Atzinums

Informatīvā ziņojuma 2.1.1. sadaļā “Nepieciešamā “Latvijas dzelzceļš” koncerna meitas uzņēmumu konsolidācija” 9. lpp. norādīts, ka, apvienojot visus trīs uzņēmumus, kopējais darbības izmaksu samazinājums 2025. gadā uz sinerģiju rēķina būtu 1,4 milj. EUR, kamēr 2029. gadā sasniegtu 3,1 milj. EUR un kopējais ieguvums no sinerģijām 5 gadu laikā sasniegtu 25,9 milj. EUR, savukārt 12. lpp. norādīts, ka, veicot pirmšķietamo ieguvumu novērtējumu, kopējais tūlītējais VAS "Latvijas Dzelzceļš" koncerna ieguvums no atkarīgo sabiedrību apvienošanas varētu būt 2 – 4 milj. EUR, ilgtermiņā sinerģijām veidojot koncerna ieguvumu 4 – 5 milj. EUR apmērā gadā.  Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt un salāgot sniegto informāciju.

-

Informatīvā ziņojuma 2.1.1. sadaļā “Nepieciešamā “Latvijas dzelzceļš” koncerna meitas uzņēmumu konsolidācija” 12. lpp. norādīts, ka nākotnē iespējams nepieciešamā valsts līdzfinansējuma apmēra samazinājums VAS "Latvijas Dzelzceļš" kā valsts publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam, sākot ar 2027. gadu, par aptuveni 3 milj. EUR gadā. Lūdzam pievienot skaidrojumu, vai minētais samazinājums ir norādīts pret publiskās lietošanas infrastruktūras esošo valsts budžeta finansējumu 64 257 527 euro apmērā, kas paredzēts Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai”.

-

Ievērojot, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdes protokola Nr. 52 102. § 5. punktu Satiksmes ministrijai jāizstrādā un satiksmes ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un VAS "Latvijas Dzelzceļš" reorganizēšanas plānu ar mērķi ietaupīt finanšu resursus, lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļā “Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”” sniegt informāciju par sagaidāmiem finanšu resursu ietaupījumiem, vai arī skaidrot, pie kura šim ziņojumam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzētā turpmākā uzdevuma informācija par tādiem tiks sniegta.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētais Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdes protokola Nr. 52 102.§ 5. punkts arī paredz uzdevumu par atbildības sadalījumu starp projekta ieviesējiem – SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”, kas šajā ziņojumā netiek analizēts, izņemot paredzēto darbību, ka SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” izbeidz līdzdalību AS “RB Rail”, nododot AS “RB Rail” kapitāla daļas valstij Satiksmes ministrijai turējumā, attiecīgi lūdzam informatīvajā ziņojumā sniegt informāciju, ka jautājums par atbildības sadalījumu starp projekta ieviesējiem – SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail” tiek vēl risināts un par to tiks ziņots Ministru kabinetam atsevišķi.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 6.sadaļu “Ietekme uz valsts budžetu” ar skaidrojošu informāciju par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6. punktā paredzēto, tai skaitā norādot, vai finansējuma piešķiršana VAS “Latvijas dzelzceļš” atbilst prioritārā pasākuma “Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma” mērķim.
(Vēršam uzmanību, ja finansējuma piešķiršana neatbilst prioritārā pasākuma mērķim, tad finansējuma izmantošanai saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 57.pantu bez Ministru kabineta lēmuma nepieciešams arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums)

-

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam Ministru kabinātā tiek virzīts priekšlikums par SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”  integrēšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš” koncernā. 
Integrācijas rezultātā tiek plānotas izmaiņas iesaistīto uzņēmumu darbībā un izmaksu apmērā.
Vēršam uzmanību, ka SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un VAS “Latvijas Dzelzceļš” ir klasificēti vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko un finanšu darbību, Eiropas Kontu sistēmas izpratnē, ietekmē vispārējās valdības fiskālos rādītājus. 

