Atzinums

Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12.maija prot.Nr.32 5.§ 2.punktu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2020.gada 1.decembrim tika uzdots izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi zinātniskās darbības likumā”, ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju, tiesību komercializācijai, un ņemot vērā saņemtos Ekonomikas ministrijas grozījumu priekšlikumus, Valsts Zinātnisko institūtu asociācija lūdz skatīt priekšlikumus Zinātniskās darbības likuma grozījumiem zemāk norādītā redakcijā.
Zinātniskā institūta intelektuālais īpašums kā viens no īpašuma veidiem jau ir definēts Zinātniskās darbības likumā. Tāpat likums ietver izņēmumu rīcībā ar nekustamo īpašumu, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Pēc analoģijas līdzīgu izņēmumu vajadzētu ieviest arī attiecībā uz zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, lai skaidri un nepārprotami noteiktu atvasinātās publiskās personas rīcību ar tās īpašumā esošo intelektuālo īpašumu, tā izpildot Valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu “uzlabot normatīvo regulējumu valsts zinātniskās institūcijās radītā intelektuālā īpašuma izmantošanai un komercializācijai”.
Lūdzam veikt šādus precizējumus  Zinātniskās darbības likuma grozījumu projektā:
Likumprojekta redakcija:
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģijām atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
Piedāvātā redakcija:
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā zinātības un/vai tehnoloģiju tiesību atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
Pamatojums:
“Mantiskās tiesības” ir tikai viens no diviem autortiesību veidiem. Zinātības un tehnoloģija ietver iepriekš minēto intelektuālā īpašuma objektu kopa, kas nedefinē tikai mantiskās tiesības autortiesību kontekstā, bet arī intelektuālā īpašuma reģistrācijas.
Likumprojekta redakcija:
14) izgudrotājs – persona vai organizācija, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā  īpašuma tiesībām.
Piedāvātā redakcija:
14) izgudrotājs – persona, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā  īpašuma tiesībām.
Pamatojums:
Patentu likums nosaka, ka izgudrotājs ir persona. Izgudrotājs nevar būt organizācija.
Likumprojekta redakcija
13.3.² pants "...3.²⁾ nosaka zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību;"
Piedāvātā redakcija:
svītrot 13.3.² pantu
Pamatojums:
Piedāvājam zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību noteikt zinātnisko institūciju iekšējos normatīvajos aktos, jo zinātības un tehnoloģiju tiesību specifika dažādās zinātniskajās institūcijas ir atšķirīga, piemēram IT nozare un farmācija. Attiecīgi, unificētas kārtības kārtības izstrāde rada pārregulācijas riskus. Detalizētu pamatojumu skatīt pie nākamā punkta.
Likumprojekta redakcija:
21.⁶.pants n/a
Piedāvātā redakcija:
Papildināt 21.⁶.pantu ar 6. punktu: "Rīcību ar šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto intelektuālo īpašumu, tai skaitā par tā licencēšanu un atsavināšanu nosaka zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesību pārvaldības, izmantošanas un komercializācijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
​​Tieslietu ministrijas komentārs par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumu projekta IV nodaļu un atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likumu attiecas uz intelektuālā īpašuma kā kustamas mantas atsavināšanu un neskar atvasinātas publiskas personas mantas nodošanu lietošanā, t.i., licencēšanu, ko regulē publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi. Atvasinātas publiskas personas intelektuālā īpašuma atsavināšanai nevajadzētu būt pretrunā ar atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.pantu, jo intelektuālais īpašums kā nemateriāls aktīvs nav īpašums, kas nepieciešams atsavinātai publiskai personai to funkciju nodrošināšanai.
Zinātniskās darbības likumā jau ir definēts zinātniskā institūta intelektuālais īpašums kā viens no īpašuma veidiem. Tāpat likums ietver izņēmumu rīcībā ar nekustamo īpašumu, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Pēc analoģijas līdzīgu izņēmumu var ienest arī attiecībā uz zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, kas izklāstīts zemāk.
