Atzinums

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ierosinām precizēt šo panta daļu, lai būtu nepārprotami skaidrs, kam ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar kriptoaktīviem:
a) jebkuram nodokļu maksātājam šā likuma izpratnē (skat. definīciju grozāmā likuma 1.panta 4.punktā);
b) tikai tādam nodokļu maksātājam, kurš ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (kā norādīts anotācijā).

-

Tā kā termins "kriptoaktīvs" šajā panta daļā skaidrots visa likuma (nevis atsevišķas nodaļas) izpratnē, šā termina skaidrojumu ierosinām pārcelt uz likuma 1.pantu, kurā ir skaidroti šajā likumā lietotie termini. 

-

Šajā panta daļā Ministru kabinetam būtībā tiek dots pilnvarojums noteikt gan nosacījumus, gan kārtību, kādā nodokļu maksātājam ir pienākums ziņot par darījumiem ar kriptoaktīviem. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ierosinām jau likumā atrunāt nosacījumus, pie kādiem iestājas paziņošanas pienākums, savukārt šā pienākuma izpildes nodrošināšanai nepieciešamā regulējuma izdošanu deleģēt Ministru kabinetam. Kā vairākkārt atzīts Satversmes tiesas spriedumos, lai gan visus jautājumus likumā detalizēti un pilnībā noregulēt nav mērķtiecīgi, likumdevējam šie jautājumi tomēr ir jāapsver (piemēram, skat. Satversmes tiesas 2011.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.2010-40-03 11.punktu). Likumdevējs, pilnvarojot izpildvaru izstrādāt regulējumu kādā jautājumā, nedrīkst radīt risku, ka līdzsvars starp likumdevējvaru un izpildvaru varētu nosvērties uz izpildvaras pusi tiktāl, ka tiktu apdraudēts varas dalīšanas princips un līdz ar to arī demokrātiskas valsts iekārtas būtība (skat. Satversmes tiesas 2011.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.2010-40-03 10.2.punktu). 

-

Šī norma pēc būtības paredz soda naudas piemērošanu nodokļu maksātājam šādos gadījumos:
a) par ziņojuma sniegšanas termiņa neievērošanu;
b) par pienācīgas pārbaudes procedūras neievērošanu;
c) par citu noteikumu neievērošanu par automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz tā [proti, nodokļu maksātāja] rīcībā esošo informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ierosinām precizēt šo normu, jo tā rada dažādas interpretācijas iespējas, proti:
1) vai soda naudu var piemērot jebkuram "nodokļu maksātājam" šā likuma izpratnē (skat. kopsakarā ar termina "nodokļu maksātāji" skaidrojumu grozāmā likuma 1.panta 4.punktā), vai tikai kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējam;
2) vai ar "citiem noteikumiem" attiecībā uz automātisko informācijas apmaiņu ir domāti tie paši Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks izdoti, pamatojoties uz likumprojekta 1.pantā (grozāmā likuma 15.panta divpadsmitajā daļā) paredzēto pilnvarojumu, vai arī kādi "citi noteikumi".

-

Tā kā vienai centrālajai bankai diez vai būs vairākas digitālās valūtas, ierosinām lietot attiecīgos vārdus vienskaitlī (proti, "centrālās bankas digitālo valūtu"). 

-

Pēc šāda grozījuma sanāks, ka "finanšu aktīvs" cita starpā ir arī "līdzdalība kriptoaktīvos, par kuriem jāziņo". Ierosinām šo grozījumu precizēt atbilstoši termina "finanšu aktīvs" skaidrojumam OECD izdotajā Starptautiskajā standartā automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jautājumos. 

Vienlaikus normas labākai uztveramībai ierosinām sadalīt grozāmā likuma 67.pantā ietverto uzskaitījumu punktos, jo šobrīd ir samērā grūti uztvert, kas ietilpst terminā "finanšu aktīvs" šā likuma (nodaļas) izpratnē.

