Atzinums

Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta pirmajai un otrajai daļai publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu un publiskas personas nekustamā īpašuma valdītājs šā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
MK noteikumu projekta izziņas 9.punkta apstrādes informācijā norādīts, ka par potenciālo  projekta iesniedzēju konkrētam pasākumam var būt  tikai tāds  projekta iesniedzējs, kam ir normatīvajos tiesību aktos kultūras jomā noteikts deleģējums pārvaldīt un apsaimniekot valsts nekustamos īpašumus, kā arī projekta īstenošanas atbalsta vēstule no Kultūras ministrijas kā atbildīgās nozares ministrijas kultūras politikas jomā Latvijas Republikā. 
Ņemot vērā minēto, informējam, ka, piemēram, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā esošos nekustamos īpašumus saskaņā ar starp Finanšu ministriju un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēgto pārvaldīšanas līgumu, taču minētajai kapitālsabiedrībai nav normatīvajos aktos noteikts šāds deleģējums. Tāpat vēršam uzmanību, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda arī tādus valsts nekustamos īpašumus, kuri tiek izmantoti kultūras funkcijām, līdz ar to no pašreizējās redakcijas un MK noteikumu projekta izziņas 9.punktā norādītā būtu secināms, ka uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noteikumu projektā ietvertais regulējums nebūtu attiecināms.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja tiek plānots, ka attiecīgā pasākuma ietvaros VAS "Valsts nekustamie īpašumi" varēs iesaistīties kā projekta iesniedzējs vai partneris, lūdzam pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 2.2.apakšpunktu, proti, attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām svītrot vārdus "saskaņā ar normatīvajos tiesību aktos noteikto deleģējumu", kā arī precizēt MK noteikumu projekta izziņas 9.punktu.

-

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā ir iekļauta definīcija noteikumu projektā lietotajam terminam "valsts sektora ēkas" un no tā secināms, ka noteikumu projekta tvērumā ir nekustamie īpašumi neatkarīgi no to piederības, kurus izmanto valsts vai pašvaldību institūcijas, lūdzam izvērtēt MK noteikumu projekta 2.7.apakšpunkta svītrošanu, jo atbilstoši piedāvātajai redakcijai termins "centrālās valdības īpašumā" aptver visus nekustamos īpašumus (arī tos, kas nav publiskas personas īpašumā). Ja minētais termins tiek svītrots, lūdzam to svītrot arī no pārējiem noteikumu projekta punktiem, kur tas tiek lietots.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 7.punktu, paredzot investīciju īstenošanai valsts budžeta finansējuma apmēru pievienotās vērtības nodokļa maksājumu segšanai, ņemot vērā, ka MK protokollēmums paredz atbalstīt nepieciešamo pievienotās vērtības nodokļa segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

-

Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta pirmajai un otrajai daļai publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu un publiskas personas nekustamā īpašuma valdītājs šā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana. 
Ņemot vērā minēto, informējam, ka, piemēram, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā esošos nekustamos īpašumus saskaņā ar starp Finanšu ministriju un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēgto pārvaldīšanas līgumu, taču minētajai kapitālsabiedrībai nav normatīvajos aktos noteikts šāds deleģējums. Tāpat vēršam uzmanību, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda arī tādus valsts nekustamos īpašumus, kuri tiek izmantoti kultūras funkcijām, līdz ar to no pašreizējās redakcijas būtu secināms, ka uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noteikumu projektā ietvertais regulējums nebūtu attiecināms.
Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta ietvaros ir plānots, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" varētu tikt piesaistīta kā projekta īstenošanas partneris un gadījumā, ja tā varētu tikt piesaistīta, precizēt MK noteikumu projekta 17.punktu, svītrojot vārdus "saskaņā ar normatīvajos tiesību aktos kultūras jomā noteikto deleģējumu kultūras jomā".

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 17.punktu, ka visu atbildību par projekta īstenošanu uzņemas finansējuma saņēmējs.

