Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā publiskas personas dalībniekam un dalībnieku sapulcei ir jābūt strikti nodalītai kompetencei un nav pieļaujams, ka vienus un tos pašus lēmumus (dublējot viens otru) var pieņemt vairākas institūcijas (dalībnieks, dalībnieku sapulce).  Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Likumprojektu vai sniegt anotācijā skaidrojumu, kādēļ Likumprojektā ir paredzēts, ka vienus un tos pašus lēmumus var pieņemt divas dažādas institūcijas. 
 

-

Norādām, ka likumprojekta 62. panta pirmā daļa un  panta pirmās prim daļas 1. un 2. punkts paredz, ka dalībnieku sapulce lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu varēs pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgo lēmumu būs pieņēmusi augstākā lēmējinstitūcija, kas ir Ministru kabinets. Ar šiem grozījumiem tiek būtiski palielināta augstākās lēmējinstitūcijas kompetence. No tiesību sistēmas viedokļa (normu skatot kopsakarā ar Komerclikuma 196. panta pirmo daļu) nebūtu atbalstāms, ka augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu pirms dalībnieku sapulces lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, jo tādējādi veidojas situācija, ka nevis dalībnieku sapulce, bet gan augstākā lēmējinstitūcija pieņem šo lēmumu, lai gan tai nevajadzētu būt viņas kompetencē. Tādējādi dalībnieku sapulces lēmums dublē dalībnieka lēmumu un apgrūtina iespēju nošķirt atbildības jautājumu. Tieslietu ministrija neiebilst, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pēc dalībnieku sapulces lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu lemj par pamatkapitāla palielināšanas veidu un apmēru, ņemot vērā, ka šāds lēmums ir saistīts ar budžeta apropriācijām vai mantisko ieguldīšanu kapitālsabiedrībā. Lūdzam veikt attiecīgus grozījumus likumprojekta 62. pantā, 67. panta 1.¹ daļas 1. un 2. punktā un 95. pantā.

-

Norādām, ka panta pirmās prim daļas 5. punkts paredz, ka dalībnieku sapulce lēmumu par citiem jautājumiem, kas ietilpst vai nodoti dalībnieka kompetencē pieņem tikai pēc tam, kad attiecīgo lēmumu būs pieņēmis dalībnieks. Ar šiem grozījumiem tiek būtiski mainīta dalībnieku sapulces kompetence, jo tai atkārtoti jālemj arī par jautājumiem, kas ietilpst dalībnieka kompetencē. Tādējādi dalībnieku sapulces lēmums dublē dalībnieka lēmumu un apgrūtina iespēju nošķirt atbildības jautājumu.  Lūdzam veikt grozījumus likumprojekta 67. pantā un 95. pantā.

-

Norādām, ka panta pirmās prim daļas 3. un 4. punkts paredz, ka dalībnieku sapulce lēmumu par reorganizāciju, likvidāciju un pārveidi pieņem tikai pēc tam, kad attiecīgo lēmumu būs pieņēmis dalībnieks. Ar šiem grozījumiem tiek palielināta dalībnieka kompetence un vienlaikus dalībnieku sapulces lēmums dublē dalībnieka lēmumu un apgrūtina iespēju nošķirt atbildības jautājumu. Tieslietu ministrija ieskatā likumprojektā ir skaidri jānosaka, kura institūcija (dalībnieks vai dalībnieku sapulce) lemj par kapitālsabiedrības reorganizāciju, likvidāciju vai pārveidi. Lūdzam veikt grozījumus likumprojekta 67., pantā, 66. pantā un 95. pantā.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka no šādas redakcijas saprotams, ka dalībnieku sapulces var notikt tikai klātienē vai tikai attālināti, taču nav viennozīmīgi saprotams, vai ir iespējams rīkot daļēji attālinātu sapulci, tas ir, kad daļa no personām, kurām ir jāpiedalās dalībniekiem sapulcē, piedalās klātienē un daļa attālināti. Norādām, ka Komerclikuma 214.¹ panta trešā daļa paredz šādu iespēju rīkot dalībnieku sapulci arī attālināti un klātienē vienlaicīgi, tādēļ lūdzam skaidrot, vai šāds regulējums ietver arī tādu sapulču sasaukšanu, kurā daļa no sapulces dalībniekiem piedalās klātienē un daļa attālināti. Gadījumā, ja ir paredzēts, ka var rīkot daļēji attālinātu sapulci, lūdzam ietvert skaidrojumu anotācijā. 
 

-

Norādām, ka šobrīd praksē ir tiesiski nenoteikta situācija par valdes locekļu ilgstošas prombūtnes gadījumiem, jo katra kapitālsabiedrība šo jautājumu līdz šim risina atšķirīgi, kas neveicina labās pārvaldības principa ievērošanu un vienveidīgu praksi.  Informējam, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" (23-TA-3296, pieejams:  https://vktap.mk.gov.lv/tasks/public_participation_circulation_headers/aa8d5f0d-31cf-4ec7-a40f-75b75628d20b) ar mērķi paredzēt kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Lai veicinātu vienlīdzīgas tiesības visiem valdes locekļiem neatkarībā no dzimuma un novērstu diskrimināciju, aicinām pārskatīt 81. un 116. panta redakcijas, lai salāgotu regulējumu par valdes locekļu tiesībām doties atvaļinājumos bērnu kopšanas periodā un sekmētu valdes locekļu interešu aizsardzību arī publiskas personas kapitālsabiedrībās. 
 

-

Aicinām papildināt likuma 95. panta otro daļu līdzīgi kā tas ir papildināts 67. panta otrajā daļā (aiz vārdiem: "šā panta pirmajā daļā" ar vārdiem "un pirmajā prim daļā").

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komerclikuma 347. panta pirmajai daļai katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai komercreģistrā veikšanai. Atbilstoši Komerclikuma 351. panta pirmajai un otrajai daļai, kreditoru aizsardzībai pieteikumam pievieno paziņojumu kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus un Komercreģistra iestāde savā tīmekļvietnē publicē šo minēto paziņojumu kreditoriem. Lūdzam veikt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 162. panta sestajā daļā, norādot, ka Uzņēmumu reģistra portālā publicē uzaicinājumu sabiedrības nezināmiem un zināmiem kreditoriem, un ka kreditori var pieteikt savus prasījumus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma Uzņēmumu reģistra portālā publicēšanas. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti. Papildus - paziņo rakstveidā visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem. 

-

Atkārtoti norādām, ka nepieciešams papildināt anotācijas 4. sadaļu, ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" (22-TA-155).

-