Finanšu ministrija var saskaņot projektu par SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrēšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš” koncernā ar nosacījumu, ka tā rezultātā netiks radīta papildus negatīva ietekme uz vispārējās valdība budžeta bilanci (salīdzinājumā ar likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" iestrādāto).

 

-

Informatīvā ziņojuma 6. sadaļā "Ietekme uz budžetu" ietvertais teksts nav pilnībā skaidrs attiecībā uz to, kuru priekšlikumu ietekme ir analizēta. Tā rezultātā nav skaidrs, vai teksts attiecas uz SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrēšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš” koncernā, divu VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitu uzņēmumu pievienošanu SIA "LDZ CARGO" vai arī uz kopējo dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju (t.i., abiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem). Lūdzam precizēt šo informāciju.
Vienlaikus informatīvā ziņojuma 6.sadaļā "Ietekme uz budžetu" tiek norādīts, ka restrukturizācijas izmaksas neradīs ietekmi uz budžetu. Tomēr tiek identificēti vairāki izmaksu optimizācijas un darbības sinerģijas avoti, kas, šķiet, varētu radīt kopējo izmaksu ietaupījumu, kas savukārt samazinātu nepieciešamību pēc valsts budžeta finanšu atbalsta.


 

-

Satiksmes ministrijas izstrādātajā projektā paredzēts priekšlikums SIA “LDZ CARGO” pievienot SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un SIA “LDZ Loģistika”. 
Ņemot vērā, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes izveidotajam un uzturētajam institucionālo sektoru klasifikācijas sarakstam SIA "LDZ Loģistika" ir klasificēta vispārējās valdības sektorā (S.13), bet SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" ir klasificētas nefinanšu sabiedrību sektorā (S.11), lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar novērtējumu par turpmāku apvienotā uzņēmuma klasifikāciju institucionālajos sektoros. Gadījumā, ka apvienotais uzņēmums būtu klasificējams vispārējās valdības sektorā, tad tā saimnieciskās un finanšu darbības rezultāts, kas novērtēts atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, tieši ietekmētu valsts budžeta spējas finansēt prioritāros un citus pasākumus.

-

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3.panta otrajā daļā noteikto, ka šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, ar izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā par Satiksmes ministrijas plānoto kapitālsabiedrību konsolidāciju, kas minēta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.3.apakšpunktā un 9.punktā. Attiecīgi lūdzam pamatot, vai paredzētā konsolidācija ir/nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu VAS “Latvijas dzelzceļš”. Gadījumā, ja Satiksmes ministrija uzskata, ka  Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.3.apakšpunktā un 9.punktā minētais nav vērtējams kā komercdarbības atbalsts VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam tam sniegt atbilstošu pamatojumu. Savukārt, ja Satiksmes ministrija konstatē, ka Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.3.apakšpunktā un 9.punktā minētie konsolidācijas pasākumi vērtējami kā komercdarbības atbalsta piešķiršana VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam norādīt, saskaņā ar kādu Eiropas Savienības līmeņa komercdarbības atbalsta regulējumu plānots nodrošināt šī atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.  Vienlaikus lūdzam komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā vērtēt arī papildus finansējuma piešķiršanu VAS “Latvijas dzelzceļš” no Satiksmes ministrijas budžeta 800 000 euro, kas paredzēta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6.punktā.

 

-

Lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar papildu uzdevumu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrēšanas VAS “Latvijas Dzelzceļš” rezultātā izveidotajai kapitālsabiedrībai saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku iesniegt anketu par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu (saimnieciskās un finanšu darbības prognozēm līdz 2029. gadam).

 

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrēšanas VAS “Latvijas Dzelzceļš” rezultātā apvienotajai kapitālsabiedrībai iesniegt anketu par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu (saimnieciskās un finanšu darbības prognozēm līdz 2029. gadam) saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku. 