-

Atbilstoši MK noteikumu projekta 17.3.apakšpunktam projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt projekta īstenošanas partneri, kas ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldība, kura saskaņā ar normatīvajos tiesību aktos kultūras jomā noteikto deleģējumu kultūras jomā pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus, vai atvasinātas publiskas personas aģentūra un projektam iesniedzējam ir jānodrošina, ka deleģēto uzdevumu veikšanai izmanto projekta īstenošanas partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru.
Attiecībā uz minēto noteikumu projekta punktu anotācijā skaidrots, ka projekts tiks īstenots projekta īstenošanas partnera rīcībā esošajā infrastruktūrā, bet par šīs infrastruktūras izmantošanu netiek paredzēta atlīdzība no projektam piešķirtajiem līdzekļiem. 
Vēršam uzmanību, ka pašreizējā MK noteikumu projekta 17.3.apakšpunkta redakcija ir ļoti plaša un vispārēja, līdz ar to no tās secināms, ka projekta iesniedzējam būtu jāspēj nodrošināt citas personai piederošas jebkuras mantas (kustamas un nekustamas mantas) izmantošanu. Nav saprotams, kā projekta iesniedzējs varēs nodrošināt MK noteikumu projekta 17.3.apakšpunkta izpildi, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs nav šajā punktā minētās mantas (nekustamas un kustamas mantas) īpašnieks, turklāt no piedāvātās redakcijas secināms, ka tas attiecināms uz jebkuru mantu (pat ja tā nebūtu tiešā veidā saistīta ar projekta īstenošanu). Tāpat vēršam uzmanību, ka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir saistošs Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kura 6.pantā ir noteikts aizliegums mantu nodot bezatlīdzības lietošanā, izņemot atsevišķi noteiktus gadījumus, līdz ar to jau šobrīd ir nepieciešama skaidrība par to, kā tiks piemērots MK noteikumu projekta 17.3.apakšpunkts (t.i.kādā veidā projekta īstenošanas partneris nodos mantu projekta īstenotājam, vai manta tiks iznomāta vai nodota bezatlīdzības lietošanā).
Lūdzam izvērtēt MK noteikumu projekta 17.3.apakšpunktu un anotācijā plašāk skaidrot tā piemērošanu.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 18.punktu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti komercdarbības atbalsta izslēdzošie nosacījumi, proti, tiek nodrošināta to uzraudzība projekta dzīves ciklā. Vēršam uzmanību, ka projekta dokumentācijas glabāšanas nodrošināšana projekta dzīves cikla laikā ir obligāta prasība.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, uz kādu kritēriju/ nosacījumu pamata Kultūras ministrija sniegs apliecinājumu.

-

Lūdzam Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju papildināt MK noteikumu projektu ar pielikumu, kurā norādīti plānotie projektu iesniedzēji un finansējuma sadalījums, vai skaidrot, kur un kā tiks noteikti finansējuma saņēmēji, kam tiks sūtīts uzaicinājums iesniegt projektus, kā arī finansējuma apjoms, par kādu konkrētais finansējuma saņēmējs varēs iesniegt projektus.
Gadījumā, ja pielikumu ar plānotajiem projektu iesniedzējiem un finansējuma sadalījumu starp tiem nav plānots pievienot MK noteikumu projektam, lūdzam skaidrot, kāds kontroles mehānisms ir plānots situācijā, ja projektu iesniegumi tiks iesniegti par lielāku finansējumu nekā pieejams Atveseļošanas fonda 1.2.1.4.i “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās” investīcijā.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 22.19.apakšpunktu ar nosacījumu, ka arī sadarbības partneri tiks pārbaudīti atbilstoši Finanšu regulā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 24.punktā minēto termiņu, t.i., aizstājot to ar vienu mēnesi. Vēršam uzmanību, ka likumā par budžetu un finanšu vadību nav noteikts izņēmums uz termiņu kādā iestāde var izskatīt iesniegumu un pieņemt lēmumu. Saprotam, ka projekta iesniegumu izskatīšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, līdz ar to aicinām anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka projekta iesniegumu izskatīšanas termiņš varētu tik pagarināts līdz trim mēnešiem.

-

Aicinām papildināt MK noteikumu projekta 27.3.apakšpunktu, ka pārbaudes tiek veiktas arī sadarbības partnera līmenī, ņemot vērā, ka daļa no finansējuma saņēmēja funkcijām tiek nodeleģēta sadarbības partnerim.

