Atzinums

Uzturam iepriekš paustās un vērā neņemtās LPS iebildes (izziņas 4.; 6. un 15.punkts) par to, ka šobrīd projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” 1 aktivitātē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk- OECD)  eksperti veic padziļinātu analīzi par Interešu konflikta novēršanas likuma atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei un saskaņā  ar tiem sniegs secinājumus un priekšlikumus par nepieciešamību veikt grozījumus vai izstrādāt jaunu regulējumu interešu konflikta novēršanas jautājumos.   Līdz ar to  šobrīd Valsts kancelejas piedāvātā likumprojekta virzība ir priekšlaicīga un nav racionāla.
Dažādu ministriju u.c. institūciju darbībām vienā jomā jābūt savstarpēji saskaņotām, uz ko vairākkārt ir vērsta uzmanība dažādās diskusijās un tml.
Pie tam nostājai praktiski vienādos apstākļos ir  jābūt nemainīgai. Proti, LPS  2023.gada .pavasarī reaģējot uz Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa sēdē skatīto jautājumu bloku par atļaujām amatu savienošanai (23-TA-463; 23-TA-452;23-TA-468; 23-TA-464; 23-TA-465), arī virzīja iniciatīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk-KNAB) par nepieciešamiem Interešu konflikta novēršanas likuma valsts amatpersonu darbībā grozījumiem. KNAB sniedza detalizētu atbildi, to noslēdzot ar argumentu, ka "pamatojoties uz OECD ekspertu secinājumiem, KNAB vērtēs  iespējas pilnveidot esošo regulējumu vai izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Attiecīgi, pamatojoties uz analīzes secinājumiem, tiks vērtēta izmaiņu nepieciešamība arī attiecībā uz pašvaldību priekšsēdētāju amatu savienošanas ierobežojumiem.".

-

Minētajā normā ietvertais aizliegums iedarbojas “abpusēji” un vienlaikus veido pretrunu – tātad no normas izriet, ka likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā (kas ir arī likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklis), piektajā (kas ir arī publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis un kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas intereses kapitālsabiedrībā) un sestajā daļā minētās amatpersonas nedrīkst savienot amatu ar valdes locekļa amatu likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un ”d” apakšpunktos minētajā kapitālsabiedrībā, no kā izriet, ka attiecīgi šie valdes locekļi nevar savienot amatu ne ar vienu no likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajiem amatpersonu amatiem. No normas, piemēram, izriet, ka vienas publiskas personas padomes loceklis nevar vienlaikus būt citas publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kas savukārt nonāk pretrunā ar jauno 5.¹pantu, un valdes loceklis nevar amatu savienot ar, piemēram, citas pašvaldības izpilddirektora vietnieka amatu vai publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu.
Šāds ierobežojums nav nedz saprotams, nedz loģisks. Tas nepamatoti un nesamērīgi aizskar valdes locekļu tiesības. Kā ierobežojuma leģitīmais mērķis anotācijā ir norādīts, ka ar šo tiek novērsts “risks, ka augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus (gan valsts amatpersonas amata, gan savienojamā amata) pienākumus, ņemot vērā papildus slodzi cita amata pienākumu izpildē, īpaši jāatzīmē, ka tas nevar būt iespējams, ja amats tiek savienots ar valdes locekļa amatu.” Nav saprotams, kāpēc tieši valdes locekļa amats tiek izcelts kā īpaši “nesavienojams”, jo vienlaikus šī norma turpina pieļaut, ka šīs pašas amatpersonas var pilnvērtīgi savienot savu atbildīgo amatu ar 2 citiem pilnas slodzes valsts amatpersonas amatiem. Piemēram, likuma norma pieļauj situāciju, ka viena amatpersona var pat vadīt divas iestādes un vēl ieņemt citu pilna laika valsts amatpersonas amatu u.tml.
 

-

Šī norma nav saprotama no juridiskās tehnikas viedokļa, jo:
pirmkārt, valsts amatpersonas, uz kurām attiecas 7. panta otrā un trešā daļa, vispār nedrīkst savienot amatu ar padomes locekļa amatu likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un ”d” apakšpunktos minētajā kapitālsabiedrībā. Vai ar šo normu ir paredzēts izdarīt izņēmumu no 7. panta otrajā un trešajā daļā noteiktā speciālā amatu savienošanas ierobežojuma? Kas nav nedz saprotami, nedz loģiski;
otrkārt, valsts amatpersonas, uz kurām attiecas 7. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktie speciālie amatu savienošanas ierobežojumus, drīkst savienot amatu ar padomes locekļa amatu likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un ”d” apakšpunktos minētajā kapitālsabiedrībā – gan ilglaicīgi, gan arī pat ar vēl kādu otru valsts amatpersonas amatu un 7. panta piektās daļas gadījumā arī ar vairākiem citiem amatiem, ja nav interešu konflikts un ir saņemta atļauja. Vai attiecībā uz šīm amatpersonām norma paredzēta kā papildus speciālais amatu savienošanas ierobežojums? Kas nav nedz saprotami, nedz loģiski, nedz no juridiskās tehniskas viedokļa sistēmiski.
 Rosinām papildināt  nevis ar  2¹ daļu, bet gan ar divi prim daļu (līdzīgi kā formulēts 5.pantā).

-

Nepieciešams pārdomāt visu grozījumu juridisko tehniku, jo, kā jau minēts pie likumprojekta 1. panta, šī norma expressis verbis nonāk pretrunā ar 6.panta otro daļu, jo šī norma paredz, ka valdes loceklis var savienot amatu ar vienu padomes locekļa amatu, bet 6.panta otrā daļa nosaka, ka padomes loceklis vispār nevar savienot amatu ar valdes locekļa amatu.
Rodas jautājums, vai šī norma ir domāta, ka izņēmums no 6.panta otrajā daļā minētā izņēmuma?

-