Atzinums

Nepiekrītam pašvaldības plānošanas dokumentos ietvert jaunus pasākumus, kuriem nav paredzēts konkrēti zināms ārējais finansējums (likumprojekta 48. un 49. pantā noteikts, ka vadlīnijās būs pieejama informācija par atbilstošiem mērķiem, prioritātēm, nosacījumiem, rīcībām un pasākumiem, kas pašvaldībām būs jāintegrē savos plānošanas dokumentos, bet netiek teikts nekas konkrēts par finanšu avotiem, no kuriem pašvaldības varēs iegūt līdzekļus jauno pasākumu īstenošanai, nav pieejama informācija par reģionālo atbalsta programmu – kāds / kam / cik liels finanšu atbalsts tiek plānots – lai varētu apgalvot, ka ar to varētu nosegt jaunās iniciatīvas). Norādām, ka pašvaldības budžeta līdzekļi  pamatā tiek novirzīti pašvaldības pamatfunkciju un jau iepriekš noteiktu projektu īstenošanai. Tā kā finanšu līdzekļi nepieciešamā apjomā nav pieejami jau esošo attīstības programmā noteikto pasākumu īstenošanai, jaunus pasākumus bez finanšu seguma pašvaldība kā atbildīgs saimnieks nevar paredzēt.
 

-

Plānots, ka virkne ministriju būs iesaistītas vadlīniju un ieteikumu sagatavošanā plānošanas reģioniem un pašvaldībām, neiesaistot šo vadlīniju un ieteikumu sagatavošanā ne plānošanas reģionus, ne pašvaldības. Tas var novest pie tādu dokumentu sagatavošanas, kurus nebūs iespējams pielietot vai to pielietošana būs apgrūtināta.
Piemēram, lielākai daļai pašvaldību attīstības programmas ir izstrādātas periodam līdz 2027.gadam, līdz ar to, jaunu prasību iekļaušana programmās  būtu loģiska nākošajā periodā, jo grozījumu veikšana ir laikietilpīga un sarežģīta. 
 

-

Ievērojot, ka vadlīnijām nav saistoša rakstura, tās sniedz ieteikumu un  var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, nav atbalstāms likumprojektā paredzēt pienākumu ievērot vadlīnijās noteikto.
 

Plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmā iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai.

Ievērojot, ka vadlīnijām nav saistoša rakstura, tās sniedz ieteikumu un  var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, nav atbalstāms likumprojektā paredzēt pienākumu pašvaldībām ievērot vadlīnijās noteikto.
Vēršam uzmanību, ka Teritorijas attīstības plānošanas likums jau šobrīd paredz, ka  pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti tiek izstrādāti, izvērtējot nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī blakus esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
Papildus,  daļai pašvaldību jau šobrīd ir izstrādāti Klimata un enerģētikas plāni kā atsevišķie tematiskie plānojumi. Minēto plānošanas dokumentu izstrādē, atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 32. panta otrajai daļai, tiek ievēroti citi teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka jautājumi, kas skar klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus var tikt ietverti arī atsevišķā tematiskā plānojumā.


 

Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā, vai citā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā iekļauj klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus.

LPS lūdz izteikt 50. pantu sekojošā redakcijā:

“50.pants. Plānošanas reģionu un pašvaldību kompetences klimata politikas jomā finansēšana
(1) Plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas mērķu, prioritāšu, rīcību un projektu īstenošanai veido reģionālo atbalsta programmu, ko izstrādā un administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju.
(2) Reģionālās atbalsta programmas īstenošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Reģionālās atbalsta programmas izveides, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.”
 