-

Ņemot vērā inflāciju, minimālās algas pieaugumu valstī, izvērtēt noteikumu 29.4.apakšpunktā noteikto 1 % robežu, nosakot to 3-5 %, proti,  projekta vadības izmaksas, kas nepārsniedz 3-5 %  no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 34.punktu, norādot, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. Vienlaikus lūdzam precizēt informāciju arī anotācijā.

-

Nemot vērā, ka finansējuma saņēmējs šo noteikumu izpratnē nereti ir valsts kapitālsabiedrības, piemēram, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īapašumi", kas realizē projektus vēsturiskajās ēkās, kuras nepieciešamas valsts pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai, noteikumu 35.punktā minētie subjekti būtu papildināmi arī ar valsts kapitālsabiedrībām, paredzot arī valsts kapitālsabiedrību realizētajos projektos PVN segt no valsts budžeta līdzekļiem.

-

Lūdzam noteikumu projekta 40.9.apakšpunktā svītrot nosacījumu par pārmaksātā PVN atmaksāšanu, ņemot vērā, ka PVN tiks segts tikai valsts budžeta iestādēm un nav mehānisma kā tās varētu atmaksāt saņemto finansējumu.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 43.4.punktu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti komercdarbības atbalsta izslēdzošie nosacījumi, proti, tiek nodrošināta to uzraudzība projekta dzīves ciklā. Vēršam uzmanību, ka projekta dokumentācijas glabāšanas nodrošināšana projekta dzīves cikla laikā ir obligāta prasība.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 44.punktu šādā redakcijā "Finansējuma saņēmējs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, normatīvā akta paredzētā kārtībā var saņemt priekšfinansējumu projekta īstenošanai", ņemot vērā, ka atsauce uz konkrētu normatīvo aktu tiks iekļauta MK protokollēmumā. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, norādot, ka MK noteikumu projekts tiek izstrādāts arī pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta pirmo un otro daļu.

-

Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" ietvaros projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs var būt arī tiešās pārvaldes iestāde, lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā sniegt informāciju par potenciālajām valsts budžeta iestādām, kuras var būt finansējuma saņēmēji, kā arī skaidrot vai tās pieprasīs un savā budžetā plānos nepieciešamo finansējumu projektu īstenošanai.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu ar informāciju, ka finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde (tiešās pārvaldes iestāde), PVN sedz no saviem līdzekļiem.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļas rindkopu par PVN segšanu.

Finansējuma saņēmējam, kas ir valsts budžeta iestāde (tiešās pārvaldes iestāde), PVN izmaksas, kas radušās, īstenojot projektā atbalstāmās darbības un ir saistītas ar attiecināmām izmaksām, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tos pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
 

MK noteikumu projekts paredz finansējumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ēkās, kuras paredzēts ekspluatēt atbilstoši kultūras funkcijai, ja:
1) netiek konstatēta  saimnieciskā darbība kultūras jomā – ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (MK noteikumu projekta50.1.apakšpunkts); un, ja šis nosacījums neizpildās,
2) nav sagaidāma ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū un ēkā ne mazāk kā 80 % gadījumu ir paredzēta kultūras pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem (MK noteikumu projekta 50.2.apakšpunkts un 50.3.apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka anotācijā iekļauts skaidrojums tikai uz pirmo gadījumu, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu arī uz otro gadījumu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas sadaļu “Cita informācija” ar informāciju, ka no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” lūgs pārdalīt finansējumu investīcijas projekta īstenošanai un pievienotas vērtības nodokļa segšanai.

-

Ievērojot nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai līdz 5 030 760 euro apmērā, lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļu, atspoguļojot pilnu informāciju par projekta ietekmi uz valsts budžetu, turklāt 6.punktā iekļaujot aprēķinu, kas pamato pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apmēru. Vienlaikus lūdzam kā n gadu norādīt 2023.gadu, attiecīgi projekta ietekmi uz budžetu atspoguļojot korektajās ailēs.

