Atzinums

Vēršam uzmanību uz tām vēsturiskajām situācijām, kad derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ir beigušās (un netiek atjaunotas), bet derīgo izrakteņu ieguves limiti pieļauj iegūt derīgos izrakteņus, līdz ar to netiek uzsākti darbi pie rekultivācijas. Ir nepieciešams stingrāks regulējums attiecībā uz vēsturiskajām derīgo izrakteņu ieguves vietām, to rekultivāciju un sakārtošanu.
 

-

Šobrīd nav skaidri saprotams, kurā posmā par konservācijas darbiem un konservācijas darbu uzsākšanas iemesliem tiek informēta pašvaldība, iespējams informācija par konservācijas darbu uzsākšanu un procesu tiek fiksēta BIS (pie derīgo izrakteņu ieguves projekta) vai kādā no citām datu bāzēm, kur pašvaldībai ir piekļuve – lūdzam to norādīt skaidrojumā vai atrunāt noteikumos.
Papildus nav atrunāts vai derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija tiek ietverta kopējā derīgo izrakteņu ieguves izsniegtās atļaujas termiņā.
Lūdzam skaidrot, kā tieši katrā no situācijām ir jāveic konservācija. Iespējams īstenojot vienotu pieeju, būtu jāveido skaidrojošas vadlīnijas, kur tiek atrunāti konservācijas pasākumi, lai tos var fiksēt derīgo izrakteņu ieguves projektā atbilstoši MK noteikumu Nr.57 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 38.punktam.
 

-

Ja VARAM ieskatā noteikumu projektā ietvertais regulējums attiecas arī uz pazemes ūdeņiem, tad nevienu no 83.1 punktā minētajiem gadījumiem nevar piemērot ūdens ieguves urbumiem ārpus atradņu teritorijas, kā arī konservācijas akts paredzēts atradnes teritorijas konservācijai nevis atsevišķa pazemes ūdens ieguves urbuma konservācijai. Saskaņā ar likuma  Par zemes dzīlēm prasībām urbuma konservācijai, likvidācijai ir saņemama zemes dzīļu izmantošanas licence, līdz ar to licencē būs noteiktas prasības  konservācijas darbiem. Tomēr kādos gadījumos urbuma lietotājam, īpašniekam būtu pienākums veikt neizmantota urbuma konservāciju, joprojām nav noteikts normatīvajā regulējumā.  Šāda regulējuma iestrāde šajā vai citā citā normatīvā aktā  būtu ļoti vēlama.
 

-