Atzinums

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā piedāvātajā Ministru kabineta 2005. gada 1. novembra noteikumu Nr. 836 "Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku" (turpmāk – Noteikumi Nr. 836) 11. punktā vārdus "personu apliecinošu dokumentu un derīgu vadītāja apliecību".

Paskaidrojam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmajai daļai iesniegumu administratīvās lietas ierosināšanai iestādē var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā piedāvātā Noteikumu Nr. 836 11. punkta ievaddaļa noteic, ka, iesniedzot iesniegumu digitālā tahogrāfa kartes (turpmāk – karte) saņemšanai, atjaunošanai vai nomainīšanai, persona uzrāda personas apliecinošu dokumentu un derīgu vadītāja apliecību. Vēršam uzmanību, ka šī prasība izpildāma tikai gadījumā, ja persona iesniegumu iesniedz klātienē.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā pamatot nepieciešamību personai, iesniedzot iesniegumu kartes saņemšanai, atjaunošanai vai nomainīšanai, uzrādīt derīgu transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai svītrot noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 836 11. punktā vārdus "un derīgu vadītāja apliecību".

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 4. panta pirmajai daļai personu apliecinoši dokumenti ir personas apliecība un pase, savukārt transportlīdzekļa vadītāja apliecība atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumu Nr. 103 "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība" 3. punktam apliecina vienīgi personas tiesības vadīt noteiktas kategorijas transportlīdzekli. Informācija par personai izsniegtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" 3.8. apakšpunktam ir iekļauta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
 

-

Lūdzam papildināt projektu ar  informāciju, cik ilgi tiks glabāti transportlīdzekļa vadītāja iesniegumā norādītie personas dati, kā arī anotācijā sniegt skaidrojumu, kas pamatotu izvēlēto personas datu glabāšanas termiņu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Vispārīgā datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 836 VI. Nodaļu, kas nosaka karšu uzskaites un informācijas glabāšanas nosacījumus, direkcija iznīcina visas nederīgās kartes, sastādot par to attiecīgu aktu. Tomēr vēršam uzmanību, ka ne MK noteikumos Nr. 836, ne projektā vai tā anotācijā nav norādīts, cik ilgi tiek glabāti transportlīdzekļa vadītāja  iesniegumā norādītie personas dati.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā piedāvātā Noteikumu Nr. 836 11.¹ punkta pirmo teikumu.

Vēršam uzmanību, ka Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta 12. daļa jau noteic, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" transportlīdzekļa vadītāja apliecības īpašnieka digitālo fotogrāfiju pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāju reģistrācijai taksometru vadītāju reģistrā un vadītāja reģistrācijas apliecības izgatavošanai iegūst no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 836 11.² apakšpunktā vārdus "atbilstoši pirmreizējās izsniegšanas vai atjaunošanas kārtībai".

Norādām, ka Noteikumi Nr. 836 paredz vienotu vadītāja kartes izsniegšanas kārtību, neatkarīgi no tā, vai persona vadītāja karti lūdz izsniegt pirmreizēji vai atkārtoti. 
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā piedāvāto Noteikumu Nr. 836 11.² punktu.

Informējam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmajai daļai iesniegumu administratīvās lietas ierosināšanai iestādei var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Tādējādi iesnieguma vadītāja kartes saņemšanai, atjaunošanai vai nomainīšanai iesniegšana, aizpildot speciālu tiešsaistes formu, ir tikai viens no iesnieguma iesniegšanas veidiem.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.4. apakšpunktu un papildināt noteikumu projektu ar grozījumu, kas paredz svītrot Noteikumu Nr. 836 21. punktu.

Paskaidrojam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ daļai iestāde atstāj iesniegumu bez virzības vienīgi gadījumā, ja:
1) iesniegums nav parakstīts,
2) ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības,
3) vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti.
Turklāt arī minētajos gadījumos iestādei ir pienākums noteikt saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu atzīst par neiesniegtu un var atdot to atpakaļ iesniedzējam. Ja iestāde saistībā ar iesniegumu konstatējusi kādus citus, Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ daļā neminētus trūkumus, iestādei nav iemesla iesniegumu atstāt bez virzības un trūkumu novēršana būtu risināma jau ierosinātas administratīvas lietas ietvaros, nepieciešamības gadījumā pagarinot administratīvā akta izdošanas termiņu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajai daļai (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr.iur.J. Briedes zinātniskajā redakcijā. 543. lpp.).
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 836 22. punktā vārdus "paskaidrojot atteikuma iemeslu".

Paskaidrojam, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punkts jau noteic, ka rakstveidā izdotā administratīvajā aktā norādāms administratīvā akta pamatojums. Atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
 

-

Lūdzam, ņemot vērā, ka projekta normas paredz personas datu apstrādi, aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. Aicinām papildināt  projekta anotācijas apakšpunktu ar skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, proti, spēkā esošo ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā, kā arī sniedziet īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādus tieši datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, datu glabāšanas termiņu un tā pamatojumu. Papildus norādiet, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā un apjomā.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar grozījumu, kas paredz svītrot Noteikumu Nr. 836 15. punktu.

Paskaidrojam, ka personas tiesības iegūt informāciju no Uzņēmuma reģistra jau izriet no Uzņēmumu reģistra likuma. Turklāt, lai arī Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka, ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem, tas neizslēdz personas tiesības pēc savas iniciatīvas nepieciešamo informāciju iegūt pašai.
 

-