Atzinums

LAA ieskatā šobrīd starp 13. panta trešās un ceturtās daļas regulējumu ir saskatāma pretruna. Panta trešā daļa paredz apdrošinātājam pienākumu iespēju robežās pārbaudīt papildpakalpojuma starpnieka iesniegtās ziņas, bet ceturtajā daļā faktiski ir noteikta atbildība par informācijas pareizību. Līdz ar to LAA ieskatā būtu precizējama ceturtā daļa, paredzot, ka apdrošinātājs var uzņemties atbildību par to, ka iespēju robežās ir pārbaudījis informāciju un šī saņemtā informācija ir iekļauta reģistrā.

(4) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas brokeris, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle ir atbildīga par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu atbilstību papildpakalpojuma starpnieka iesniegtajiem dokumentiem un informācijai.
 

LAA ieskatā pantam nepieciešams cits formulējums, jo praksē situācijas var atšķirties. Var būt gadījumi, kur apdrošinātais pats maksā prēmiju, bet var būt arī situācijas, kad prēmiju samaksā kāds cits (vīrs, sieva, cits radinieks, utt.). Līdz ar to aicinām nenoteikt tik detalizētu regulējumu, bet veidot to vispārīgu, lai tas atbilstu visām situācijām praksē.

(5) Apdrošināšanas izplatītājs šajā nodaļā noteiktās prasības ievēro arī gadījumos, kad apdrošināšanas izplatītājs saņem atlīdzību par jauna apdrošinātā iekļaušanu līgumā.

 

Lūdzam izvērtē iespēju redakcionāli precizēt redakciju, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka ar terminu “līdzvērtīgs risks” jāsaprot risks, kuru var aizstāt, iegādājoties citu līdzvērtīgu apdrošināšanas produktu

savstarpēji konkurējoši apdrošināšanas produkti – apdrošināšanas produkti, kas paredzēti viena un tā paša riska apdrošināšanai vai līdzvērtīga riska, kuru no klienta interešu viedokļa var aizstāt, iegādājoties citu līdzvērtīgu apdrošināšanas produktu, apdrošināšanai.