Atzinums

Noteikumu projekta IV nodaļa “Publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas atbalsta pakalpojumu nodrošināšana” paredz kārtību, kādā tiek komercializēti publiskas personas pētniecības rezultāti. Taču, ņemot vērā, ka nav veikti grozījumi “Zinātniskās darbības likumā”, joprojām nav tiesiskais regulējums, kas regulē publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializāciju. Līdz ar to faktiski ir izveidojusies situācija, ka publiskas personas savas mantiskās tiesības var atsavināt tikai atbilstoši Publiskās personas mantas atsavināšanas likumam, kas nosaka, ka atsavināt var tikai, ja publiskai personai nav vajadzīga šī manta, proti, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai (4.pants).
Lai risinātu izveidojušos situāciju, atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.maija prot.Nr.32 5.§ 2.punktam Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2020.gada 1.decembrim tika uzdots izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi zinātniskās darbības likumā”, ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju, tiesību komercializācijai.  Turklāt Vadības rīcības plānā ir iekļauts uzdevums “uzlabot normatīvo regulējumu valsts zinātniskajās institūcijās radītā intelektuālā īpašuma izmantošanai un komercializācijai (izvērtēta grozījumu nepieciešamība Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Zinātniskās darbības likumā)”. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, ministru kabineta noteikumu projektā nav iekļaujams tāds regulējums, kas nav atbilstošs vispārējam regulējumam rīcībā ar publiskas personas mantu vai speciālajam regulējumam intelektuālā īpašuma jomā, pirms nav veikti attiecīgie grozījumi Zinātniskās darbības likumā.
 

-

Tieslietu ministrija uztur 28.11.2022.  iebildumu un atkārtoti norāda, ka pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības noteikšanas kartība ir ārpus deleģējuma. Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.
Attiecīgi, lai iekļautu noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikta pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības noteikšanas kartība, ir jāpapildina noteikumu projekta pilnvarojošais likums vai no noteikumu projekta jāsvītro  iekļautā pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības kartība.
Papildus norādām, ka EM un IZM jau iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā bija informēta, ka nav izstrādāts normatīvais regulējums pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības noteikšanas kartībai. Attiecīgi šīs problēmas apzināšanai un novēršanai ir bijis vairāk kā pietiekoši ilgs laika periods.
 

-

Lūdzu ņemt vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par 29.4. apakšpunktu.

-

Lūdzam noteikumu projektā skaidrot terminu “komercializācijas potenciāls” atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.4. nodaļai.

-

Atkārtoti lūdzam izskatīt iepriekš sniegto iebildumu, ņemot vērā, ka apakšpunkts joprojām paredz finansējumu dalībai izstādēs, konferencēs u.c. intelektuālā īpašuma komercializācijas nolūkos. Patenta iegūšanas iespēja ir atkarīga no tā konfidencialitātes, tādēļ, lai gan finansējuma saņēmējam ir rīcības brīvība attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģiju un mērķi, būtu ļoti svarīgi vismaz anotācijā skaidrot, ka attiecībā uz izgudrojumiem, kas vēl nav saņēmuši patentu, informācija nevar tikt izplatīta publiski, pretējā gadījumā pastāv risks, ka izgudrojumam nebūs novitātes un izgudrojumu nebūs iespējams aizsargāt ar patentu. 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt terminu "rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai" atbilstoši noteikumu projekta  2.13. apakšpunktā lietotajai terminoloģijai.

35.2. rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai – patentu, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pieteikumu sagatavošanai, papildu aizsardzības sertifikātu sagatavošanai zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī to reģistrācijai un uzturēšanai spēkā līdz četriem gadiem pēc tiesību piešķiršanas, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim;

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā, tā anotācijā skaidrot, vai noteikumu projekts attiecas tikai uz nacionāliem patenta pieteikumiem, vai arī uz Eiropas un starptautiskiem patentu pieteikumiem.
Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka vien no mērķiem ir “sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos”. Ja noteikumu projekts attiecas arī uz Eiropas un starptautiskiem patentu pieteikumiem, tad lūdzam atbilstoši papildāt noteikumu projekta 35.2. apakšpunktu.
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt apakšpunktu, saskaņojot tā terminoloģiju ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Informējam, ka Latvijā patentpilnvarnieki netiek reģistrēti, bet gan iekļauti Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā. Taču šī brīža redakcija paredz, ka patentpilnvarniekam jābūt gan reģistrētam, gan iekļautam sarakstā. Ņemot vērā, ka izmaksas attiecināmas arī uz ES un EEZ zonas valstu profesionālajiem patentpilnvarniekiem, lūdzam izvēlēties terminoloģiju, kas nenosaka reģistrāciju un iekļaušanu sarakstā.

57.2. atzīti patentpilnvarnieki.

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka “Latvijai ir raksturīgs arī zems pētniecības un attīstības rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība.” Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādas darbības projekta ietvaros tiks veiktas, lai projekti rezultētos ar augstu komercializācijas līmeni, kādas izmaņas normatīvajā regulējumā un projektu īstenošanā tiks veiktas (salīdzinoši ar iepriekšējo ES fondu periodu), lai projektu rezultātā netiktu radīti zema komercializācijas līmeņa projekti.  

-

Lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut anotācijā skaidrojumu par to, ka potenciālā rūpnieciskā īpašuma objekta izvērtējums jau ietilpst komercializācijas stratēģijas izstrādē. Tādējādi, gadījumā, ja projektam nepieciešams, tad ir iespējams saņemt atbalstu patentspējas pārbaudei.

-