Atzinums

Lūdzam precizēt 12.panta trešajā daļā norādīto atsauci uz šā panta septīto daļu, ņemot vērā, ka septītās daļas 12. pantā nav.
 

-

Likumprojekts attiecībā uz Sociālo klimata fondu (turpmāk – SKF) paredz vispārīgu deleģējumu Ministru kabinetam SFK īstenošanas un uzraudzības kārtības noteikšanai. Lūdzam to papildināt ar nosacījumu, ka jānodrošina, ka investīcijas plānojamas tā, lai vienlaikus ar klimata mērķiem nodrošinātu un demonstrētu arī ekonomisko atdevi, t.i. atbalstāmo pasākumus pamatojot ar ekonomisku analīzi un CBA novērtējumu.

-

Lūdzam anotācijā detalizētāk skaidrot tieši Finanšu ministrijas kā ES fondu/AF vadošās/ koordinējošas iestādes lomu un nepieciešamo rīcību sadarbības iestādes statusā klimata politikas īstenošanā, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes statuss minēts kā viens no argumentiem, kāpēc Finanšu ministrijai  jābūt sadarbības iestādei.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju rindkopā par finansējuma jautājumu likumprojekta ieviešanai, papildinot ar skaidrojumu, ka 2024.gadā ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem izstrādāts un Ministru kabineta 15.04.2025. sēdē apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojums (prot. Nr. 15 36. §), kurā 2025.gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1 320 milj. euro jeb 3,1% no IKP apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2025.gada budžeta likumā, kā arī indikatīvā 2026.-2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai fiskālā telpa vidējā termiņā saglabājas negatīva, tātad, balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas nozares ministrijām jāņem vērā normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādē. Papildus izdevumu finansēšana ir iespējama, samazinot finansējumu citiem izdevumiem, vai arī piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdība kā 2026.-2028. gada budžeta prioritātes ir noteikusi aizsardzību un demogrāfiju (Ministru kabineta 27.03.2025. rīkojums Nr.179). Ņemot vērā minēto, likumprojekta ieviešana jābalsta uz esošo valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējumu un pieejamiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu resursiem.
 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju par likumprojekta 25.pantu, ievērojot, ka likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” ir stājies spēkā un tā ietvaros nav atbalstīts prioritārais pasākums par investīciju programmu, kā arī ņemt vērā iepriekš minēto, ka saskaņā ar Ministru kabineta 15.04.2025. sēdē apstiprinātā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojumā (prot. Nr. 15 36. §) norādīto indikatīvā 2026.-2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai fiskālā telpa vidējā termiņā saglabājas negatīva, kas nozīmē, ka iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas nozares ministrijām ir jāņem vērā pasākumu īstenošanā, turklāt valdība kā 2026.-2028. gada budžeta prioritātes ir noteikusi aizsardzību un demogrāfiju (Ministru kabineta 27.03.2025. rīkojums Nr.179), attiecīgi jāsvītro norādes par papildu valsts budžeta finansējumu investīciju programmai.
Vienlaikus lūdzam arī pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 25.panta redakciju.
 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā "Problēmas un risinājumi" nav rodama saite ar zemsvītras piezīmi "[1] 2003. gada 27. oktobra Padomes direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai". Līdz ar to lūdzam to dzēst, vai arī attiecīgi precizēt šo sadaļu.

-

Aicinām precizēt anotācijas 1.3.sadaļā tekstu "akcīzes nodokļi". Norādām, ka akcīzes nodoklis ir vienskaitlī lietojams termins, bet ar akcīzes nodokli apliekami ir vairāki nodokļa objekti/preču grupas.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojektā paredzētās normas tiks nodrošinātas likumprojekta īstenošanā iesaistīto institūciju esošos budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju norādīt jau šobrīd esošo finansējumu un tā sadalījumu, kas tiek izmantots klimata jautājumu ieviešanas nodrošināšanā.
Atgādinām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta virzība, kuru nevarēs īstenot nepietiekama finansējuma dēļ, līdz ar to pirms likumprojekta virzīšanas ir jāapzina pieejami resursi un finansējuma risinājumi.
 

-

Ņemot vērā, ka Saeimā izskatīšanā iesniegts likumprojekts "Klimata likums" (718/Lp14) un šajā likumprojektā norādītās jomas un nosacījumi pārklājas ar to, lūdzam skaidrot, kā plānots nodrošināt, lai vienlaikus divos likumos nestātos spēkā vienādas normas.

 

-

Ierosinām dzēst 1.panta pirmās daļas 4.punktu, jo šis termins nekur tālāk likumā netiek lietots. 

-

Lai būtu atskaites punkts, no kura brīža sākas 10 gadu periods, ierosinām 3.panta 1.daļā minēt konkrētu datumu, kā tas noteikts Pārejas noteikumu 4.punktā: Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto stratēģiju Ministru kabinets pirmo reizi apstiprina līdz 2029. gada 1. janvārim.

-

Lūgums precizēt 3.panta trešās daļas teikuma sākumu: "Pēc tam, kad Ministru Kabinets....."

-

Lūdzam precizēt 4.panta  pirmās daļas 1.apakšpunktu, jo nav saprotams, kādas ir darbības ir izņēmumi, jo likuma pielikumā ir definēti avoti.

-

Lūdzam precizēt 4.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, jo nav saprotams, kādas ir darbības ir izņēmumi, jo likuma pielikumā ir definēti avoti.  Tā kā likumam ir tikai viens pielikums, lūgums dzēst skaitli "1".