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punkts paredz, ka piedāvātais lēmums sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdes protokola Nr. 52 102. § 4. un 5. punktu, tomēr vēršam uzmanību, ka minētā protokollēmuma 4. punkts paredz Satiksmes ministrijai kopīgi ar AS “RB Rail” un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” samazināt Rail Baltica projekta kopējās izmaksas, tai skaitā administratīvās izmaksas, kas nav šajā informatīvajā ziņojumā apskatītais jautājums, attiecīgi lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2. punktā svītrot norādi uz Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdes protokola Nr. 52 102. § 4.punktu.

-

Lūdzam sniegt pamatojumu/ izvērstu skaidrojumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.1.apakšpunktā noteikto, t.i., kāpēc tiek paredzēta Rail Baltica projekta ietvaros jaunizbūvētās dzelzceļa infrastruktūras  (atbilstoši Dzelzceļa likuma 4.pantam) nodošana īpašumā VAS “Latvijas dzelzceļš”, ieguldot to VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā.

-

Ņemot vērā to, ka no informatīvā ziņojuma nav skaidrs Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.2. apakšpunktā Satiksmes ministrijai dotais uzdevums, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kāpēc Satiksmes ministrijai jāvirza lēmums par Rail Baltica projekta ietvaros nepieciešamo valsts īpašumā zemes nodalījuma joslā esošo zemes vienību nodošanu VAS “Latvijas dzelzceļš” valdījumā.

-

Lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6. punktu izteikt piedāvātajā redakcijā:

Satiksmes ministrijai no budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" prioritārajam pasākumam "Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt finansējumu 800 000 euro apmērā  2025. gadam VAS “Latvijas dzelzceļš”, lai veiktu šā protokollēmuma 7. punktā paredzētās darbības.

Lūdzam izvērtēt iespējas informatīvā ziņojuma Ilustrācijā 1 un Ilustrācijā 2 aktualizēt sniegto informāciju uz 2024.gada 31.decembri un attiecīgi precizēt.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļā “Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”” informācijā par finansēšanas līgumiem, ka noslēgti ar Eiropas klimata, inovāciju un tīklu izpildaģentūru (CINEA), papildināt ar norādēm par CEF un MM uzsaukumu numuriem (proti, CEF-1 līdz CEF‑10 un MM-1 un MM-3), kā arī iekļaut informāciju par CEF-2 līgumu.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt informatīvo ziņojumu arī ar īsu informāciju par plānotās reorganizācijas ietekmi uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam un Atveseļošanas fonda plāna ietvaros jau uzsāktajām un plānotajām investīcijām, ņemot vērā, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas priekšlikumiem  no ES fondiem plānota apjomīgu dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošana (t.sk., ar EDzL kā finansējuma saņēmēju), piemēram, vai būs nepieciešamas izmaiņas jau izstrādātajos normatīvajos regulējumos, ietekme/ieguvumi/pēctecība attiecībā uz projektu īstenošanas kapacitāti, u.c.

-

Vēršam Satiksmes ministrijas uzmanību, ka, uzsākot Rail Baltica projektu Satiksmes ministrija 2016.gadā Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam (turpmāk – EK) iesniedza priekšpaziņojumu lietas SA.46313 (2016/PN) – Baltic railway line (EE, LV, LT) ietvaros. EK šīs konsultācijas sakarā  aicināja Latvijas iestādes informēt EK par pieņemtajiem lēmumiem saistībā par potenciālās Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja izvēli (EK viedoklis nosūtīts Satiksmes ministrijai 2016.gada 19.oktobrī ar vēstuli Nr.18-02/5659). Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.1.apakšpunktā paredzēto Rail Baltica projekta ietvaros jaunizbūvēto dzelzceļa infrastruktūras  nodošanu īpašumā VAS “Latvijas dzelzceļš”, ieguldot to VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, lūdzam Satiksmes ministriju sagatavot informāciju un analīzi komercdarbības atbalsta kontekstā par Rail Baltica projekta ietvaros jaunizbūvēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli, iesniedzot to Finanšu ministrijai nosūtīšanai EK, lai saņemtu tās viedokli.
 

-