-

Lūdzam papildināt MK protokollēmuma 4.punktu, nosakot, ka arī investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

4. Finansējums investīcijas projekta īstenošanai, tai skaitā šī protokollēmuma 3. punktā minētā pievienotas vērtības nodokļa segšanai tiks pārdalīts no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
 

Lūdzam MK noteikumu projekta 6.punktā norādīt regulas pieņemšanas datumu un pilnu nosaukumu.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 7.punktu, skaidri norādot, ka tas ir Atveseļošanas fonda finansējuma apjoms. 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 18.12.apakšpunktu ar darbības vārdu, piemērām "īsteno" vai "veic", pirms vārda "informācijas". Papildus lūdzam minētajā punktā norādīt regulas pilno nosaukumu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 22.15. apakšpunktu ar regulas nosaukumu.

-

Lūdzam izvērtēt un, ja attiecināms precizēt MK noteikumu projekta 24.punktā ietverto nosacījumu par atbilstību vai neatbilstību izslēgšanas kritērijiem. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu regulas 136.panta nosacījumiem, personu izslēdz no atlases, ja persona atrodas kādā no minētajā pantā noradītajām izslēgšanas situācijām.

-

Lūdzam aizstāt MK noteikumu projekta 25.punktā vārdu "CFLA" ar vārdiem "Centrālo finanšu un līgumu aģentūru".

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 40.1.apakšpunktu ar regulas nosaukumu. Attiecīgu precizējumu lūdzam veikt arī MK noteikumu projekta 40.6.apakšpunktā.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 40.6.2.apakšpunktu, ka nodarbinātie paraksta apliecinājumu arī par interešu konflikta neesamību.

-

Lūdzam aizstāt MK noteikumu projekta 43.1.apakšpunktā vārdus "sadarbības iestādei" ar vārdu "CFLA" , vēršam uzmanību, ka Atveseļošanas fondā netiek lietots termins "sadarbības iestāde". 

-

Aicinām izvērtēt un precizēt MK noteikumu projekta 43.3.apakšpunktā ietverto atsaucu uz regulu. Vēršam uzmanību, ka tiešā veidā uz Atveseļošanas fondu nav attiecināmi Eiropas Savienības fondu nosacījumi, bet ir iespējams piemērot tajos noteiktos principus.

-

Lūdzam papildināt ar vārdiem "Atveseļošanas fonda" pirms vārda "finansējuma". 

-

Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas un samazinātu MK noteikumu projekta normu skaitu, aicinām pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 50.punktu kopsakarā ar MK noteikumu projekta 52.punktu tā, lai no MK noteikumu projekta 50 punkta būtu skaidra tajā ietverto nosacījumu piemērošanas kārtība un MK noteikumu projekta 52.punktu dzēst.
 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 52.punktu ar vārdiem "šo noteikumu" pirms skaitļa "50.2.".

-

Atkāroti aicinām Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju iesniegt MK noteikumu projekta un tā anotācijas tulkojumu angļu valodā, lai nodrošinātu tālāku saskaņošanu un pēc iespējas savlaicīgu Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanu, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi attiecībā uz saskaņošanas ilgumu ar Eiropas Komisiju.
 

-

Aicinām precizēt anotācijā minēto par projekta ietvaros veicamajiem publiskajiem iepirkumiem, attiecinot to ne tikai uz finansējuma saņēmējiem, bet arī uz to piesaistītajiem projekta īstenošanas partneriem. Proti, šobrīd anotācija ir minēts, ka tikai finansējuma saņēmēju iepirkumi projekta īstenošanas vajadzībām veicami saskaņā ar publisko iepirkumu jomas normatīvajos tiesību aktos noteiktajām prasībām, bet tas vienlīdz attiecināms arī uz projekta īstenošanas partneru veiktiem iepirkumiem.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā aizstāt skaitļus un vārdus "2021. –2027. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmā" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam ".

-

Lūdzam svītrot MK protokollēmuma 3.punktā vārdu "plāna", ņemot vērā ka finansējums tiek piešķirts no Atveseļošanas fonda.

-

Lūdzam aizstāt MK protokollēmuma 3.punktā vārdu "Latvijas" ar vārdiem "Eiropas Savienības".

-