Projekta ID
24-TA-453Atzinuma sniedzējs
"Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija"
Atzinums iesniegts
27.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2.pielikuma 2. punkta 4) d) sadaļu izteikt sekojoši: "ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi virs 5 tonnām dienā"'.
Ievērojot valdības uzdevumu saistībā ar IVN birokrātisko procedūru mazināšanu, Asociācija piedāvā izvērtēt un noteikt robežvērtību sākot no kuras ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem nepieciešams sākotnējais IVN izvērtējums. Atsaucoties uz Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīvu 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā ogļūdeņražiem (naftai), Asociācija piedāvā noteikt 100 reizes mazāku robežvērtību sākotnējam ietekmes uz vidi novērtējumam.
Asociācija atkārtoti norāda par ministrijas rīcībā esošo iesniegto informāciju un to, ka ministrija pirms pāris gadiem bija solījusi šo problēmu atrisināt, kad tiks atvērts minētais likumprojekts. Šobrīd nav saprotams kāpēc ministrija vēlas atlikt šo jautājumu, jo Direktīva skaidri norāda robežvērtību, bet Asociācija, ievērojot, piesardzības principu sniedza priekšlikumu to noteikt 100 reizes mazāku!
Lūdzam ministriju ievērot Deklarācija noteikto un izpildīt uzdevumu, vienlaikus ievērojot arī Direktīvu.
Ievērojot valdības uzdevumu saistībā ar IVN birokrātisko procedūru mazināšanu, Asociācija piedāvā izvērtēt un noteikt robežvērtību sākot no kuras ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem nepieciešams sākotnējais IVN izvērtējums. Atsaucoties uz Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīvu 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā ogļūdeņražiem (naftai), Asociācija piedāvā noteikt 100 reizes mazāku robežvērtību sākotnējam ietekmes uz vidi novērtējumam.
Asociācija atkārtoti norāda par ministrijas rīcībā esošo iesniegto informāciju un to, ka ministrija pirms pāris gadiem bija solījusi šo problēmu atrisināt, kad tiks atvērts minētais likumprojekts. Šobrīd nav saprotams kāpēc ministrija vēlas atlikt šo jautājumu, jo Direktīva skaidri norāda robežvērtību, bet Asociācija, ievērojot, piesardzības principu sniedza priekšlikumu to noteikt 100 reizes mazāku!
Lūdzam ministriju ievērot Deklarācija noteikto un izpildīt uzdevumu, vienlaikus ievērojot arī Direktīvu.
Piedāvātā redakcija
d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi virs 5 tonnām dienā;
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
BOIIA lūdz atkartoti noteikt precīzus termiņus gan atkārtotam sākotnējam izvērtējumam, gan prasībām par obligātu atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Nav pieņemama formāla ministrijas atrunāšanās..
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
3.Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.pielikumā 20. punktu izteikt sekojoši: "Ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos virs 50 tonnām dienā".
Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīva 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz ogļūdeņražiem. Papildus noradām, ka Lietuvas Republikā plānoto ekonomisko darbību ietekmes uz vidi novērtējuma likuma 1.pielikumā noteikts, ka “plānotās ekonomiskās aktivitātes, kam jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējums 2.1. punktā minēta ogļūdeņražu ieguve Lietuvas Republikas teritorijas, ja apjoms pārsniedz 500 tonnas dienā. Asociācija piedāvā noteikt un piemērot risinājumu mērķa lielumu 50 tonnas dienā, sākot ar kuru nepieciešams piemērot IVN procedūru. Tā būs daudzkārt zemāka robežvērtību kā noteikts Direktīvā 2011/92/ES. Latvija šobrīd nepamatoti ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvais regulējums nosaka IVN procedūras piemērošanu ogļūdeņražu ieguvei sākot no 0,01 tonnām dienā. Ģeoloģiskie apstākļi Latvijā būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ģeoloģiskajiem apstākļiem, tāpēc ogļūdeņražu ieguve Latvijā nevar radīt augstāku vides piesārņojuma risku kā kaimiņvalstīs.