-

Lai būtu atskaites punkts, no kura brīža sākas 10 gadu termiņš, ierosinām 7.panta pirmajā daļā noteikt sākotnējo termiņu. Vai Pārejas noteikumu 6.daļā minētais termiņš nav par ilgu, ja attīstības plānošanas dokumentu Ministru kabinets pirmo reizi apstiprina līdz 2031. gada 1. janvārim.

-

Lai būtu sākuma atskaites punkts, pēc kura sākas 10 gadu periods, ierosinām 9.panta trešajā daļā rakstīt konkrētu datumu. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 7.daļu: "7. Šā likuma 9. panta trešajā daļā minēto klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu Klimata un enerģētikas ministrija pirmo reizi izstrādā līdz 2026. gada 31. decembrim".

-

Izsakām priekšlikumu dzēst šo daļu. Pašreiz to nosaka Likuma par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos 10.panta pirmā daļa, un šeit tas tiek pārņemts. Taču tā kā šī instrumenta darbība ir noslēgusies un likumprojekta Pārejas noteikumu 12.punkts nosaka, ka  Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2025. gada 1. septembrim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību laikposmā no 2009. gada līdz 2024. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus, iespējams, nav nepieciešama šī normas pārņemšana (budžetā šī finanšu instrumenta līdzekļi turpmāk netiks plānoti).

-

Ņemot vērā anotācijā norādīto, ka ar Direktīvu 2003/87/EK nosaka virzienus, kam dalībvalstis var novirzīt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus, un informatīvajā ziņojumā "Par Ministru prezidenta 2024. gada 13. decembra rezolūcijā Nr. 7.8.5./2024-DOC-2324-3705 dotā uzdevuma izpildi" minēto, ka EKII izlietojumam jābūt atbilstošam Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, lūdzam papildināt 13.panta pirmo daļu ar atsauci uz šo faktu.

(1) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā šādiem mērķiem

Lūgums pārbaudīt 13.panta pirmās daļas a) un b) punktus, jo tie ir identiski. 

-

Lūgums precizēt 15.panta trešās daļas teikuma sākumu sekojoši: "Pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi......"

-

Lūgums precizēt 17.panta 1.daļu, jo  Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma ir jau apstiprināta ar 2023.gada 13.jūlija MK noteikumiem nr.296, kas izdoti saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav jāpapildina ar atsauci uz to, kādā termiņā Ministru kabinets izdod likumprojekta 11. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

-

Ierosinām Pārejas noteikumu 13.punktu izteikt šādi: 
"13. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 19. pantā minētos noteikumus".

-

Ņemot vērā, ka joprojām nav izstrādātas vadlīnijas principa “Klimatdrošināšanas” piemērošanai, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka vienotas prakses nodrošināšanai KEM sagatavos vadlīnijas principa “Klimatdrošināšanas” piemērošanai ES fondu ietvaros, t.sk. rūpīgi samērojot prasības klimata politikas īstenošanai ar administratīvo slogu projektu ieviesējiem.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar tās 1.3.sadaļā minētā likumprojekta Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" TA lietas numuru (24-TA-1182) un Saeimas numuru. Tāpat lūdzam papildināt anotācijas 4.sadaļu ar saistīto TA projektu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (24-TA-1182). 

-

Lūdzam skaidrot anotācijas 1.3. sadaļā pie likumprojekta 6. panta sestās, septītās un astotās daļas norādītā skaidrojuma, kurš tieši likumprojekts ar norādi, ka darījumos gūtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likumprojekta 34. pantā noteiktajiem mērķiem, ņemot vērā, ka šajā likumprojektā nav 34. panta.

 

-

Ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļā minēto, ka  KPFI projektu rezultātu monitorings notiek 5 gadus pēc projekta beigām un ka ir tikai atsevišķi projekti, kuriem ir pagarināts monitoringa termiņš par 3 gadiem, lūdzam arī anotācijā skaidrot, cik projektiem rezultātu monitorings tiek nodrošināts ar pagarināto termiņu, norādot attiecīgo laika posmu.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā norādīt aktuālo informāciju attiecībā uz to, ka KEM sagatavos un klimata un enerģētikas ministrs līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegs Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu  par KPFI darbību laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto SEG apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus, ņemot vērā, ka šobrīd ir jau 2025.gada maijs.

 

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.2. apakšpunktu un 56.4. apakšpunktu, KEM un VARAM Vienotā pakalpojuma centra sniegtos pakalpojumus saņem no 2025. gada 1. janvāra, tai skaitā arī maksājuma funkcijas pakalpojumu, lūdzam pārskatīt anotācijas 1.3. sadaļā norādīto informāciju, ka saskaņā ar  2023. gada 24. februāra “Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu” starp VARAM un KEM grāmatvedības pārvaldību KEM nodrošina VARAM, līdz ar ko maksājumu funkciju finansējuma saņēmējiem tiek nodrošināta VARAM.
 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā "Problēmas un risinājumi" norādīta zemsvītras atsauce "[2] Avots: Pašvaldību finanšu rādītāju analīze | Finanšu ministrija (fm.gov.lv)". Ņemot vērā, ka anotācijas 1.3. sadaļā nav atrodama atbilstoša informācija par pašvaldību finanšu rādītāju analīzi, lūdzam svītrot minēto atsauci.

-

Lūdzam precizēt anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļauto tekstu "Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.2. apakšpunktu, KEM Vienotā pakalpojuma centra sniegtos pakalpojumus uzsākt saņemt no 2025. gada 1. janvāra, tai skaitā arī maksājuma funkcijas pakalpojumu" šādā redakcijā "[..] , tai skaitā arī maksājumu sagatavošanas funkciju".

Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.2. apakšpunktu, KEM Vienotā pakalpojuma centra sniegtos pakalpojumus uzsākt saņemt no 2025. gada 1. janvāra, tai skaitā arī maksājumu sagatavošanas funkciju.