LPS lūdz izslēgt Likumprojekta anotācijas sadaļas “Problēmas apraksts” rindkopu, kura sākas ar teikumu “Laikā no 2016. līdz 2022.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 202 900 000 euro līdz 3 441 611 475 euro…  (42.lpp.), jo tā ietver kļūdainu un nekorektu informāciju un apgalvojumus.
Anotācijā norādīts, ka laikā no 2016. līdz 2022.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 202 900 000 euro līdz 3 441 611 475 euro un ministrijas ieskatā veidojas resursu pieaugums, ko būtu iespējams izmantot pašvaldību specifiskiem risinājumiem.
Pirmkārt, būtisku daļu no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem veido ieņēmumi, kurus pašvaldības var tērēt tikai noteiktiem mērķiem. Piemēram, valsts budžeta transferti (valsts budžeta mērķdotācijas/dotācijas pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pašvaldību autoceļiem (ielām) u.c., brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2, 3.. un 4.klases izglītojamiem, mācību literatūras iegādei utt.), ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi. Līdz ar to ir nekorekti norādīt, ka pašvaldības var brīvi lemt par visu ieņēmumu izlietojumu;
Otrkārt, ministrija nav analizējusi, vai ieņēmumi pašvaldību budžetos, par kuru izlietojumu pašvaldības var lemt, ir pietiekami pašvaldību autonomo funkciju izpildei, līdz ar to apgalvojums, ka notikušo pašvaldību budžeta pieaugumu būtu iespējams novirzīt klimata mērķiem (jo citiem mērķiem tas acīmredzot nav bijis vajadzīgs), ir nekorekts. Pašvaldībām tāpat kā valstij ieņēmumi ir nepietiekami, lai realizētu visas jau esošās funkcijas pilnā apmērā (“Pašvaldību likuma” 4.pants). Turklāt jāņem vērā, ka gadu laikā paralēli ieņēmumu pieaugumam palielinās arī preču un pakalpojumu cenas, minimālā mēneša darba alga, minimālā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme, valsts noteiktie obligāto maksājumu sliekšņi (piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalsts u.tml.) u.c. Apskatītajā laika periodā uzturēšanas izdevumi pašvaldībās pieauguši par vairāk nekā 43%. Patēriņa cenu palielinājums šajā laika periodā bijis 42,8%.
LPS nepiekrīt, ka noteikta daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem tiktu novirzīta reģionālo un vietējo klimata politikas atbalsta pasākumu īstenošanai, tādējādi vides jautājumus padarot par prioritārākiem nekā citus pašvaldību pienākumus (gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus; sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu; gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību utt.). Vienlaikus šāda pieeja samazinātu jau tā nepietiekamos līdzekļus autonomo funkciju īstenošanai lielākajā daļā pašvaldību.
Tāpat LPS uzskata, ka nacionālas nozīmes jautājumi nevar tikt risināti no pašvaldību budžeta. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pašvaldības nesaredz iespēju daļu no budžeta “rezervēt” jaunu funkciju un iepriekš neplānotu pasākumu īstenošanai. LPS pieprasa izslēgt no anotācijas atsauci uz IIN un NĪN kā reģionālās atbalsta programmas resursu avotiem.
Pieņemot “Pašvaldību likumu”, pašvaldībām tika noteikta jauna autonomā funkcija – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, taču funkcijai nesekoja nepieciešamais finansējums. Pašvaldību likuma” 4. panta piektā daļa nosaka: “(5) Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai”. Lai tiktu ievērota Pašvaldību likuma” 4. panta piektā daļa, likumprojektā paredzēt pašvaldībām jaunu finansējuma avotu un resursus funkcijas – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām – īstenošanai, kurus varētu novirzīt klimata mērķu sasniegšanai. LPS uzskata, ka jaunās funkcijas izpildei pašvaldībām būtu novirzāma lielāka dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa.
LPS izsaka priekšlikumu Klimata ministrijai izveidot speciālu valsts atbalsta programmu reģionālo un vietējo klimata politikas atbalsta pasākumu īstenošanai ar finansējumu no valsts budžeta, kuras administrēšanai varētu piesaistīt jau esošās pārvaldes struktūras ar tam atbilstošu pieredzi - Vides investīciju fonds, Vides aizsardzības fonda administrācija Valsts reģionālās attīstības aģentūras ietvaros. Tādējādi lūdzam precizēt anotāciju, paredzot, ka reģionālā atbalsta programma tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, šim mērķim novirzot valsts pamatbudžetā ieskaitītos dabas resursu nodokļa ieņēmumus.

-

Ņemot vērā, ka pašvaldību iespējas budžetā atvēlēt finansējumu dažādu inovatīvu risinājumu ieviešanai ir ierobežotas vai pat neiespējamas, priekšlikums papildināt likumprojekta 39.panta pirmo daļu ar 10. apakšpunktu 
 

10) inovatīvu iekārtu un tehnoloģiju testēšanā un ieviešanā klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Likumprojekta 39.pants paredz atbalstu zaļā ūdeņraža izmantošanai elektroenerģijas ražošanā, bet neparedz investīcijas paša zaļā ūdeņraža ražošanā un uzkrāšanā. Ierosinām apsvērt iespēju papildināt likumprojekta 39.pantu ar atbalstāmajām investīcijām arī zaļā ūdeņraža ražošanai un uzglabāšanai.
 

7) bezemisiju mobilitātes infrastruktūras un zemu emisiju zonu izveidē un paplašināšanā

Aicinām ņemt vērā, ka Liepājas un Rīgas valstspilsētām, kā Pilsētu misijas pārstāvēm, jau ir Eiropas Komisijas noteiktas vadlīnijas klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām līdz 2030.gadam.
Tāpat arī Eiropas Komisijas un Pilsētu misijas vadlīnijas jau ietver ieteikumus pašvaldībām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās rīcību un projektu noteikšanai un īstenošanai.

-

Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšana prasa būtiskas izmaiņas esošajā pašvaldību politikā, papildu noslodzi esošajiem darbiniekiem un ievērojamus finanšu resursus, atbalsta programmās būtu jāiekļauj ne tikai pašvaldību personāla kompetences paaugstināšana, bet arī iespējamība finansēt ārpakalpojumus projektu pieteikumu izstrādē un projektu īstenošanas vadībai.

-