Iesakām Zinātniskās darbības likuma 21.6 pantu papildināt ar precizējošo rīcību saistībā ar zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, veidojot 21.⁶ panta sesto daļu. Papildus tam Valsts Zinātnisko institūtu asociācija aicina papildināt Zinātniskās darbības likuma grozījumu anotāciju ar skaidru atrunu kas ir interpretējams kā zinātniskā institūcijas intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējie normatīvie akti, t.i., piem., zinātniskās institūcijas apstiprināta politika, kārtība, nolikums, rīkojums u.c. veida dokumenti, kuri nosaka kārtību kādā tiek pārvaldītas un izmantotas zinātniskās institūcijas intelektuālā īpašuma tiesības.

Likumprojekta redakcija:
39.¹. pants: "39.¹ pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai."
Piedāvātā redakcija:
39.¹. pants: "39.¹ pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai."
Pamatojums:
39.¹ panta nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz ārvalstu un nacionālā publiskā finansējuma ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesībām. Ir virkne privātu vai kombinētu ārvalstu finanšu instrumentu finansētu pētījumu programmu (piem. MMV[1]), kuru ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesību īpašumtiesību piederībai būtu piemērojams 39.² panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums.
[1] https://www.mmv.org/about-us
Likumprojekta redakcia:
39.². punkts "39.² pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu...."
Piedāvātā redakcija:
“39.² pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu..."
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta pamtojumu.
Likumprojekta redakcija:
39.³ pants "Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz vai  uz zinātības un tehnoloģiju tiesību piešķiršanai uz zinātību un tehnoloģijām uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercialiācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums."
Piedāvātā redakcija:
39.³ pants. "Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
Piedāvātajā likumprojekta redakcijā ir novērstas gramatiskas neprecizitātes attiecībā uz regulējumu, kas nosaka lēmumu, kādu zinātniskā institūcija pieņem par mantisko tiesību izmantošanu uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām kā arī ir paplašināts regulējuma tvērums, ietverot arī lēmumus izmantot mantiskās tiesības uz zinātību, to nereģistrējot. Piemēram, farmācijas industrijā zāļu vielu iegūšanas metodes tiek paturētas kā nereģistrēta zinātība (komercnoslēpums). 
Saskaņā ar piedāvāto likumprojektu, 39.³ panta 3. daļā aprakstīto kārtību nosaka  zinātniskās institūcijas darbības nolikums. Zinātniskajiem institūtiem tas ir nolikums, augstskolām – satversme, kas regulē institūciju pamatdarbību visaugstākajā stratēģiskajā līmenī. Attiecīgi visbiežāk satversmes un nolikumi netiek mainīti katru gadu, kā arī grozījumi notiek smagnējas un laikietilpīgas procedūras rezultātā (skat. piem. Augstskolu likuma 10. pantu). 39.³ panta 3. daļā aprakstītā kārtība, savukārt, runā par operatīvo procedūru aspektiem, kam ir nepieciešama elastība un to ir jāspēj operatīvi mainīt atbilstoši tirgus situācijai, ārējam regulējumam un citiem aspektiem, tādējādi, balstoties uz labas pārvaldības praksi,  šādus operatīvas darbības dokumentus vajadzētu pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, kas nav iespējams zinātnisko institūciju nolikumu vai augstskolu satversmju gadījumā.
Likumprojekta redacija:
"39.⁴ panta 1. daļa "(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātības un tehnoloģijām, izgudrojuma vai augu šķirnes un nav attiecīgās tiesības..."
Piedāvātā redakcija:
"39.⁴ panta 1. daļa "(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības..."
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta skaidrojumu
Likumprojekta redacija:
"39.⁴ panta 2. daļa "(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas.."
Piedāvātā redakcija:
"39.⁴ panta 2. daļa "(2) Valsts zinātniskās institūcijas saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem izveidotai lēmējinstitūcijai ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas."
