Projekta ID
21-TA-557Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
19.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Priekšlikums
Izteikt Likumprojekta 2.pantā paredzēto grozījumu 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta "g" apakšpunktā šādā redakcijā:
"tās kapitāldaļu (akciju) īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visas personas, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību var apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likumā noteikto kārtību;"
Skaidrojums:
Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā ir nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss. Attiecīgi izdodot zemāka līmeņa normatīvos aktus likumdevēja pienākums ir nodrošināt konstitūcijā nostiprināto pamatnormu reālu izpildi, atturoties no tāda regulējuma pieņemšanas, kas var traucēt, kavēt vai mazināt Satversmē iedibinātās pamatkārtības īstenošanu reālajā dzīvē. Tādēļ arī saistošo starptautisko saistību izpildei jānotiek veidā, kas maksimāli plaši ļauj izpildīties Satversmes pamatnormu saturam, kādēļ šajā gadījumā aicinām tomēr tik viegli un plaši neatteikties no valodas prasībām, bet grozīt citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminējošos noteikumus tādā veidā, kas vislabāk ataino mūsu valsts pamatlikumā noteiktās vērtības.
Attiecīgā redakcija neparedz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem diskriminējošus noteikumus, jo tiek attiecināta visiem likuma subjektiem (fizskām personām, kas var zemi iegūt īpašumā atbilstoši likuma 28.pantam). Attiecīgi valodas prasmes apliecināšana notiek vispārējā kārtībā, kā to paredz Valsts valodas likums. Atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta piektajai daļai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" nosaka arī gadījumus, kur pārbaudi nav nepieciešams kārtot.
Pārbaudi nekārto persona:
1. kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;
2. kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;
3. kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;
4. kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta šo noteikumu 2. pielikumā;
5. kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.
Vēršam arī uzmanību, ka Valsts valodas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumus, attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm, kā arī atbrīvojumiem no tā, tiek piemērota vienota kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem, tā ārvalstniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības valsts.
"tās kapitāldaļu (akciju) īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visas personas, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību var apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likumā noteikto kārtību;"
Skaidrojums:
Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā ir nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss. Attiecīgi izdodot zemāka līmeņa normatīvos aktus likumdevēja pienākums ir nodrošināt konstitūcijā nostiprināto pamatnormu reālu izpildi, atturoties no tāda regulējuma pieņemšanas, kas var traucēt, kavēt vai mazināt Satversmē iedibinātās pamatkārtības īstenošanu reālajā dzīvē. Tādēļ arī saistošo starptautisko saistību izpildei jānotiek veidā, kas maksimāli plaši ļauj izpildīties Satversmes pamatnormu saturam, kādēļ šajā gadījumā aicinām tomēr tik viegli un plaši neatteikties no valodas prasībām, bet grozīt citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminējošos noteikumus tādā veidā, kas vislabāk ataino mūsu valsts pamatlikumā noteiktās vērtības.
Attiecīgā redakcija neparedz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem diskriminējošus noteikumus, jo tiek attiecināta visiem likuma subjektiem (fizskām personām, kas var zemi iegūt īpašumā atbilstoši likuma 28.pantam). Attiecīgi valodas prasmes apliecināšana notiek vispārējā kārtībā, kā to paredz Valsts valodas likums. Atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta piektajai daļai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" nosaka arī gadījumus, kur pārbaudi nav nepieciešams kārtot.
Pārbaudi nekārto persona:
1. kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;
2. kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;
3. kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;
4. kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta šo noteikumu 2. pielikumā;
5. kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.
Vēršam arī uzmanību, ka Valsts valodas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumus, attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm, kā arī atbrīvojumiem no tā, tiek piemērota vienota kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem, tā ārvalstniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības valsts.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Izteikt Likumprojekta 2.pantā paredzēto grozījumu 28.1 pantā pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktā šādā redakcijā:
"var apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likumā noteikto kārtību;"
Skaidrojums:
Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā ir nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss. Attiecīgi izdodot zemāka līmeņa normatīvos aktus likumdevēja pienākums ir nodrošināt konstitūcijā nostiprināto pamatnormu reālu izpildi, atturoties no tāda regulējuma pieņemšanas, kas var traucēt, kavēt vai mazināt Satversmē iedibinātās pamatkārtības īstenošanu reālajā dzīvē. Tādēļ arī saistošo starptautisko saistību izpildei jānotiek veidā, kas maksimāli plaši ļauj izpildīties Satversmes pamatnormu saturam, kādēļ šajā gadījumā aicinām tomēr tik viegli un plaši neatteikties no valodas prasībām, bet grozīt citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminējošos noteikumus tādā veidā, kas vislabāk ataino mūsu valsts pamatlikumā noteiktās vērtības.
Attiecīgā redakcija neparedz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem diskriminējošus noteikumus, jo tiek attiecināta visiem likuma subjektiem (fizskām personām, kas var zemi iegūt īpašumā atbilstoši likuma 28.pantam). Attiecīgi valodas prasmes apliecināšana notiek vispārējā kārtībā, kā to paredz Valsts valodas likums. Atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta piektajai daļai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" nosaka arī gadījumus, kur pārbaudi nav nepieciešams kārtot.
Pārbaudi nekārto persona:
1. kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;
2. kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;
3. kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;
4. kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta šo noteikumu 2. pielikumā;
5. kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.
Vēršam arī uzmanību, ka Valsts valodas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumus, attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm, kā arī atbrīvojumiem no tā, tiek piemērota vienota kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem, tā ārvalstniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības valsts.
"var apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likumā noteikto kārtību;"
Skaidrojums:
Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā ir nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss. Attiecīgi izdodot zemāka līmeņa normatīvos aktus likumdevēja pienākums ir nodrošināt konstitūcijā nostiprināto pamatnormu reālu izpildi, atturoties no tāda regulējuma pieņemšanas, kas var traucēt, kavēt vai mazināt Satversmē iedibinātās pamatkārtības īstenošanu reālajā dzīvē. Tādēļ arī saistošo starptautisko saistību izpildei jānotiek veidā, kas maksimāli plaši ļauj izpildīties Satversmes pamatnormu saturam, kādēļ šajā gadījumā aicinām tomēr tik viegli un plaši neatteikties no valodas prasībām, bet grozīt citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminējošos noteikumus tādā veidā, kas vislabāk ataino mūsu valsts pamatlikumā noteiktās vērtības.
Attiecīgā redakcija neparedz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem diskriminējošus noteikumus, jo tiek attiecināta visiem likuma subjektiem (fizskām personām, kas var zemi iegūt īpašumā atbilstoši likuma 28.pantam). Attiecīgi valodas prasmes apliecināšana notiek vispārējā kārtībā, kā to paredz Valsts valodas likums. Atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta piektajai daļai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" nosaka arī gadījumus, kur pārbaudi nav nepieciešams kārtot.
Pārbaudi nekārto persona:
1. kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;
2. kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;
3. kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;
4. kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta šo noteikumu 2. pielikumā;
5. kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.
Vēršam arī uzmanību, ka Valsts valodas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumus, attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm, kā arī atbrīvojumiem no tā, tiek piemērota vienota kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem, tā ārvalstniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības valsts.
Piedāvātā redakcija
-