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī norāda, kā iesniegtie priekšlikumi ir izvērtēti. Ja paredzētā darbība atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, ierosinātājs šo ziņojumu kopā ar sabiedrības rakstveida priekšlikumu kopijām elektroniski iesniedz kompetentajai institūcijai, kā arī ievieto ziņojumu savā vai attiecīgi pilnvarotas personas tīmekļvietnē. Nosacījums par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam neattiecas uz darbībām, kuras saistītas ar nacionālo interešu objektiem.";
 

-

Neatbalstām 22. panta ceturtās daļas redakciju un piedāvājam to izteikt sekojoši:
(4) Pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu, kompetentā institūcija izvērtē un ņem vērā attiecīgās pašvaldības un sabiedrības viedokli. Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, kompetentā institūcija izvērtē arī ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.

Motivācija: Uzskatām, ka pašvaldības izvērtējot paredzēto darbību, ir tiesīgas un kompetentas paust par to  atzinumu, kas sagatavots, ievērojot  katras konkrētās pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentus un stratēģiskos plānus. Pašvaldības sagatavotais atzinums ir jārespektē, gatavojot lēmumu par  paredzēto darbību, un tas (pašvaldības atzinums) nebūtu pielīdzināms kategorijai “sabiedrības viedoklis”, kam bieži ir emocionāls raksturs bez nopietnas viedokļa analīzes un pamatojuma.

-

Neatbalstām minētā punkta izslēgšanu.

Motivācija: Šāda likumprojekta norma ievērojami palielina sabiedrības īpašuma un veselības apdraudējumu.

-

Neatbalstām šāda 2¹ apakšpunkta iekļaušanu.

Motivācija: nepiekrītam, ka turpmāk atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas jaudas palielināšanas gadījumā netiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, proti, koģenerācijas stacijas turpmāk varēs bez sākotnējā izvērtējuma un IVN būtiski palielināt atkritumu dedzināšanas jaudas.

-

Neatbalstām papildināt 11. punkta 2.1 apakšpunktu aiz vārda “pielikums” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad tiek palielināta atkritumu apstrādes iekārtu jauda”. Nepiekrītam, ka turpmāk atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas jaudas palielināšanas gadījumā netiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, proti, koģenerācijas stacijas turpmāk varēs bez sākotnējā izvērtējuma un IVN būtiski palielināt atkritumu dedzināšanas jaudas.

-

Piedāvājam 4.¹ daļu izteikt sekojošā redakcijā:

"(4¹) Pirms šā panta 1.² daļā minētā paziņojuma iesniegšanas kompetentajai institūcijai un pašvaldībai, ierosinātājs izvieto informatīvu tāfeli par uzsākto ietekmes novērtējuma procesu teritorijā, kurā plānota paredzētā darbība, konkrētu informatīvās tāfeles novietni saskaņojot ar pašvaldību, izņemot darbībām, kas saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību. Vienlaikus ar paziņojuma iesniegšanu kompetentajā institūcijā un pašvaldībā, ierosinātājs sniedz informāciju par izvietoto informatīvo tāfeli. Prasības informatīvās tāfeles izvietošanai un informatīvās tāfeles saturu nosaka Ministru kabinets."

Motivācija: Nolūkā izvairīties no situācijām, kurās informatīvā tāfele tiek izvietota teritorijā, kurā plānota paredzētā darbība, taču konkrētā novietne ir formāla - vietā, kas ir attālināta no apdzīvotām/apmeklētām teritorijām, iedzīvotājiem grūti pieejamā vai nepieejamā teritorijā (piemēram, slēgtās rūpnieciskās teritorijas) konkrētai pašvaldībai būtu tiesības noteikt, kur izvietot informatīvo tāfeli, lai tiktu sasniegts šīs prasības nolūks – par paredzēto darbību tiktu informēta  iespējami lielāka sabiedrības daļa.

-

Spēkā esošā likuma “Par ietekmes uz vidi  novērtējumu” 2. pielikuma 11. punkta “Pārējās darbības” 12 e) apakšpunkts:
“e) ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu”;

Priekšlikums.
Nolūkā nodrošināt ērtu piekļuvi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastei un vienlaicīgi mazināt šīs zonas antropogēno slodzi, aicinām grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” papildināt sekojoši:
2. pielikumā:
“ izteikt 11. punkta 12 e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) ne vairāk kā trīs metrus platu velo un gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu”;
 

-

Aicinām  g) apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā:

“g) jaunu palīgēku un labiekārtojuma elementu būvniecība, 1. grupas ēku novietošana pilsētu teritorijās, ja tām ir nodrošināta piekļuve, būvniecība notiek uz zemes, kuras lietošanas veids ir noteikts kā zeme zem ēkām un pagalmiem, un ja šo darbību rezultātā nav nepieciešama zemes lietošanas veida maiņa."
 

-