Pamatojums:
Saskaņā ar starptautisko praksi 39.⁴ panta 2. daļā minētā lēmējinstitūcija ir vai nu Tehnnoloģiju pārneses augstākās amatpersonas[1] vai valorizācijas/inovācijas komisija[2] ar mainīgu sastāvu (piem. rotējošām zinātnieku/izgudrotāju vietām).
Tām noteikti nevajadzētu būt  augstskolu un institūtu padomēm, jo lēmumi ir jāpieņem par katru patentu ģimenes nacionālo fāzi atsevišķi, kas institūcijai, ar vairāku desmitu patentu portfeli, var rezultēties vairākos simtos lēmumu, kas attiecīgi ir 1) operacionālas dabas lēmumi (balstoties uz aktuālajiem tirgus izpētes datiem un potenciālo klientu/licenciātu/pircēju stratēģiskajām interesēm), 2) bieži vien ir jāpieņem ļoti ātri; 3) nav samērīgi ar zinātnisko institūtu un augstskolu padomju stratēģisko pozicionējumu.
[1] https://www.researchgate.net/publication/241689576_The_commercialisation_process_of_patents_by_universities
[2] Piemēram, Antverpenes universitātes gadījumā
Likumprojekta redakcija:
"39.⁵ pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
 Valsts zinātniskajai institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot zinātības un tehnoloģiju tiesības, iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām."
Piedāvātā redakcija:
"39.⁵ pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
 Valsts zinātniskā institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot vai iegādāties zinātības un tehnoloģiju tiesības, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (2014/C 198/01) 29. pantam."
Pamatojums:
Iepriekš jau ir definēts, ko ietver tehnoloģiju tiesības. Attiecīgi likuma izpratnes veicināšanai, ja lietotu terminu kopu “zinātības un tehnoloģiju tiesības”, kas jau ietver izgudrojumus kā patenta pieteikumus un patentu, un augu šķirnes, nav nepieciešams paplašināts skaidrojums.
Piedāvātais regulējums  neatrisina galveno šī brīža problēmu komercializācijas procesā, t.i. nepieciešamību piemērot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (intelektuālā īpašuma, piemēram, patenta pārdošanas gadījumā) un Publiskas personas finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam pakārtoto MK noteikumu nr. 97 prasības (licences līguma gadījumā). Abu normatīvo aktu ietvaros faktiski vienīgā pieejamā procedūra ir izsole, kas, lielākoties, nav savietojama ar “komercializāciju  valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā”. Saskaņā ar literatūrā pieejamo informāciju, tehnoloģiju tiesību komercializācijai bieži vien efektīvas pārrunas (nevis izsole) ir piemērotākā procedūra. Bez tam, minētie normatīvie akti paredz licences vai pārdošanas līguma nosacījumu publiskošanu, ko kompānijas parasti nedara, it īpaši agrīnās fāzes izstrādnēm. Papildus, izsole kā tehnoloģiju tiesību atsavināšanas veids nav piemērojams gadījumos, kad  izgudojums (viss vai tā daļa) ietver, piemēram, nepatentējamu komponenti. Šādā   gadījumā izsoles piemērošanas rezultātā tehnoloģiju tiesības un zinātība zaudētu visu vai daļu  vērtības, jo izsoles procedūras ietvaros nav iespējams nodrošināt konfidencialitātes nosacījumu ievērošanu.
Priekšlikums ir leģitimizēt jau šobrīd saistošās Valsts Atbalsta regulējuma normas attiecībā uz tirgus cenas noteikšanas mehānismiem, izslēdzot izsoli kā vienīgo pieejamo metodi.
Likumprojekta redakcija:
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam, selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai  zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā."
Piedāvātā redakcija:
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību (t.sk. autoratlīdzību) no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.."
Pamatojums:
Ir nepieciešams paredzēt autoratlīdzību kā vienu no iespējamajiem atlīdzības izmaksu veidiem kā arī ir novērstas redakcionālas neprecizitātes.
Pamatojumu par dokumentu hierarhisko līmeni, kurā tiek noteikta atlīdzības kārtība, skat. 39.³. panta izmaiņu pamatojumā


 

-