Asociācija atgādina, ka jau pirms aptuveni 10 gadiem ministrijai tika sniegta informācija, ka jāatrisina jautājums par robežvērtību noteikšanu.
Ievērojot, ka Asociācijai neskaitāmas reizes iesniedzot rakstiskus priekšlikumus to ir atgādinājusi, 2023. un 2024.g. ministrija atbildēja, ka tiks sagaidīta minētā likumprojekta atvēršana un attiecīgi risināta problemātika.
Nav sniegts paskaidrojums kāpēc dažu gadu laikā ministrija to netika organizējusi, savlaicīgi zinot, ka likumprojekts tiks atvērts.
Ministrijas norāde, ka "Šobrīd bez papildu izvērtējuma mainīt robežlielumus nav iespējams." neiztur kritiku, jo Asociācija atkārtoti uzsver, ka netiek ievērota Direktiva.
Lūgums Asociāciju steidzami informēt, ja ministrijai rodas grūtības ar šī punkta izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu, ņemot vērā, ka robežvērtība ir skaidri norādīta.
Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīva 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz ogļūdeņražiem. Papildus noradām, ka Lietuvas Republikā plānoto ekonomisko darbību ietekmes uz vidi novērtējuma likuma 1.pielikumā noteikts, ka “plānotās ekonomiskās aktivitātes, kam jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējums 2.1. punktā minēta ogļūdeņražu ieguve Lietuvas Republikas teritorijas, ja apjoms pārsniedz 500 tonnas dienā. Asociācija piedāvā noteikt un piemērot risinājumu mērķa lielumu 50 tonnas dienā, sākot ar kuru nepieciešams piemērot IVN procedūru. Tā būs daudzkārt zemāka robežvērtību kā noteikts Direktīvā 2011/92/ES. Latvija šobrīd nepamatoti ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvais regulējums nosaka IVN procedūras piemērošanu ogļūdeņražu ieguvei sākot no 0,01 tonnām dienā. Ģeoloģiskie apstākļi Latvijā būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ģeoloģiskajiem apstākļiem, tāpēc ogļūdeņražu ieguve Latvijā nevar radīt augstāku vides piesārņojuma risku kā kaimiņvalstīs.
Asociācija atgādina, ka jau pirms aptuveni 10 gadiem ministrijai tika sniegta informācija, ka jāatrisina jautājums par robežvērtību noteikšanu.
Ievērojot, ka Asociācijai neskaitāmas reizes iesniedzot rakstiskus priekšlikumus to ir atgādinājusi, 2023. un 2024.g. ministrija atbildēja, ka tiks sagaidīta minētā likumprojekta atvēršana un attiecīgi risināta problemātika.
Nav sniegts paskaidrojums kāpēc dažu gadu laikā ministrija to netika organizējusi, savlaicīgi zinot, ka likumprojekts tiks atvērts.
Ministrijas norāde, ka "Šobrīd bez papildu izvērtējuma mainīt robežlielumus nav iespējams." neiztur kritiku, jo Asociācija atkārtoti uzsver, ka netiek ievērota Direktiva.
Lūgums Asociāciju steidzami informēt, ja ministrijai rodas grūtības ar šī punkta izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu, ņemot vērā, ka robežvērtība ir skaidri norādīta.
Piedāvātā redakcija
20.Ogļūdeņražu ieguvei (komerciālos nolūkos) virs 50 tonnām dienā.