-

Ierosinām 2.teikumā aizstāt vārdus "centrālās bankas digitālās valūtas" ar vārdiem "centrālās bankas digitālo valūtu", jo vienai centrālajai bankai diez vai būs vairākas digitālās valūtas. 

-

Vēršam uzmanību, ka 67.²panta pirmās daļas 5.punkts pēc savas būtības nav elektroniskās naudas definīcijas sastāvdaļa, bet gan prasība elektroniskās naudas emitentam (salīdzinājumam skat. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 62.¹panta pirmo daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu 11.pantu). Iekļaujot šo prasību elektroniskās naudas definīcijā, var rasties neloģiskas situācijas. Piemēram, kāds emitē elektronisko naudu, bet nenodrošina tās dzēšanu 67.²panta pirmās daļas 5.punktā paredzētajā kārtībā, kas noved pie situācijas, ka attiecīgā monetārā vērtība netiek uzskatīta par elektronisko naudu šā likuma (nodaļas) izpratnē, jo neizpildās visi definīcijā ietvertie kritēriji.

Vienlaikus 67.²panta otrās daļas praktiskā izpilde ir neskaidra. Proti, nav saprotams, kas un kādā veidā varēs nodalīt otrās daļas otrajā teikumā minētos līdzekļus no "elektroniskās naudas" šā likuma (nodaļas) izpratnē, lai precīzi izpildītu šā likuma prasības.

Ievērojot minēto, ierosinām grozāmajā likumā tomēr pieturēties pie elektroniskās naudas definīcijas, kura jau ir dota Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un neveidot vēl vienu, turklāt atšķirīgu un neloģisku definīciju. Jaunas definīcijas vietā grozāmajā likumā ierosinām norādīt nosacījumus, iestājoties kuriem, rodas pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (skat. kopsakarā ar Latvijas Bankas priekšlikumu pie likumprojekta 1.panta (grozāmā likuma 15.panta divpadsmitās daļas redakcijas).

-

Ja elektroniskās naudas definīcija šajā likumprojektā tomēr tiek saglabāta, ierosinām precizēt 67.²panta pirmās daļas 4.punkta redakciju, saskaņojot terminoloģiju ar 2.punktā lietoto.

4) fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents, to pieņem maksājumu darījumu veikšanai;

Vēršam uzmanību, ka no 67.²panta pirmās daļas 2.punkta redakcijas nav saprotams, kas šajā normā ir domāts ar "līdzekļiem". Proti, vai tie ir "naudas līdzekļi" (nauda) atbilstoši 67.¹pantā paredzētajam skaidrojumam, vai kādi citi līdzekļi. Ja elektroniskās naudas definīcija šajā likumprojektā tomēr tiek saglabāta, tiesiskai skaidrībai ierosinām šo normu precizēt, lai tā ir viennozīmīgi interpretējama.

2) izsniegts maksājumu darījumu veikšanai, pretī saņemot naudu;

Nav korekti rakstīt, ka "kriptoaktīvs [..] neietver elektronisko naudu", jo "elektroniska nauda" šā termina vispārzināmā nozīmē nav "kriptoaktīvs". "Kriptoaktīvs" ir elektroniskās naudas žetons, kas ir pielīdzināms elektroniskajai naudai (skat. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr.1093/2010 un (ES) Nr.1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 3.panta 7.punktu un 48.panta 2.punktu). Neprecīzas terminoloģijas lietošana var radīt neskaidrības likuma piemērošanā un atšķirīgas interpretācijas iespējas. Tādēļ ierosinām šo normu redakcionāli precizēt, lai tā nenonāk pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem (tai skaitā Eiropas Savienības regulējumu).

-

Ierosinām redakcionāli precizēt 2.punktu, lai tā jēga būtu vieglāk uztverama.

2) kriptoaktīva, par kuru jāziņo, apmaiņa pret citu kriptoaktīvu.