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
BOIIA atkārtoti norāda, ka Vides pārraudzības valsts biroja interneta vietnē pieejama informācija liecina, ka vidēji IVN procedūra tiek veikta no 3 līdz 4 gadiem. Diemžēl ogļūdeņražu projektam šī procedūra pārsniedza pat 5 gadu termiņu. Tādējādi augstāk minētājā Deklarācijā noteiktais par administratīvā sloga mazināšanu IVN jomā ir pamatoti un steidzami risināms. Papildus jānorada, ka pirms aptuveni vairāk kā 10 gadiem, gandrīz identiskas procedūras tika paveiktas no 1 līdz 2 gadiem, kas nozīmē, ka iepriekš birokrātijas slogs bija būtiski mazāks, tāpēc nepieciešams noteikt termiņus IVN procedūrai ne tikai paredzētā darbības ierosinātājam, bet arī IVN procedūrā iesaistītajām kompetentajām institūcijām. Tāpēc Asociācija atkārtoti norāda, ka likumprojektā jābūt skaidri definētam:
1) cik bieži kompetentā institūcija var pieprasīt papildināt ziņojumu ar jaunu informāciju;
2) par cik ilgu laiku var pagarināt ziņojuma izskatīšanu un atzinuma sniegšanu par IVN ziņojumu;
3) cik ilgi var tikt vērtēts paredzētās darbības ziņojums;
Ministrijas atbildē norādītais liecina, ka tā nevēlas iedziļināties un risināt jautājumu par termiņiem, aizbildinoties ar gadījumiem par nepieciešamību pieprasīt atkārtoti papildus informāciju, lai it kā nenoraidītu projeku. Tajā pašā laikā Asociācija norāda, ka nenosakot konkrētus termiņus un reižu skaitus, iespējams neskaitāmas reizes prasīt pa vienam jautājumam katru nākošo reizi, ko bija iespējams pajautāt SĀKOTNĒJI VIENĀ REIZĒ.
Tāpēc atkārtoti lūdzam likumprojekta izstrādātajam izskatīt problemātiku pēc būtības un to definēt un iekļaut likumprojektā.
1) cik bieži kompetentā institūcija var pieprasīt papildināt ziņojumu ar jaunu informāciju;
2) par cik ilgu laiku var pagarināt ziņojuma izskatīšanu un atzinuma sniegšanu par IVN ziņojumu;
3) cik ilgi var tikt vērtēts paredzētās darbības ziņojums;
Ministrijas atbildē norādītais liecina, ka tā nevēlas iedziļināties un risināt jautājumu par termiņiem, aizbildinoties ar gadījumiem par nepieciešamību pieprasīt atkārtoti papildus informāciju, lai it kā nenoraidītu projeku. Tajā pašā laikā Asociācija norāda, ka nenosakot konkrētus termiņus un reižu skaitus, iespējams neskaitāmas reizes prasīt pa vienam jautājumam katru nākošo reizi, ko bija iespējams pajautāt SĀKOTNĒJI VIENĀ REIZĒ.
Tāpēc atkārtoti lūdzam likumprojekta izstrādātajam izskatīt problemātiku pēc būtības un to definēt un iekļaut likumprojektā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
BOIIA atkārtoti norāda, ka eksperti /kandidāti ir ne tikai Vides pārraudzības valsts biroja un Valsts vides dienesta eksperti, bet tās personas, kas neatkarīga (ārštata) eksperta statusā vērtē ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Asociācija atkārtoti uzsver nepieciešamību noteikt kritērijus ekspertu/ kandidātu statusa piešķiršanai, ietverot prasības profesionālajai, akadēmiskajai izglītībai, darba pieredzei attiecīgajā nozarē, kā arī pieredzei attiecīgās nozares projektu ietekmes uz vidi novērtēšanā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu neatkarīgo (ārštata) ekspertu darbu apmaksā projekta ierosinātājs, tas netiek finansēts no valsts budžeta. Neprofesionālu neatkarīgo (ārštata) ekspertu nepamatotas prasības rada papildus izmaksas un laika patēriņu projekta ierosinātājam un tā apmaksātajiem ekspertiem, kas iesaistīti IVN ziņojuma izstrādāšanā. Šāda problemātika līdz šim ir konstatēta, tāpēc nav skaidrs kāpēc ministrija to nevēlas novērst. Lūdzu ministrijai paskaidrot un sniegt detalizētu atbildi pēc būtības.
Piedāvātā redakcija
-